Debates par EP vēlēšanu reformu bija visnotaļ spraigas. Pat tie deputāti, kuri atbalsta Eiropas valstu tuvināšanos un federalizāciju, ne vienmēr bija gatavi atbalstīt šīs idejas.
Galvenais jaunums ir vienotie deputātu kandidātu saraksti. Tiek piedāvāts palielināt parlamentāriešu skaitu par 28 cilvēkiem, kuri tiktu ievēlēti no transnacionāliem sarakstiem. Tas šāda saraksta politiķis, kurš savāktu visvairāk balsu, tiktu virzīts par Eiropas Komisijas vadītāju, sacīja Gijs Verhofštads no „Renew Europe” grupas.
„Šī kārtība ļaus demokratizēt vadošo kandidātu sistēmu. Par šiem kandidātiem būs iespējams nobalsot. Līdz ar to, manuprāt, dalībvalstīm vairs nebūs iespējams izvirzīt kādu citu cilvēku nekā vadošo kandidātu, kurš uzvarēs vēlēšanās 2024. gadā,” skaidroja Verhofštads.
Praksē tas izskatītos šādi: katram vēlētājam Eiropas Parlamenta vēlēšanās būtu nevis viena, bet divas balsis. Vienu, kā līdz šim, tas atdotu par vietējo sarakstu, bet otru par kādu no Eiropas sarakstiem, kuros visā Eiropā balotētos vieni un tie paši kandidāti.
Mazo dalībvalstu pārstāvji pārsvarā ir skeptiski pret šo ieceri. Kritiķu vidū ir arī EP priekšsēdētājas vietnieks Roberts Zīle no Eiropas konservatīvajiem un reformistiem.
„Ja mēs iedomājamies Latvijas vēlētājus 2024. gada maijā ejot uz vēlēšanām un ieejot kabīnītē – šoreiz redz nevis čupiņu ar sarakstiem, kurā ir tādi pazīstami uzvārdi kā Dombrovskis, Kalniete, Ijabs, tiem, kuriem patīk, varbūt, būs arī Ušakovs un citi uzvārdi –, viņiem vismaz ir izvēle. Šajā gadījumā viņiem būs vēl viena čupiņa ar sarakstiem, kurus nedrīkstēs svītrot, likt plusus un mīnusus, jo tie būs negrozāmi, kurā visbiežāk viņiem neviens uzvārds nebūs pazīstams. Vai tā būs apzināta Latvijas pilsoņu izvēle balsot par šādu sarakstu?” vaicā Zīle.
Līdzīgi izsakās arī Inese Vaidere no Eiropas Tautas partijas grupas.
„Es noteikti neatbalstu šo reformu, jo es neredzu, kāpēc būtu vajadzīgi šie kopīgie saraksti. Tie noteikti diskriminēs mazās dalībvalstis. Un tas, ka tāds priekšlikums ir parādījies, jau liecina, ka lielās dalībvalstis dominē. Es arī nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds no vēlētājiem gribētu šādas reformas, jo drīzāk cilvēki saka, ka Eiropas Parlamenta deputāti varētu būt tuvāk pie tautas. Bet šāds saraksts no, visticamāk, pilnīgi nezināmiem cilvēkiem – mēs nezinām, kas grieķiem, vāciešiem ir aktuāls –, attālinātu vēl vairāk. Tā ka es noteikti esmu pret šādiem sarakstiem,” uzsver Vaidere.
Šiem argumentiem nepiekrīt vācu deputāts no zaļajiem Damians Bozelagers. Viņš ir vienīgais politiķis, kurš tika ievēlēts no partijas „Volt”, kas ar vienu un to pašu nosaukumu startēja vairākās Eiropas valstīs.
“Neklausieties tajos, kuri saka, ka šie 28 cilvēki būs ļoti tālu no vēlētājiem. Tas pietuvinās Eiropas politiskās partijas vēlētājiem. Pirmo reizi mūžā viņi varēs par tiem nobalsot un pateikt: „Man patīk šī Eiropas programma. Man patīk šis Eiropas kandidāts. Man patīk šī Eiropas partija. Es to gribu!”. Šobrīd tas nav iespējams. Tā ir šī likuma būtība,” stāsta Bozelagers.
Tāpat deputātu piedāvātā reforma paredz arī ieviest vienoto vēlēšanu dienu. Pašlaik par Eiropas Parlamentu katrā valstī balso tajā nedēļas dienā, kad ir ierasts balsot citās vēlēšanās. Latvijā tā ir sestdiena, citviet tā ir ceturtdiena, piektdiena vai svētdiena. Tagad deputāti rosina, ka balsojumam visur būtu jānotiek Eiropas dienā, 9. maijā. Tā būtu arī jānosaka par brīvdienu.
Tāpat kandidātu sarakstos būs jābūt vienādam vīriešu un sieviešu skaitam.
Deputāti cer, ka jaunā kārtība būs spēkā jau 2024. gada vēlēšanās. Tomēr par to pastāv lielas šaubas. Lai kāds no šiem priekšlikumiem tiktu ieviests dzīvē, ir nepieciešama visu bloka dalībvalstu piekrišana un plašas izmaiņas vietējos likumos. Un daudzas dalībvalstis diez vai gribētu atdot daļu no savas varas Eiropas Parlamentam.
