Eiropas Parlaments uzdod izmeklēt virtuālo valūtu pasauli

Eiropas Parlaments (EP) uzdevis Eiropas Komisijai (EK) ierobežot virtuālo valūtu izmantošanu terorisma finansēšanā un dažādu citu nelegālu aktivitāšu veikšanā. Virtuālās valūtas ir grūti izsekojamas, un tās ir populāras interneta vidē, kur lietotāji ar virtuālo valūtu melnajā tirgū var anonīmi pasūtīt narkotikas un ieročus. Eiropas Komisijai būs jāveido darba grupa, kas spriedīs, kā cīnīties ar virtuālās valūtas kriminālo pusi.

Vispopulārākā virtuālā valūta pasaulē ir "bitcoin", kas aizņem aptuveni 90% no visa virtuālās valūtas tirgus. "Bitcoin" interneta vidē parādījās 2009. gadā. Darījumus ar šo sistēmu lietotāji veic šifrētā veidā tieši viens ar otru, neatskaitoties nevienai iestādei. Galvenā "bitcoin" priekšrocība ir anonimitāte, un tāpēc "bitcoin" ir kļuvis populārs kriminālās aprindās. Noziedznieki to izmanto narkotiku, nelegālo ieroču, naudas atmazgāšanas un dažādos citos nelegālos darījumos. Tas ir pievērsis gan tiesībsargājošo iestāžu, gan politiķu uzmanību, jo neregulētā vide ne tikai ir pateicīga noziedzniekiem, bet arī ļauj "bitcoin" lietotājiem izvairīties no nodokļiem.

Eiropas Parlamenta deputātiem īpašas bažas rada tas, ka "bitcoin" un citas virtuālās valūtas var kalpot par veidu, kā finansēt terorismu. Pagājušajā nedēļā deputāti uzdeva Eiropas Komisijai izveidot darba grupu, kas vērtēs iespējas regulēt virtuālās valūtas ar tiesību aktiem. Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputāts Jākobs fon Veiczekers gan uzsver, ka mērķis nav apturēt virtuālās valūtas, bet gan saprast, kā vislabāk tās izmantot:

"Protams, ar tik jaunu tehnoloģiju mēs esam pašā sākumā. Mēs neesam tajā stadijā, kad riski ar šādu tehnoloģiju ir sistēmiski. Tādēļ mēs ziņojumā aizstāv pozīciju, ka nedrīkst apturēt inovāciju, to regulējot tagad, taču ir nepieciešams uzraudzīt situāciju, un tas ir jādara speciāli šim mērķim izveidotai darba grupai Eiropas Komisijas līmenī. Vēlāk, ja tas būs iespējams un būs īstais brīdis, ieviest arī regulējumu. Tas, protams, nenozīmē, ka tagad nekas nav jādara. Piemēram, ziņojumā mēs aicinām nekavējoties piemērot Eiropas Savienības direktīvu pret nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju."

Eiropas Komisija šobrīd jau apsver variantus, kā vislabāk attiecināt uz virtuālajām valūtām Eiropas Savienības direktīvu pret naudas atmazgāšanu. Tā drīz ir jāatjaunina, un viens variants būtu likt virtuālās valūtas platformām veikt uzticamības pārbaudi, patērētājam konvertējot virtuālo valūtu reālajā. Tas noņemtu anonimitātes plīvuru naudas konvertācijas brīdī.

"Šo ierosinājumu ir plānots pieņemt jūnijā. Tas ļaus vieglāk identificēt cilvēkus, kuri mainīs virtuālo valūtu uz fizisko valūtu apmaiņas platformās, un tam vajadzētu uzlabot mūsu spējas izsekot šīm transakcijām, ja šāda nepieciešamība radītos. Bet ir būtiski, lai mēs pievērstu uzmanību šiem riskiem, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka tehnoloģiju, kas uztur virtuālo naudu, izmanto arī daudziem citiem mērķiem. Tā dod jaunas un aizraujošas iespējas. Tai ir potenciāls paātrināt transakcijas, padarīt tās vienkāršākas un lētākas, kā arī drošāk vākt datus, un to var izmantot biznesa procesu uzlabošanā," pauž Eiropas Savienības finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisārs Džonatans Hills.

Gan Latvijas Banka, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija iepriekš ir publiski paziņojušas, ka iesaka iedzīvotājiem izvairīties no "bitcoin" lietošanas. Tā kā šī valūta nav regulēta, neviens normatīvais akts neaizsargā patērētāju, kas ir laba augsne krāpniekiem. Tomēr ne visus šādi brīdinājumi ir atturējuši. Piemēram, pašmāju nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2014. gadā kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas pieņem maksājumus "bitcoin" valūtā.

 

 

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti