Eiropas politiķi rezervēti pret Krievijas ielūgumu apmeklēt 9.maija svinības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Doties vai nedoties uz Krievijas varas rīkotajām 9. maija svinībām Maskavā – uz šo jautājumu drīzumā nāksies atbildēt virknei Eiropas Savienības (ES) valstu līderu, kuri jau ir vai vēl būs saņēmuši uzaicinājumu.

Tā kā Krievija joprojām ir sarežģītās attiecībās ar ES Ukrainas krīzes dēļ, tad 9. maija svinības ir kļuvušas par ļoti neērtu un sarežģītu jautājumu.

Krievija rūpīgi gatavojas vērienīgām svinībām Maskavā, lai pieminētu 70. gadadienu kopš nacistiskās Vācijas sagrāves Otrajā pasaules karā. Ārvalstu presē jau parādījusies informācija, ka starp Maskavas uzaicinātajiem viesiem ir gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns, arī ES valstu līderu izlase.

Doties vai nedoties uz Krievijas prezidenta rīkotājām svinībām - tas būs jautājums, par ko drīzumā jāizšķiras virknei Rietumu līderu, kuri patlaban ir sarežģītās attiecībās ar Kremli pēc konflikta sākšanās Ukrainā. Gan ES, gan ASV pret Krieviju joprojām patur spēkā sankcijas, tā kā Maskava nav pildījusi Rietumu izvirzītos nosacījumus par konflikta izbeigšanu Austrumukrainā un anektētās Krimas atbrīvošanu. Līdzīgi rīkojas arī Krievija, kas joprojām nav atcēlusi pārtikas preču importa aizliegumu Eiropas valstīm.

Patlaban vairums Eiropas līderu par 9. maija svinībām vēl klusē. Skaidru nostāju ir pauduši Lietuvas un Igaunijas prezidenti, sakot, ka 9. maija svinības neapmeklēs.

Vācijas Kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands ir likuši saprast, ka vēlas pēc iespējas ātrāk rast risinājumu Ukrainas krīzē, kas, visticamāk, arī noteiks, vai līderi dosies uz Maskavu. Eksperti lēš, ka Olanda vēlmes ir arī cieši saistītas ar divu „Mistral” kaujas kuģu pārdošanu Krievijai, jo darījums sankciju un sarežģīto attiecību dēļ ir iestrēdzis.

Vladimirs Putins savukārt tuvākajā laikā plāno apmeklēt vairākas bijušās PSRS ietekmes zonas valstis, lai paviesotos Otrā pasaules kara piemiņas vietās. Tās būs Čehija, Polija un Ungārija, kas arī varētu būt uzaicināto sarakstā. Kā zināms ar Krieviju ekonomisku iemeslu dēļ ciešākas saiknes savijusi Ungārijas valdība, arī Čehija pret Kremli ir draudzīgāka, bet ne vienīgās. Vēlmi atjaunot vecās attiecības ar Maskavu ir paudusi arī Austrija, Itālija, Slovākija un par to runā arī ES augstā pārstāve ārlietās Frederika Mogerīni.

Latvijas prezidents Andris Bērziņš vēl nav izlēmis, vai uz svinībām Maskavā doties.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda, ka Latvija ievēro pragmatisku nostāju, jo vēl ir pietiekami daudz laika, lai notikumi varētu mainīties.

Nākamnedēļ ceturtdien, 15. janvārī, Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ir plānota Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas līderu tikšanās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti