Eiropas Parlamenta deputāti vēl rudenī skaidri norādīja, ka viņi, nevis briti, būs tie, kas teiks pēdējo vārdu par Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Tādēļ vienošanās apstiprināšanas process ir sācies tikai pēc tam, kad Lordu palāta bija teikusi savu “jā” vārdu.
Viss liecina, ka līgums par Lielbritānijas izstāšanās nosacījumiem trešdienas vakarā tiks apstiprināts ar pārliecinošu balsu vairākumu. Sociāldemokrātu grupas deputāts Pedru Silva-Pereira no Portugāles labi raksturoja parlamenta vairākuma attieksmi pret "Brexit".
“"Brexit" rada zaudējumus jebkurā gadījumā. Tas rada problēmas visiem. Zaudējumi būs gan Eiropas Savienībai, gan Lielbritānijai. Bet, kopš Lielbritānijā tika pieņemts lēmums par izstāšanos, vienīgais, ko mēs esam varējuši darīt, ir mazināt šos zaudējumus," atzina Silva-Pereira.
Izstāšanās vienošanās būtībā ļauj abām pusēm šķirties kā draugiem. Tā atrunā gan Lielbritānijas finanšu saistības pret Eiropas Savienības budžetu, gan abos Lamanša šauruma krastos dzīvojošo pilsoņu tiesības un atrisina arī sarežģīto robežas jautājumu starp Īriju un Ziemeļīriju.
Šo aspektu debatēs Eiropas Parlamentā janvāra vidū īpaši izcēla Eiropas Komisijas "Brexit" sarunu vadītājs Mišels Barnjē. “Mums būs jābūt modriem ne tikai jautājumā par pilsoņu tiesību ievērošanu, bet arī par daudziem citiem aspektiem, kas ir iekļauti izstāšanās līgumā. Te es īpaši gribu uzsvērt protokolu par Īriju un Ziemeļīriju, kas garantē integrētā vienotā tirgus pastāvēšanu, kā arī saglabā vienoto salas ekonomiku un nodrošina, ka robežkontrole netiek atjaunota," norādīja Barnjē.
Lai gan Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu pilsoņu tiesības palikt Lielbritānijā izstāšanās līgumā tiek skaidri garantētas, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena deputātiem atzina, ka uz papīra uzrakstītais teksts ne vienmēr pilnībā sakrīt ar realitāti.
“Cilvēki grib skaidri zināt, kas ar viņiem notiks nākotnē un kas būs ar viņu mīļotajiem. Es runāju par 3,5 miljoniem Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un par aptuveni vienu miljonu Lielbritānijas pilsoņu, kuri dzīvo Eiropas Savienības teritorijā. Tie ir lieli skaitļi, bet aiz katra no tiem slēpjas cilvēki ar saviem personiskiem stāstiem," pauda fon der Leiena.
Tādēļ Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lambertss no Beļģijas mudina Lielbritānijas varasiestādes panākt, lai viņu vārdi sakristu ar darbiem.
“Mēs, deputāti, esam darījuši visu iespējamo, lai samazinātu zaudējumus - jo tādi būs - līdz absolūtam minimumam. Tādēļ es vēlos pateikt Lielbritānijas valdībai: ja jūs patiešām uzskatāt Eiropas Savienību par jums draudzīgu spēku, tad, lūdzu, nodrošiniet, ka jūsu attieksme pret Eiropas pilsoņiem apliecina šo draudzību. Panāciet, ka Eiropas pilsoņi Lielbritānijā izjūt tādu pašu attieksmi, kādu jūs gribētu redzēt pret britu pilsoņiem Eiropas Savienībā," uzsvēra Lambertss.
Bet tādi britu eiroskeptiķi kā Naidžels Farāžs no "Brexit" partijas turpina uzstāt, ka izstāšanās līgums Lielbritānijai neesot izdevīgs. Viņš mudina pilnībā saraut saites ar Eiropas Savienību un pāršķirt lappusi. Bet tāds viedoklis pašlaik ir mazākumā.
Tomēr turpmākās tirdzniecības attiecības starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību izstāšanās vienošanās neatrunā. Par tām diskusijas varētu sākties 3. martā.
