Eiropas Parlaments norāda, ka tālākas sarunas būs apgrūtinātas, kamēr nebūs aizlāpīta šī plaisa. Kā zināms, Parlaments ļoti kritizē arī nākamo septiņu gadu Eiropas Savienības budžetu, norādot, ka tas ir par mazu un var iedzīt Eiropas Savienību parādos.
Sarunas par Eiropas Savienības septiņu gadu budžetu ir ilgas un sarežģītas, un lai tas stātos spēkā, atbalsts un piekrišana ir jāpanāk no visām šajā procesā iesaistītajām pusēm. Un, lai gan dalībvalstu vadītāji jau februārī principiāli ir vienojušies par budžeta apjomu, šobrīd joprojām slīpē tā detaļas un gludina atšķirīgos viedokļus.
Vēl pirms nedēļas kopīgās sarunās tikās visi trīs Eiropas Savienības institūciju līderi - Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs un Īrijas premjerministrs Enda Kenijs, kura valsts patlaban vada prezidentūru Eiropas Savienībā. Viņiem izdevās izņemt sprunguli no iestrēgušo budžeta sarunu riteņiem, vienojoties par Parlamenta prasībām, proti, pirms sākt noslēdzošas sarunas par lielo budžetu kopumā, samazināt iepriekšējā naudas makā radušos plaisu vairāku miljardu eiro apmērā. Eiropas Parlaments, kurš visasāk iestājās pret budžeta griešanu, brīdināja, ka ar to naudas daudzumu, ko paredzējušas dalībvalstis nākotnē, var nepietikt Eiropas Savienības saistību izpildīšanai, proti, var gadīties, ka organizācijai pietrūks līdzekļu dažādu fondu īstenošanai, jo tā jau ir realitāte iepriekšējos gados.
Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs skaidro, ka Eiropas Savienības Padomei ir jāsper soļi Parlamenta virzienā: "Mēs vēlamies redzēt saistošas garantijas, ka finanšu plaisa 2013. gadā būs aizpildīta. Tagad mēs arī atveram trialoga sarunas par septiņu gadu budžetu, taču nekādas vienošanās nav, kamēr visi nebūs vienisprātis. Un es aicinu visas dalībvalstis, jo tas būs atkarīgs ne tikai no Eiropas Savienībā prezidējošās Īrijas, sniegt savu ieguldījumu kompromisā."
Tātad šodien Eiropas Parlaments formāli sāks sarunas ar Eiropas Savienības Padomi, prasot dalībvalstīm politiskas garantijas, ka vairāk nekā 11 miljardu eiro lielā finanšu plaisa, kas konstatēta aizvadītā gada maksājumos, tiks aizpildīta, un tad noslēdzošajā fāzē varēs ieiet sarunas par lielo budžetu. Valstīm būs jāvienojas par to, lai nekavējoties izmaksātu pirmos parādu maksājumus 7,3 miljardu eiro apmērā un gada laikā - atlikušos gandrīz četrus miljardus eiro.
To, ka sarunas par kopīgo nākamo gadu naudas maku uz priekšu virzās ne tik ātri, kā gribētos, norādījuši gan politiķi, gan eksperti, brīdinot, ka novēlota daudzgadu budžeta pieņemšana var aizkavēt tā stāšanos spēkā 2014. gadā un līdz ar to arī iekavēsies dažādi maksājumi, reģionālās attīstības projektiem un tamlīdzīgi.
Lai gan spekulācijas ir dažādas, paliek cerības vienoties līdz ziemai.
