ĪSUMĀ:
- Eiropas Parlaments 2. jūlijā sanācis uz pirmo sēdi.
- To pavadīja protesti pret 3 katalāņu politiķu pilnvaru neapstiprināšanu.
- EP priekšsēdētāja vēlēšanas atliktas uz 3. jūliju, jo nav skaidrības par EK prezidentu.
- Eiropadomes samitā otrdien vēl nav panākta vienošanās par ES augstāko amatu sadali.
- ES līderiem par Eirokomisijas prezidentu jāvienojas līdz trešdienai.
Pirmā Eiropas Parlamenta plenārsēde, kā ierasts, sākās ar Eiropas Savienības himnu. Daudzi deputāti pirmo reizi ieņēma savu vietu plenārsēžu zālē. Aptuveni divas trešdaļas no viņiem nekad iepriekš nav strādājuši Eiropas Parlamentā.
Vairāki eiroparlamentārieši ir arī izmantojuši šo brīdi, lai paustu kādu politisko nostāju.
Tā “Brexit” partijas deputāti no Lielbritānijas himnas laikā pagrieza zālei muguru, bet daži citi eiroskeptiķi pat nepiecēlās.
Savukārt citiem virsū bija dzelteni T krekli. Šie deputāti iestājās par trīs Katalonijas politiķiem, kuriem netika ļauts uzsākt pildīt savas pilnvaras. Eiroparlamentārietis no Īrijas Mets Kartijs aicināja arī pārējos pieprasīt ļaut kataloniešiem uzsākt darbu.
“Trīs Katalonijas pārstāvjiem tika liegtas iespējas pārstāvēt savus vēlētājus šajā parlamentā. Parlamentam ir jāiestājas par demokrātiju un cilvēktiesībām! Ja parlaments necienīs Katalonijas vēlētāju izvēli, tā reputācija tiks iedragāta,” uzsvēra Kartijs.
Runa ir par bijušo Katalonijas vicepremjeru Oriolu Džunkerasu, kurš pašlaik atrodas cietumā. Kopā ar pārējiem bijušās valdības ministriem viņš tiek tiesāts par sacelšanās organizēšanu. Pārējie divi ir bijušais Katalonijas veselības ministrs Tonijs Komīns un bijušais reģiona premjers Karless Pudždemons. Viņi atrodas Briselē.
Lai apstiprinātu deputāta mandātu, Spānijas varasiestādes pieprasīja abus klātienē parādīties vēlēšanu komisijā. Tomēr šādā gadījumā viņiem draudētu arests.
Trīs politiķu atbalstam pie parlamenta ēkas tika sarīkota vērienīga protesta akcija.
Jaunākā eiroparlamentāriete ir dāniete – 21 gadu veca, viņa ir jaunākā EP vēsturē. Vecākā deputāta gods šajā sasaukumā pieder Itālijas deputātam Silvio Berluskoni – 82 gadi. Viņu parlamentā var atpazīt pēc biezās brūnās grima kārtas un apsardzes, kas Berluskoni sauc par “Il Presidente”.
Netipiski liels ir jauno deputātu skaits – 61%. Pieredzējušiem liekas, ka tas darbu varētu arī apgrūtināt.
“Man liekas, ka būtu ļoti labi, ja trešdaļa atjaunotos. Eiropas Parlamentā pieredzei un kontaktiem ir daudz lielāka loma nekā nacionālajos parlamentos, kur tam nav tik liela loma. Šī sadrumstalotība padarīs grūtāku procesu, jo, ja agrāk varēja vienoties Tautas partijas pārstāvji ar sociāldemokrātiem un balsu pietika, [..] tagad, ja kādam kaut kas nepatiks, tad mazākās frakcijas var apvienoties un mēs varam ar savām vēlmēm palikt lepnā vientulībā,” sprieda EP deputāte no Latvijas Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”).
Pirmais jaunā parlamenta uzdevums būs izvēlēties tā priekšsēdētāju. Vēlēšanas ir atliktas uz trešdienu.
Līdz šim lielākās politiskās grupas jau iepriekš slēdza vienošanos par to, kā sadalīt ietekmīgākos amatus. Tomēr šoreiz nekas vēl nav skaidrs.
Bet aizejošais parlamenta vadītājs Antonio Tajāni tik un tā sola, ka jaunais priekšsēdētājs trešdien tiks iecelts. EP prezidenta vēlēšanas notiks četrās kārtās – ja neizdodas ievēlēt ar pirmo. Pēdējā ceturtā kārtā būs divi pretendenti.
Eiropadomes samits, kurā bija plānots sadalīt galvenos amatus Eiropā, arī otrdien nenoritēja, kā plānots, un ir ieildzis jau trešo dienu.
Nerimstošu domstarpību dēļ tā sākums tika atlikts par vairākām stundām, kuru laikā turpinājās neformālās diskusijas.
Šoreiz Briselē izskanēja prasība ievērot vīriešu un sieviešu pārstāvniecības līdzsvaru un izvairīties no amatu sadalīšanas starp Rietumeiropas dalībvalstu pārstāvjiem.
Skaļāk nekā parasti savas pretenzijas pieteica arī Centrālās un Austrumeiropas valstis, kuras asi nostājās pret vienu no Eiropas Komisijas vadītāja amata kandidātiem, sociālistu Fransu Timmermansu. Turklāt otrdien Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem spiedienu rada arī laika trūkums.
Eiropas Komisijas prezidenta vārds jānosauc līdz trešdienai, kad jaunā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputāti ievēlēs Eiroparlamenta prezidentu.
Abu amatu pārstāvji nedrīkst būt no vienas politiskās grupas.
KONTEKSTS:
Vēl pirms jaunā Eiropas Parlamenta pirmās sēdes deputāti ir vienojušies par septiņu politisko grupu izveidi.
Četras centriski noskaņotās grupas – Eiropas Tautas partija, "Sociālisti un demokrāti", ''Eiropas atjaunotne'' un Zaļie – jau kādu laiku strādā pie koalīcijas vienošanās. Jaunizveidotā labējā spārna grupa “Identitāte un demokrātija” ir izteikusi pretenzijas uz divu komiteju vadību, taču citas politiskās grupas nevēloties pieļaut galēji labējo spēku nonākšanu atbildīgos parlamenta amatos.
Ārpus politiskajām grupām pašlaik ir divas parlamentā ievēlētās partijas – Apvienotās Karalistes “Brexit” partija, kas līdz Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, visticamāk, nevienai grupai tā arī nepievienosies. Otra partija ir Itālijas „Piecu zvaigžņu kustība”, kuru dalībai lielajās politiskajās grupās traucē citu itāļu politisko spēku atrašanās tajās.
Eiropas Komisijas prezidentu nominē dalībvalstis, tātad Eiropadome, bet to apstiprina Eiropas Parlamentā. Jaunais Eiropas Komisijas prezidents savus pienākumus sāks pildīt, sākot no 1. novembra.
Līdz šim kā galveno kandidātu min bijušo Nīderlandes ārlietu ministru un Eiropas Komisijas pirmo viceprezidentu Fransu Timmermansu, taču pret viņa kandidatūru ļoti aktīvi iestājas Polija, Ungārija, Rumānija, kurām nepatīk Timmermansa nostāja par Eiropas likumu nostiprināšanu dalībvalstīs.
