Pusdiena

Tramps sola cīnīties pret Havaju štata tiesas spriedumu apturēt imigrācijas ierobežojumus

Pusdiena

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta Nacionālās drošības likuma grozījumus

Provizoriskie rezultāti: Nīderlandē vēlēšanās uzvar premjera partija, populisti zaudē

Eiropas politiķi: Nīderlandiešu vēlētāji skaidri noraidījuši populismu

Nīderlandiešu vēlētāji ir skaidri noraidījuši populismu – tā pašreizējā premjera Marka Rutes liberāldemokrātiskās partijas VVD uzvaru raksturoja daudzās Eiropas valstī. Savukārt radikālā populista Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija ir palikusi otrajā vietā, iegūstot par pieciem krēsliem vairāk nekā līdz šim.

Nīderlandes premjera Marka Rutes liberāldemokrātiskās Tautas brīvības un demokrātijas partijas jeb VVD biedri trešdienas, 15.marta, vakarā neslēpa savu prieku. Zālē skanēja skaļa mūzika, un ap 800 sanākušo malkoja alu un vīnu, gaidot sava partijas līdera iznākšanu.

Arī Rute plati smaidīja un paziņoja, ka nīderlandieši ir sakāvuši nepareizo populismu. Ar to tiek domāta radikālā politiķa Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija, kas ar 20 vietām parlamentā ir palikusi otrajā vietā. Savukārt premjera partija ir ieguvusi apakšpalātā 33 krēslus no 150. Un, lai gan tas ir par astoņām vietām mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, pietiekami liels atrāviens no Vildersa bija labs pamats svinībām.

Sarunā ar ārzemju žurnālistiem Nīderlandes aizsardzības ministre Jenīna Hennisa-Plashērte izteica cerību, ka līdzīga populisma sakāve notiks arī citur Eiropā: “Es uzskatu, ka tās ir ļoti labas ziņas Eiropai. Mēs visi esam pieredzējuši “Brexit” un Trampa ievēlēšanu. Protams, ASV nav Eiropa, bet tas ir svarīgs sabiedrotais. Kā pirms dažām dienām sacīja premjerministrs, manas partijas vadītājs, mums bija jāsakauj nepareizais populisms, un mēs to izdarījām. Tādēļ esmu pārliecināta, ka arī Vācijā, Francijā un citās valstīs, kur ir gaidāmas vēlēšanas, notiks tieši tas pats.”

Līdzīgi izteicās arī vairāku Eiropas valstu amatpersonas. Vācijas Ārlietu ministrija tviterī paziņoja, ka pārliecinošs vairākums Nīderlandes iedzīvotāju ir noraidījuši populismu. Savukārt kancleres Angelas Merkeles biroja vadītājs Pēters Altmaiers pat atzinās nīderlandiešiem mīlestībā. Arī Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero ir apsveicis šo valsti ar populistu sakāvi.

Savukārt bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts ir pieļāvis, ka Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu varētu būt izraisījusi Eiropā pretreakciju. Bilts arī vilka paralēles ar galēji labēja kandidāta sakāvi Austrijas prezidenta vēlēšanās.

“Skaidra uzvara pār ektrēmismu,” tik skaļi Nīderlandes vēlēšanu rezultātus novērtējis Francijas prezidents Fransuā Olands, kura valsts pati gatavojas vēlēšanām pēc mēneša.

Savukārt Amsterdamas Brīvās universitātes politologs Andre Krouvels norādīja, ka vēlēšanās uzvarēja polarizācija, nevis viena no pusēm.

“Labējie un kreisie polarizējas, uzvar, bet centrs paliek arvien tukšāks. Tā ir milzīga problēma, ja vēlaties stabilas koalīcijas. Vēlētāji meklē stabilitāti, bet ar savu izvēli vēlēšanās viņi rada nestabilitāti, tāpēc viņi nekad nedabūs to, ko vēlas. Viņi ir radījuši fragmentētu, polarizētu sistēmu. Cenšoties meklēt drošību, vairāk dabūs nedrošību un nestabilitāti. Un tas ir problemātiski,” norādīja Krouvels.

Šīs vēlētāju polarizācijas rezultātā un aiz nepatikas pret arvien ekstrēmāko labējo politiku Nīderlandē jaunu popularitāti ieguvušas kreisāk noskaņotās partijas - liberālie demokrāti un zaļie,  ļoti proeiropeiskas un labvēlīgi noskaņotas attiecībā uz imigrāciju. Bet tas arī nozīmē - būs grūti izveidot koalīciju.

Lai arī ārpus valdības, Vilderss ar 15% vēlētāju atbalstu no Nīderlandes politikas nepazudīs.

Vilderss tviterī uzsvēra, ka atšķirībā no premjera partijas VVD viņa politiskais spēks ir ieguvis vairāk krēslu parlamentā nekā līdz šim. Un tas jau pats par sevi esot sasniegums.  

 “Par visiem jautājumiem, kas mums ir svarīgi – mēs stingri uzspiedīsim uz valdību. Tas ir tas, kā tam šajā valstī jābūt, tam nepieciešama spēcīga opozīcija un mēs to varam izdarīt,” solīja Vilderss.

Un lai arī galējie labējais politiķis ir ienesis pamatīgas pārmaiņas Nīderlandes politikā, pat nenonākot valdībā, tomēr vienā lietā viņš ir zaudētājs.  Nīderlandes vēlēšanas parādīja ļoti skaidri - Nīderlande nesekos Lielbritānijas piemēram.

“Nīderlandes neizstāsies no Eiropas Savienības. Šis Gērta Vildersa projekts ir izbalsots. Šajā jautājumā viņš ir sakauts, iedzīts zemē, to ir noraidījuši vairāk nekā 80% iedzīvotāju,” norādīja Andre Krouvels.

Tuvākajā laikā sāksies jaunas valdošās koalīcijas veidošana. Tam būs nepieciešamas vismaz četras partijas, jo līdz šim valdības sastāvā esošā sociāldemokrātiskā Darba partija ir cietusi smagu sakāvi. Turpretī zaļie un Kristīgie demokrāti ir guvuši ievērojamus panākumus.

Ziņots, ka rezultāti pēc 90% balsu saskaitīšanas liecina, ka Nīderlandes parlamenta vēlēšanās uzvaru guva pašreizējā premjerministra Marka Rutes liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), apsteidzot eiroskeptiķa Gērta Vildersa Brīvības partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt