Eiropas finanses un krīze arī šonedēļ turpināja dominēt Eiropas medijos.
Rakstīts, ka Kipra varētu pārdot savas dabasgāzes rezerves. Tā jau nav pirmā reize, kad šāda ideja tiek apspriesta. Galvenais iemesls, protams, ir nauda, kas Kipras valdībai pašreiz ir steidzami nepieciešama. Lai gan eirozonas finanšu ministri tai šonedēļ jau ir nolēmuši piešķirt pirmo starptautiskā aizdevuma daļu.
Savukārt Grieķijas laikraksti prāto, kādēļ īri nestreiko. Kā zināms, finanšu krīze ir piemeklējusi gan Grieķiju, gan Īriju, gan arī, protams, Latviju, kas gan šajā rakstā nav pieminēta. Grieķi ir streikojuši ļoti daudz pret bargajiem taupības pasākumiem, ko, viņuprāt, ir uzspiedusi Vācija un Eiropas Komisija. Savukārt īri ir bijuši salīdzinoši klusi. Šajā valstī ir bijis tikai viens vispārējais streiks. Viena no Grieķijas avīzēm norāda, ka tas ir daļēji saistīts ar arodbiedrību lomu katrā valstī. Īrijā arodbiedrības tiek asociētas ar Darba partiju, kas pašreiz atrodas pie varas. Turklāt īri arī zinot, ka streiki nepalīdzēs viņiem panākt labāku rezultātu. Avīze secina, ka īru arodbiedrības bieži fokusējas uz konkrētām problēmām. Savukārt grieķi to dara ar sajūtu, ka viss jau tāpat ir zaudēts. Tādēļ arī rezultātu panākt esot grūti.
Savukārt viena no Itālijas avīzēm uzsver, ka Eiropa nemitīgi strīdas par strukturālajām reformām, bet ir aizmirsusi par ražošanas attīstību un tā saucamo reindustrializāciju. Raksta autors aicina Eiropas Savienību atmosties un saprast, ka Eiropas ražošana atrodas nopietnās briesmās. To apdraud ne tikai Ķīna un jaunattīstības valstis, bet arī Amerikas Savienotās Valstis. Te gan jāpiebilst, ka arī Amerikā valda ļoti liels satraukums par to, ka rūpnīcas tiek aizvērtas un pārceltas uz Ķīnu un citām valstīm. Tomēr itāļu laikraksts piebilst, ka krīze ir vājinājusi uzticību starp dalībvalstīm un tagad to nebūs viegli atgūt, lai strādātu pie kopīgiem mērķiem. Un to jau atkal savā labā varētu izmantot citas valstis.
Par to, kas zaudēts, runā arī kāds Čehijas laikraksts. Un šoreiz zaudēts ir eiropiešu optimisms par Eiropas nākotni un Eiropas kopīgo projektu. Vēl tikai pirms dažiem gadiem šķita, ka Eiropas publiskā telpa beidzot tiek radīta. Tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka eiropieši vairs netic vienotajai identitātei.
Savukārt kāds eiroskeptiski noskaņotais britu Eiropas Parlamenta deputāts Daniels Hennons ir publicējis rakstu avīzē „The Telegraph”, kur viņš slavē faktu, ka jau pavisam drīz Lielbritānijas parlamentā tiks izskatīts likums, kas noteiks, kad un kā tiks rīkots referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Pēc Hennona domām, šis ir īstais brīdis, lai izstātos, jo ekonomika aug visur citur, bet tikai ne Eiropā.
