Pusdiena

Par aizdomīgiem klientu darījumiem «Swedbank» piemēro 1,4 miljonu eiro sodu

Pusdiena

Kolumbijā parakstīs jaunu miera līgumu 50 gadus ilgā pilsoņu kara izbeigšanai

EP balsos par Turcijas iestāšanās sarunu iesaldēšanu

Eiropas Parlaments atbalsta Turcijas iestāšanās ES sarunu iesaldēšanu

Eiropas Savienības iestāšanās sarunas ar Turciju ir jāiesaldē, teikts rezolūcijā, ko ceturtdien, 24.novembrī, ar lietu balsu vairākumu apstiprināja Eiropas Parlaments. Tas apsūdz Ankaru par „nesamērīgiem, represīviem pasākumiem” kopš vasarā notikušā apvērsuma mēģinājuma. Ankara Eiropas Parlamenta rezolūciju noraida kā „nenozīmīgu” un tādu, kas „neatbilst Eiropas pamatvērtībām".

Iesaldēšanu atbalsta vairākums eiroparlamentāriešu

Šādu lēmumu EP pieņēma, atbildot uz Turcijas prezidenta Redžipa Tajipa Erdogana un valdības politiku, pēc jūlijā notikušā apvērsuma mēģinājuma.

Kopš tā laika desmitiem tūkstošu cilvēku valstī ir apsūdzēti par apsvēruma mēģinājuma atbalstīšanu un ir atbrīvoti no amata vai arī atrodas ieslodzījumā.

Ideja pārtraukt sarunas ar Turciju EP guva lielu atbalstu, jo par nobalsoja 479 parlamentārieši, 30 - bija pret, un 107 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Eiropas Parlaments rezolūcijā aicina iesaldēt iestāšanās sarunas un apņemas pārskatīt savu nostāju, kad „nesamērīgie, represīvie pasākumi” tiks atcelti. Vienlaikus Eiropas Parlaments uzsver, ka Turcijai jāpaliek cieši saistītai ar Eiropas Savienību, tomēr pašreiz Turcijas „valdības rīcība [to] vēl vairāk attālina no virzības uz Eiropu.”

Tiesa, EP piezīmējis, ka patur iespēju sadarboties ar Turciju un tuvināties tai.

EP lielākās frakcijas: Ar Turciju vairs nebūs darījumu

Ziņas par to, ka EP ceturtdien varētu iesaldēt sarunas ar Turciju, izskanēja jau iepriekš. To neslēpa, piemēram, EP lielākās politiskās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - vadītājs Manfrēds Vēbers.

"Ar Turciju nebūs darījumu kā līdz šim, mēs atbalstām ES iestāšanās sarunu iesaldēšanu," sacījis Vēbers.

Viņam piekrīt arī otra parlamenta lielākā politiskā smagsvara – sociālistu frakcijas līderis Džanni Pitella, norādot par ieslodzītajiem tiesnešiem, žurnālistiem, no darba atbrīvotajiem skolotājiem, militārpersonām.

„Pat sociālistu un demokrātu politiskā grupā Eiropas Parlamentā, kas vienmēr ir ļoti atbalstījusi un joprojām atbalsta Turcijas pievienošanos – pat mēs atbalstām iestāšanās sarunu iesaldēšanu. Nevis to pārtraukšanu. Mēs gribam, lai šīs sarunas tiek iesaldētas, lai nosūtītu spēcīgu politisko signālu Erdoganam neturpināt šo ceļu un pārtraukt politiskās represijas un cilvēku tiesību sabradāšanu,” pauda Pitella.

Lai gan EP balsojumam nebūs likuma spēka, tas tik un tā būs politisks vēstījums no Eiropas Savienībā (ES) nozīmīgas institūcijas, un Turcija jau tagad to uztver asi.

Par sarunām ar Turciju ir atbildīga Eiropas Komisija, kā arī 28 kopienas dalībvalstis. Domājams, ka iestāšanās sarunas turpināsies, kaut lēni. 

Erdogans: Eiropas Parlamenta balsojums būs bezjēdzīgs

Erdogans, pret kuru vērsta lielākā kritika, vēl trešdien, 23.novembrī, Stambulā, konferencē, kas veltīta islāma organizāciju sadarbībai, norādīja, ka viņa acīs šim EP balsojuma nav nekādas vērtības.

Rietumi tāpat netur solījumus, kurus devuši Turcijai, kas ievēro Rietumu vērtības daudz dziļāk un vairāk, kā jebkura cita pasaules valsts, norādīja Turcijas līderis.

EP deputātus ir saniknojušas Turcijas varas aktivitātes kopš 15.jūlija puča mēģinājuma. Tovakar Ankarā, Stambulā un vairākās citās vietās valstī ieradās tanki, bruņumašīnas, armija, nolūkā ieņemt stratēģiskās vietas un gāzt varu, norādot, ka tā neaizstāv valsts sekulārās, demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un grimst arvien lielākā islamziācijā.

Puču apturēja. Arī starptautiskā sabiedrība Erdogana varu aizstāvēja, taču kopš tās dienas no amatiem atbrīvoti vai ieslodzīti vairāk nekā 120 000 Turcijas iedzīvotāju, lielākoties valsts iestādēs strādājošo. Turcijas vara arī pieņēmusi jaunus pretterorisma likumus, kas atbrīvo rokas vērsties pret kurdu politiķiem un organizācijām, kas prasa pašnoteikšanos un  būtībā savu neatkarīgu teritoriju. Arī pret to vēršas asākā EP kritika.

Tikmēr Turcijas premjers Binali Jildirims Eiropas Parlamenta rezolūciju noraidīja kā „nenozīmīgu” un tādu, kurai trūkst vīzijas. Bet Turcijas Eiropas Savienības lietu ministrs Omers Seliks paziņoja, ka rezolūcija „neatbilst Eiropas pamatvērtībām”. 

Brīdina ES nestrēbt karstu

Šajā politiski ārkārtīgi sarežģītajā situācijā viedokļi dalās.

Vieni uzstāj, ka Erdogana pārvaldītā Turcija ir pelnījusi sodu un sarunu apturēšanu par iespējamu dalību ES, bet citi aicina nestrēbt karstu, sakot, ka Eiropai Turcija šobrīd, kaut vai bēgļu krīzes dēļ, ir ļoti svarīga.

Arī ES augstā pārstāve drošības jautājumos un ārpolitikā Federika Mogerīni, uzrunājot EP, brīdināja, ka, apturot iestāšanās sarunas, zaudētājas būs abas puses. „Mūsu attiecības ar Turciju ir krustcelēs tādēļ, ka arī pati Turcija ir krustcelēs. Es ticu, ka vislabākais un efektīvākais veids, kā stiprināt Turcijas demokrātiju, ir sadarbojoties, turot visus kanālus vaļā," norāda Mogerīni.

Stambulā bāzētās domnīcas EDAM vadītājs, analītiķis Sinans Ulgens rakstā izdevumā „Politico” atbalso Mogerīni sacīto. Proti, apturēt iestāšanās sarunas ar Turciju būtu nepareizs signāls, jo vājinātu to Turcijas politiķu un organizāciju vārdu pašmājās, kuri vēl tic Eiropai un redz to, kā savas valsts paraugu un mērķi, un kuri Turcijā, starp citu, kļūst aizvien nepopulārāki.

Saprotot, ka ES ir jāreaģē uz notiekošo Turcijā, analītiķis tomēr piedāvā neizvēlēties tik radikālu soli, salīdzinot to teju ar „Brexit” jeb britu aiziešanu no ES. Tā vietā viņš aicina paraudzīties, kā sarunas, kuras Turcija un ES ir sākusi jau vairāk nekā pirms desmit gadiem, varētu pagriezt citā gultnē, proti, neatsacīties no smago jautājumu izcelšanas, taču nenogriežot attiecības kā ar nazi.

Turcija apsvērs iestāties Šanhajas Sadarbības organizācijā

ES pašā ir liels tālāko sarunu bremzētājspēks, kas ir joprojām turku un grieķu reģionos sadalītā Kipra.

Saprotams, vēsturiskā pāri nodarījuma dēļ, Kipra arvien bloķē Turcijas ceļu uz ES, tādēļ Kipras apvienošanas sarunas, kas diemžēl atkal ir iestrēgušas, arī šajā ziņā būtu liels solis uz priekšu, uzskata Ulgens.

Bažas rada arī Erdogana nesenie izteikumi, ka Turcija rīkos referendumu, vai tai vispār būt kandidātvalstij un vai turpināt sarunas ar ES.

Erdogans arī paudis, ka apsvērs, vai Turcijai labāk nepievienoties Šanhajas Sadarbības organizācijai, kurā ietilpst Krievija, Ķīna, Kazahstāna, Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

Analītiķis arī norāda, ka ļoti lielu lomu ES un Turcijas turpmākajās attiecībās spēlēs vēlēšanu rezultāti Vācijā un Francijā, proti, vai pie varas nāks sadarbībai atvērti vai to noliedzoši līderi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti