Eiropa šodien

Mudina ātrāk iztiesāt naudas atmazgāšanas lietas

Eiropa šodien

LU studentu pilsētas Torņkalna projekts redzams izstādē par Junkera investīciju plānu

Eiropas Parlaments mudina cīnīties pret odometra rādījumu viltošanu

Eiropas Parlaments mudina cīnīties pret odometra rādījumu viltošanu

Odometra rādījumu viltošana lietotām automašīnām būtu jākriminalizē, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Parlaments nule kā pieņēmis rezolūciju, kurā prasa Eiropas Komisijai (EK) gada laikā nākt klajā ar izmaiņām likumdošanā, kas ļautu efektīvāk cīnīties pret krāpšanos ar auto nobraukto kilometru skaitu, jo tas var ievērojami pasliktināt drošību uz ceļa. Lietoto auto nozarē gan uzskata, ka kriminālsodus par šādu krāpšanos praksē būs grūti piemērot.

Plašu rezonansi nesen izraisīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" operācijā "Auto tirgotāju pasakas" ar konkrētiem piemēriem vēlreiz apstiprinot labi zināmo, ka nobraukto kilometru skaitu odometra rādījumā nereti samazina, lai auto varētu pārdot dārgāk.

Eiroparlamentārietis Ismails Ertugs no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas ir autors ziņojumam, kurā balstīta EP nupat pieņemtā rezolūcija, kas prasa EK rīkoties, lai mazinātu krāpšanos ar odometriem. Ertugs norāda: pašlaik sagrozīt odometru ir pārāk vienkārši un lēti.

"Valstu iekšienē odometra rādījumi ir sagrozīti 5-12% pārdoto mašīnu, bet Eiropas līmenī šī problēma ir vēl lielāka. Pārrobežu auto tirdzniecībā sagrozīto odometru īpatsvars ir pat 30-50%. Pētījumi rāda, ka Eiropas patērētājiem tas rada sešus līdz deviņus miljardus eiro lielus zaudējumus ik gadu," saka Ertugs.

Deputāti norāda, ka šāda krāpšanās rada ne vien papildu izmaksas pircējiem un apdrošinātājiem, bet arī apdraud satiksmes drošību, jo laikā netiek veiktas apkopes un nomainītas rezerves daļas.

Tādēļ katrai valstij būtu jāveido nacionāls nobraukuma reģistrs, kuru informācijai varētu piekļūt arī no ārzemēm. Odometra rādījums būtu obligāti jāfiksē jebkuru remontdarbu un servisa apmeklējuma laikā.

Latvijā pašlaik automašīnas nobraukto kilometru skaitu fiksē, to pirmoreiz ievedot valstī un veicot numuru salīdzināšanu, kā arī ik gadu tehniskajā apskatē. Informācija par Latvijā reģistrēto nobraukumu un pēdējās tehniskās apskates datiem bez maksas apskatāma Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā.

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda cerību, ka EP iniciatīva padarīs šādus datus pieejamākus arī citās valstīs.

"Katrā ES valstī informācijas jautājumi ir regulēti atbilstoši to nacionālajai likumdošanai. Un Vācija ir viena no valstīm, kur šī informācijas pieejamība ir ļoti ierobežota. Bet, zinot, ka Latvijā lielākā daļa transportlīdzekļu tiek ievesti no Vācijas, mēs būtu ļoti gandarīti, ja šāda informācija būtu pieejama Latvijas iedzīvotājiem, kuri šīs automašīnas pērk no Vācijas," norādīja CSDD pārstāvis.

Auto nobraukuma sagrozīšana Latvijā kopš pērnā gada ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko sods ir līdz 100 eiro fiziskām personām un līdz 1000 eiro juridiskām personām. Sešās ES valstīs par odometra rādījumu viltošanu pienākas kriminālsods, un EP deputāti uzskata – tā tam vajadzētu būt visur Eiropā.

"Viņu [kriminālsodu] jau var ieviest un populistiski teikt – mums ir! Bet kurš tad būs tas vainīgais? Ja tur ir vairāki saimnieki – kurš tad to ir izdarījis?" tā ideju par kriminālsodiem Latvijas Radio komentēja Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas vadītājs Uģis Vītols.

Viņaprāt, kamēr manipulēt ar odometru ir tehniski tik vienkārši, nestrādā arī administratīvie sodi, jo nevar pierādīt, kurš īsti to izdarījis. Esot saimnieki, kas saviem auto pirms katras tehniskās apskates "attinot" atpakaļ nobraukuma rādījumu.

"Kamēr brīvā tirdzniecībā katram patērētājam būs nopērkamas šīs spidometru, odometru grozāmās ierīces, kas ir ļoti lētas un Āzijas lielākajos portālos nopērkamas, sākot no 15 eiro, es neredzu nekādu iespēju pilnībā izskaust šo praksi. Tajā pašā laikā – jā, protams, ir atzīstams šis darbs, kas tiek darīts, sabiedrība tiek informēta, ka šādu auto ir pietiekami daudz. Un faktiski jau tas tirgus savā ziņā šobrīd lēnā garā attīrās no šādiem mistiski zemiem nobraukumiem bez jebkādiem pierādījumiem."

Tam, ka kriminālsodi varētu efektīvi samazināt krāpšanos ar odometriem, netic arī žurnālists un raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" autors Guntis Bojārs. Viņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" uzsvēra – labākās zāles ir informācijas atklātība.

"Tas, kas pašlaik notiek Eiropā, ir labs virziens, lai to izskaustu. Tas, kas vajadzīgs patērētājam, ir ļoti vienkārša lieta: ja viņš grib pirkt mašīnu, viņš šīs mašīnas šasijas numuru var ievadīt meklēšanas platformā, un tur parādās visa mašīnas vēsture, tai skaitā, kādi nobraukumi fiksēti Vācijā, Beļģijā vai kur citur."

Pašlaik šādus datus var iegūt tikai par maksu – no uzņēmumiem, kas sadarbojas ar dažādu valstu reģistriem un tālāk tirgo šo informāciju potenciālajiem pircējiem.

"Es ceru, ka Eiropa varētu vienoties, ka šīs datu bāzes ir centralizētas un ir par velti. Jo tajā brīdī, ja šī publiskā informācija patērētājam būs tik vienkārši pieejama, nebūs vērts griezt. Cilvēks var apskatīties, viņam radīsies papildu jautājumi, labāk es to nedarīšu," lēsa žurnālists.

EP pieņemtā rezolūcija gan vēl ir tikai pirmais solis ceļā uz Eiropas līmeņa regulējumu. Ar idejām, kā tieši ierobežot odometru rādījumu viltošanu, būs jānāk klajā Eiropas Komisijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti