ĪSUMĀ:
- Eiropas Parlaments gatavojas atbalstīt jauno Eiropas Klimata likumu.
- Likums noteiks, ka ES tiešām plāno 30 gadu laikā sasniegt klimatneitralitāti.
- EP plāno celt 2030. gada izmešu mazināšanas slieksni no pašreizējiem 40% uz 60%.
- Eiropas Komisija savukārt piedāvā 55% mērķi.
- Taču EP ir arī politiķi, kuri nepiekrīt tik ambicioziem mērķiem.
- Timmermanss: Mums ir jāvirza sabiedrība uz tīrāku un veselīgāku nākotni.
- Smagākais darbs sāksies jau pēc Eiropas Klimata likuma apstiprināšanas.
- Tad būs jāvienojas par konkrētiem soļiem šo ambiciozo mērķu izpildei.
Galvenais Eiropas Klimata likuma mērķis ir radīt skaidrību uzņēmējiem, iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un daudziem citiem, ka Eiropas Savienības (ES) valstis tiešām plāno 30 gadu laikā sasniegt klimatneitralitāti.
Jauno likumu Eiropas Parlamentā prezentēja zviedru sociāldemokrāte Jite Gutenalda.
„Klimatneitralitātes mērķis nes sev līdz vēsturiska mēroga pārmaiņas, ko Eiropa veiks turpmākajās desmitgadēs. Mēs attālināmies no mūsu vēsturiskās ogļu un tērauda savienības un tuvojamies klimata neitralitātei,” uzsvēra Jite Gutenalda.
Lai sasniegtu ambiciozo klimatneitralitātes mērķi, Eiropas Parlamenta deputāti vēlas būtiski paaugstināt 2030. gada izmešu samazināšanas slieksni – no pašreizējiem 40% to tiek piedāvāts paaugstināt uz 60%. Eiropas Komisija savukārt piedāvā 55% mērķi.
Tomēr daudzi deputāti uzskata, ka ar to ir par maz, lai Eiropa varētu izpildīt Parīzes Klimata nolīgumā ietverto solījumu nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos uz planētas par vairāk nekā 2 grādiem.
Starp eiroparlamentāriešiem ir politiķi, kuri nepiekrīt tik ambicioziem mērķiem cīņai ar klimata pārmaiņām. Viņu vidū arī konservatīvās grupas deputāts no Polijas Zdzislavs Krasnodebskis.
“Vēsture apliecina, ka radikālisms, kas ir pretrunā ar realitāti, ļoti bieži noved pie pretējā efekta un bieži beidzas ar katastrofu,” brīdināja Krasnodebskis.
“Tādēļ mums, eiroparlamentāriešiem, nevajadzētu koncentrēties uz populistiem, kuri mēģina nospraust visaugstāko iespējamo izmešu samazināšanas mērķi visīsākajā laikā, bet gan meklēt reālistiskus scenārijus, kas ir pieņemami dalībvalstīm un to sabiedrībām – tādus scenārijus, kas netraucēs sasniegt mūsu savienības mērķus, proti ekonomikas atlabšanu, konkurētspējas uzlabošanu un tehnoloģisko suverenitāti,” pauda Krasnodebskis.
Par Zaļo kursu atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss nebija gatavs samierināties ar šādu nostāju.
“Viss, ko mēs darām, balstās uz zinātni. Tādēļ patiesībā pēc ideoloģijas vadās tie, kuri noliedz zinātni, nevis tie, kuri seko tās norādījumiem. Ja mēs ieguldām simtiem miljonu eiro mūsu ekonomikas glābšanā no šīs pandēmijas, tad mums šī nauda nav jātērē vecai ekonomikai.
Mums ir jāvirza sabiedrība uz tīrāku un veselīgāku nākotni, uz ko mūsu bērni varēs raudzīties ar cerībām, nevis ar bailēm,” uzsvēra Timmermanss.
Smagākais darbs sāksies jau pēc Eiropas Klimata likuma apstiprināšanas, jo tad būs jāvienojas par konkrētiem soļiem šo ambiciozo mērķu izpildei. Un te skeptiķu netrūkst. Piemēram, Latvijas un vairāku citu valstu lauksaimniecības ministri nesen jau parakstīja paziņojumu, ka bez papildu līdzekļiem zemnieki nevarēs izpildīt jaunos uzstādījumus.
