Lai gan šī Eiroparlamenta rezolūcija nav saistoša, tomēr tā iezīmē aicinājumu radikālākiem risinājumiem, kam līdz šim pretojusies gan Eiropas Savienības Padome, gan daudzas – to skaitā Austrumeiropas valstis.
EP deputāti prasa arī nodrošināt iespējas, kā bēgļi droši un likumīgi varētu pieteikties patvērumam Eiropas Savienībā, nemeklējot cilvēku kontrabandistu pakalpojumus un neriskējot ar savām dzīvībām, informēja EP preses dienests.
Rezolūcijā EP deputāti atzīst, ka ES patvēruma sistēma pie pašreizējā arvien augošā migrantu pieplūduma nedarbojas, un aicina pašos pamatos to pārstrādāt, ieviešot centralizētu pieteikumu pieņemšanu ES līmenī. Šādā sistēmā katrai dalībvalstij varētu paredzēt konkrētas kvotas.
Rezolūciju pieņēma ar 459 balsīm par, 206 pret un 52 atturoties.
Eiropas Komisija apņēmusies šī gada jūnijā vai jūlijā iesniegt migrācijas jautājumu “Dublinas III regulas” grozījumus.
“Migrācijas problēmai nav ātra un vienkārša risinājuma. Mums nav vajadzīgi jauni ārkārtas pasākumi, mums ir vajadzīga ilgtspējīga nākotnē vērsta pieeja,” teica ziņotāja Roberta Metsola plenārsesijas debašu laikā.
“Mēs piedāvājam centralizētu kopīgu sistēmu kā tiktu sadalīta atbildība par pārvietošanu. Sistēma balstītos uz limitiem, ko noteiktu katrai dalībvalstij atkarībā no ieradušos patvēruma meklētāju skaita. Vairāk netiktu pieprasīts patvērums Itālijā vai Grieķijā, bet gan Eiropā,” klāstīja EP deputāts, ziņotājs par rezolūciju Kašetu Kjenge (Itālija).
Patvēruma meklētāji Eiropā pārsvarā tiešām ierodas caur Itāliju un Grieķiju, Bet ir arī citi ceļi – afgāņi, vjetnamieši un irākieši ierodas arī caur Eiropas austrumu robežu, milzīgs patvēruma meklētāju, protams ierodas caur Rietumbalkāniem, bet šo ceļu izmanto ne tikai sīrieši, bet arī ekonomiskie migranti no Kosovas. Caur grieķu salām pārsvarā ierodas kara bēgļi no Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Savukārt pāri Vidusjūrai no dienvidiem ierodas ekonomiskie bēgļi – gan no Marokas un Alžīras, gan Gvinejas, Nigērijas un citām Āfrikas valstīm.
EP deputāti uzsver, ka pašreizējā patvēruma pieteikumu izskatīšanas sistēma nepietiekami ņem vērā īpašo migrācijas spiedienu uz dalībvalstīm, kam ir ārējā ES robeža. EP deputāti prasa taisnīgumu, dalītu atbildību, solidaritāti un ātru pieteikumu izskatīšanu.
EP deputāti aicina dalībvalstis pildīt pienākumus attiecībā uz bēgļu ārkārtas pārcelšanu, uzsverot, ka pašlaik ir reāli pārcelta pavisam maza daļa no 106 000 patvēruma meklētājiem, kas gaida pārcelšanu no Itālijas un Grieķijas. Attiecībā uz pārmitināšanu vajadzīga “saistoša un obligāta normatīva pieeja”.
EP deputāti iestājas par ES līmeņa atgriešanas noteikumiem, tā vietā, lai dalībvalstis divpusējās sarunās mēģinātu vienoties ar trešajām valstīm par atgriešanu. Viņi uzsver, ka migranti ir jāatgriež vienīgi tad, ja valsts, uz kuru viņi tiek nosūtīti, ir viņiem droša.
Parlamenta rezolūcija paredz nošķirt ekonomiskos migrantus no kara bēgļiem, kam ir tiesības uz starptautisko aizsardzību.
“Tas ko mēs sakām – mums ir jāmaina domāšana: jāsaka nē ārkārtas risinājumiem šādam situācijām. Mēs gribam ilgtspējīgu ilgtermiņa redzējumu! Mūsu izeja punkts – solidaritātei jābūt principam uz ko balstās jebkura darbība migrācijas jomā,” pauda Metsola.
Tomēr šī rezolūcija Austrumeiropas valstu deputātu vidū saskārās ar diezgan lielu pretestību – arī vairums Latvijas deputātu nobalsoja pret.
