Dienas ziņas

Ielu nosaukumus pagaidām nemainīs

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Eiropas pilsētas kaldina plānus Ukrainas atjaunošanai

Eiropas pilsētas kaldina plānus Ukrainas atjaunošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijai ar jaunu jaudu uzbrūkot Ukrainas pilsētām un nežēlojot raķetes iznīcības sēšanai, Eiropa lēmusi par jaunu sankciju piemērošanu agresorvalstij. Taču uzmanība tiek pievērsta arī izpostītā atjaunošanai. Ceturtdien, 13. oktobrī, Briselē ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu tikās vairāki Eiropas pilsētu vadītāji, arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Sarunu fokusā – Ukrainas pilsētu atjaunošana.

"Mēs apspriedām divus jautājumus. Viens no tiem ir Ukrainas pilsētu rekonstrukcija, bet otrs – enerģētikas krīze. (..) Mēs, mēri, jau 19. augustā parakstījām svarīgu vienošanos, arī ar Rīgas mēru un mūsu delegāciju, klātesot [Ukrainas] prezidentam [Volodimiram] Zelenskim. Līgumu par sadarbību starp Eiropas pilsētām un Ukrainas pilsētām. Jo, paātrinot Ukrainas pilsētu rekonstrukciju, mēs varam dot iespēju ukraiņu bēgļiem, kas joprojām atrodas mūsu pilsētās, atgriezties mājās," sacīja Florences mērs, Eiropas pilsētu sadarbības tīkla "Eurocities" prezidents Dario Nardela.

"Šodienas tikšanos var iedalīt trīs daļās. Pirmā, kurā piedalījās arī mērs Vitālijs Kļičko no Kijivas, bija, ne tikai lai vēlreiz paustu viņam atbalstu, bet arī lai katrs izstāstītu, kā pilsētas šobrīd pa tiešo palīdz. Arī Rīga, kas ir nosūtījusi jau desmit autobusus, tie jau brauc šobrīd pa Kijivas ielām.

Mēs plānojam nosūtīt vēl desmit, un tuvāko dienu laikā tiks lemts arī par divsimt tūkstoš eiro papildu palīdzības programmu, lai nopirktu viņiem ģeneratorus,

jo šobrīd daudzās Ukrainas pilsētās raķešu uzlidojumos ir cietušas gan apkures stacijas, gan arī elektrostacijas, un viņiem ģeneratoru vienkārši nav, bet ir vajadzīgi tūlīt un tagad," teica Rīgas mērs Staķis.

Rīgas mērs arī norādīja, ka Eiropas Savienība gatavo jaunu – apjomīgu palīdzības plānu Ukrainai. Viņaprāt, tieši pilsētām būtu jābūt galvenajai lomai, jo tām ir praktiska pieredze –  būvēt un padarīt energoefektīvus bērnudārzus, skolas un dzīvojamās mājas, proti, civilo infrastruktūru, kas Ukrainā smagi cietusi Krievijas uzbrukumos.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti