Pasaules panorāma

Turcijas izšķiršanās starp Rietumiem un Krieviju

Pasaules panorāma

Ieskats 25. maija "Pasaules panorāmas" tematos

Vai NATO vadība varētu tikt kādam no Baltijas valstīm?

Eiropas politikas eksperts uzskata – NATO vadību nākotnē varētu uzticēt Igaunijas premjerei Kallasai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ir pienācis laiks, lai NATO vadībā būtu sieviete, un alianses ģenerālsekretāram jābūt no valsts, kas patiesi saprot Krieviju, līdz ar ko Igaunijas premjere Kaja Kallasa ir labākā no variantiem. Šādu viedokli Latvijas Televīzijas raidījumā "Pasaules panorāma" pauda Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Edvards Lūkass. 

Vien pirms pāris mēnešiem NATO dalībvalstu vadītāji lēma par Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņa pagarināšanu par vēl vienu gadu. Martā šis lēmums tika skaidrots ar Krievijas sākto karu Ukrainā un to, ka šajā laikā nebūtu prātīgi izvēlēties jaunu alianses līderi.

Neskatoties uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, gan pirms Krievijas sāktā kara, gan arī pašlaik publiskajā telpā arvien biežāk izskan viedoklis, ka nākamajam NATO ģenerālsekretāram ir jābūt no Baltijas valstīm.

Starp potenciālajiem kandidātiem dzirdams arī pašreizējās Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas vārds.

Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Edvards Lūkass norādīja: "Es domāju, ka

mums nepieciešama NATO ģenerālsekretāre, kura nāk no valsts, kas patiesi saprot Krieviju,

un tas šo valstu loku sašaurina. Es arī uzskatu, ka pienācis laiks, lai NATO vadībā būtu sieviete, kas līdz šim nav bijis, un arī tas turpina sašaurināt šo potenciālo pretendentu loku līdz dažiem kandidātiem. Un es domāju, ka Kaja Kallasa ir labākā no variantiem."

Vēl nesenā vēsturē potenciālo kandidātu loku papildināja arī Lietuvas bijusī prezidente Daļa Gribauskaite un bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, bet, kā norādīja Lūkass, pašreizējā ģeopolitiskā situācija definē savus noteikumus.

"Es domāju, ka Kaja Kallasa ir parādījusi sevi visas Eiropas līmenī, īpaši, ja runājam par karu Ukrainā. Un šis aspekts pašreizējo Igaunijas premjerministri nostāda augstāk par bijušo valsts prezidenti Kaljulaidu. No starptautiskā viedokļa viņa būtu laba kandidāte, bet pašreizējos apstākļos Kallasa būtu labāka," atzīmēja Lūkass.

Jāpiebilst, ka šī gada sākumā starp potenciālajiem kandidātiem izskanēja arī bijušās Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas vārds. Pašreizējā NATO ģenerālsekretāra pilnvaru termiņš beigsies nākamā gada septembrī. Stoltenbergs tiek uzskatīts par vienu no līdz šim labākajiem NATO vadītājiem, un jau tagad ir skaidrs, ka viņa pēctecim vai pēctecei būs jāsaskaras ar daudziem smagiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem.

KONTEKSTS:

63 gadus vecais Stoltenbergs ir NATO ģenerālsekretārs kopš 2014. gada, un viņa amata termiņš beigsies 1. oktobrī. Stoltenbergs, kurš ieguvis maģistram pielīdzināmu grādu ekonomikā Oslo Universitātē, divreiz – 2000.–2001. un 2005.–2013.gadā – bija Norvēģijas premjerministrs. Viņš bijis arī finanšu ministrs un rūpniecības un enerģētikas ministrs. No 2002. līdz 2014. gadam Stoltenbergs bija pašlaik valdošās centriski kreisās Darba partijas līderis.

Stoltenbergs šogad vairāk nekā 20 dalībnieku konkurencē uzvarēja konkursā uz Norvēģijas centrālās bankas vadītāja amatu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti