Dienas ziņas

Aptur vienas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu

Dienas ziņas

Norvēģijā pingvīnus potē pret putnu gripu

EP atceļ katalāņu deputātu imunitāti

Eiropas Parlaments nobalso par deputāta imunitātes atcelšanu Katalonijas līderim Pudždemonam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien nobalsoja par imunitātes atcelšanu bijušajam Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam, kā arī bijušajiem Katalonijas veselības un izglītības ministriem Antonijam Komīnam un Klārai Ponsatī, paverot ceļu iespējamai viņu izdošanai Spānijai.

Par imunitātes atcelšanu Pudždemonam nobalsoja 400 deputāti, 248 balsoja pret un 45 atturējās. Tā kā balsojums bija aizklāts, nav zināms, kā balsoja no Latvijas ievēlētie EP deputāti.

Skumja diena Eiropas Parlamentam

"Šī ir skumja diena Eiropas Parlamentam. Mēs esam zaudējuši savu imunitāti, bet Eiropas Parlaments ir zaudējis daudz vairāk un tā rezultātā - arī Eiropas demokrātija.

Šis ir nepārprotams politiskās vajāšanas gadījums, un tas jūtams jau no ievērojamu Spānijas politisko līderu, tostarp ārlietu ministres, izteikumiem," vēsta Pudždemons.

EP Juridiskā komiteja jau pagājušajā mēnesī nobalsoja par rekomendāciju atcelt katalāņu deputātu imunitāti.

Pudždemona juristi paziņojuši, ka apstrīdēs imunitātes atcelšanu Eiropas Tiesā Luksemburgā.

„Balsojums Eiropas Parlamentā nekādā ziņā nav beigas. Mēs cīnīsimies līdz galam. Un galavārdu teiks Eiropas Savienības Tiesa Luksemburgā. Mēs cīnīsimies par mūsu tiesībām, jo mēs necīnāmies par savām parlamentārajām privilēģijām, bet gan par Eiropas demokrātijas būtību. Mēs esam pret šo mēģinājumu vājināt nacionālo un politisko minoritāšu lomu Eiropas Savienības varas iestādēs," uzsver Pudždemons.

Bažas par politisku vajāšanu

Eiropas Parlamenta balsojums nozīmē, ka Beļģijas tiesai būs atkal jāvērtē Spānijas izsludināto Eiropas aresta orderi pret Pudždemonu un Komīnu. Savukārt Klāras Ponsatī lieta, visticamāk, tiks izšķirta Lielbritānijas tiesā, jo viņa oficiāli dzīvo šajā valstī, lai gan pēdējā laikā viņa vairāk uzturējusies Briselē.

Bijušais Katalonijas premjers Pudždemons dzīvo Beļģijā jau aptuveni trīs gadus. Līdzšinējie Spānijas varasiestāžu mēģinājumi panākt viņa izdošanu tiesāšanai Madridē dažādu iemeslu dēļ nav vainagojušies ar panākumiem.

Spānijas Augstākā tiesa iepriekš atsaukusi vienu no Eiropas aresta orderiem, bailēs no tā, ka Pudždemons tiks izdots tiesāšanai tikai par mazāk būtiskiem noziegumiem. Tas ir skaidrojams ar to, ka smagākās Spānijas izvirzītās apsūdzības par sacelšanās organizēšanu vai musināšanu Beļģijā netiek uzskatīti par krimināli sodāmiem noziegumiem.

Otrais Eiropas aresta orderis tika noraidīts juridisku nepilnību dēļ. Tagad notiek trešais mēģinājums panākt Pudždemona izdošanu tiesāšanai. Kā zināms, vairāki citi Pudždemona vadītās valdības ministri, kā arī reģiona parlamenta priekšsēdētāja un divu sabiedrisko organizāciju vadītāji ir notiesāti Spānijā uz 9 līdz 11 gadiem cietumā par neatkarības referenduma organizēšanu 2017. gadā. Tomēr Spānijas valdībā tagad tiek apspriesta iespēja samazināt maksimāli pieļaujamo sodu par musināšanu un līdz ar to saīsināt arī šo politiķu cietumsodu.

Pudždemons pagājušonedēļ sarunā ar Latvijas Radio aicināja eiroparlamentāriešus balsot pret imunitātes atcelšanu.

"Ir skaidrs, ka pret mums notiek politiska vajāšana. Viņi pieprasa atcelt mūsu deputāta imunitāti, lai apturētu mūsu darbību parlamentā. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt, ka šeit nav runa par Katalonijas neatkarību, bet gan par Eiropas demokrātiju.

Runa ir par Eiropas Parlamenta neatkarību un pilnvērtīgu darbību. Mēs cīnāmies pret mūsu imunitātes atcelšanu, jo tam ir viens vienīgs mērķis: apturēt mūsu politisko darbību. Tā kā tā ir politiska vajāšana,” sacīja Pudždemons.

Spānija gandarīta par EP lēmumu

Spānijas varasiestādes Pudždemonam, Kominam un Ponsati izvirzījušas apsūdzības musināšanā.

Spānijas ārlietu ministre Aranča Gonsalesa Laija atzinīgi novērtēja EP lēmumu, paziņojot, ka tas parāda, ka Katalonijas jautājums ir jāatrisina Spānijā.

"Ar šo lēmumu viņi raida trīskārtēju vēstījumu, vispirms: EP deputāti nevar izmantot savu statusu, lai aizsargātu sevi no ierašanās tiesā par iespējamiem nacionālā likuma pārkāpumiem, un otrs vēstījums ir par likuma varu un Spānijas tiesu sistēmas cienīšanu," reportieriem pavēstīja Laija.

"Trešais vēstījums ir tāds, ka Katalonijas problēma ir jārisina Spānijā, nevis Eiropas līmenī," viņa piebilda, norādot, ka Madride vēršas pie politiskajiem spēkiem reģionā, lai "rastu risinājumu ar dialogu un sarunām".

Katalonijas līderi trimdā

Visi trīs Katalonijas neatkarības atbalstītāji 2019. gadā tika ievēlēti EP, līdz ar to viņiem līdz šim bija imunitāte pret kriminālvajāšanu, bet Spānija bija lūgusi EP atņemt viņiem šo privilēģiju, tomēr Covid-19 krīzes dēļ lēmuma pieņemšana tika aizkavēta.

Katalonijas valdība 2017. gada 1. oktobrī, par spīti Madrides aizliegumam, sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas.

Spānijas Senāts drīz pēc tam nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā, un toreizējais Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.

Tomēr šajās vēlēšanās separātistiem izdevās saglabāt vairākumu reģionālajā parlamentā.

Tikmēr vairāki reģiona līderi, arī Pudždemons, aizbēga no valsts, kamēr citi nonāca cietumā.

Mēs cīnāmies par Eiropas demokrātiju

Pudždemons ir pārliecināts, ka rīkojies pareizi. "Ja Spānijai izdosies apturēt mūsu darbību Eiropas Parlamentā, tad tās būs ļoti slikts signāls politiskajām minoritātēm, kā arī mazām un vidējām valstīm, jo lielo nāciju spēks būs izrādījies pārāks par pamattiesībām. Mēs cīnāmies arī par Eiropas demokrātiju.”

Uz jautājumu, vai viņš savulaik ir apzinājies, kādas sekas var būt viņa valdības lēmumam sarīkot Katalonijas neatkarības referendumu un vienpusēji pasludināt atdalīšanos no Spānijas, Pudždemons atbildēja, ka citas izvēlēs viņam neesot bijis.

Viņš norādīja, ka visi iepriekšējie mēģinājumi veidot dialogu ar valdību Madridē par Katalonijas nākotni nav atraduši dzirdīgas ausis.

„Mūsu kā politiķu uzdevums ir būt godīgiem un rīkoties saskaņā ar mūsu vēlētāju gribu par spīti iespējamām sekām. Es uzskatu, ka demokrātija kļūst labāka, kad politiķi uzņemas darīt to, kas nav vienkāršs vai ērts, bet ir vajadzīgs,” sacīja Pudždemons.

Bijušais Katalonijas valdības vadītājs pievērsa uzmanību tam, ka arī februāra vidū notikušās reģionālās vēlēšanas parāda, ka vairākumu ir ieguvušas partijas, kas atbalsta Katalonijas neatkarību. Tādēļ Katalonijas turpmākajam statusam esot jārod politiskais risinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti