Par Urzulas fon der Leienas komandas apstiprināšanu balsoja 461 deputāti, pret - 157, bet atturējās 89 Eiropas Parlamenta deputāti. Par balsoja visi Latvijas deputāti, izņemot Tatjanu Ždanoku no Krievu savienības, kura atturējās.
Komisijas apstiprināšanā mēneša aizkavēšanos radīja tas, ka Francijas, Ungārijas un Rumānijas piedāvātie komisāri neizturēja EP “pārbaudi” un bija jāatrod jauni.
Urzula fon der Leiena prezentēja parlamentam visu savu komandu – tajā ir 26 komisāri, jo briti savu komisāru nav nominējuši. Tajā nav izdevies sasniegt dzimumu balansu, kā sākotnēji tika solīts. Jaunajā komisijas komandā ir 12 sievietes - taču vēsturiski tā ir vislielākā proporcija.
Urzula fon der Leiena būs 13 Komisijas prezidente, bet pirmā sieviete. Viņa būs arī pirmā prezidente, kas dzīvos savā darbā - Komisijas Berlamonta ēkas 13.stāvā, tur viņai ir iekārtots dzīvoklis. Piektdienas pēcpusdienās viņa dosies pie ģimenes uz Vāciju – viņai ir 7 bērni.
Savā runā EP viņa trešdien pieminēja arī savu mazo māsiņu, kas 11 gadu vecumā Briselē, kur ģimene agrāk dzīvoja, nomirusi no vēža, un solīja aktīvāku Eiropas cīņu ar vēzi. Bet kā galvenā prioritāte tomēr jaunajai komisijai ir klimata jautājumu risināšana.
“Mēs vairs nevaram gaidīt ne mirkli, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Jo ātrāk virzās Eiropa, jo lielākas priekšrocības būs mūsu pilsoņiem, mūsu konkurētspējai un labklājībai. "Eiropas zaļais vienošanās" ir obligāts nosacījums mūsu planētas un cilvēku veselībai un ekonomikai,” uzsvēra fon der Leiena.
Sagaidāms, ka “Zaļā vienošanās” - plašs plāns kā cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā palīdzēt ar pāreju tām valstīm, sektoriem un uzņēmumiem, kas ir nobažījušies no gaidāmajām pārmaiņām, tiks prezentēts jau 11.decembrī.
Jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena neslēpa savu prieku un gandarījumu par Eiropas Parlamenta deputātu pārliecinošo atbalstu viņas komisijai.
“Mēs esam gatavi. Un pats galvenais – Eiropa ir gatava. Mans vēstījums ir skaidrs: ķersimies pie darba,” uzsvēra fon der Leiena.
Latvijas izvirzītajam komisāram Valdim Dombrovskim ir piedāvāts visnotaļ ietekmīgs amats. Viņš ir viens no trim priekšsēdētājas izpildvietniekiem un atbildēs par ekonomiku cilvēku labā.
“Viņš ir īstais cilvēks šim uzdevumam. Viņš parūpēsies, lai mūsu ekonomika nestu labumu cilvēkiem. Labas darbavietas, līdztiesīgas iespējas un godīgi darba nosacījumi. Viņš virzīs mūsu konkurētspēju un ilgtspējību, jo tās nāk roku rokā,” viņa uzdevumus raksturoja fon der Leiena.
Savukārt Dombrovskis sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja, ka digitālām un zaļajām pārmaiņām, kas sagaida Eiropu, ir jābūt arī sociāli pieņemamām.
“Pamatā tas uzstādījums ir, ka ekonomikas un sociālie jautājumi ir jāskata cieši kopā un principā jāstrādā uz to, lai labie ekonomiskie rādītāji būtu ne tikai makroekonomiskajās tabulās, bet, lai tos reāli sajustu cilvēki savos maciņos. Tātad uzstādījums uz ienākumu nevienlīdzības un sociālās atstumtības risku mazināšanu,” sacīja Dombrovskis.
Jaunie EK komisāri:
Franss Timmermanss (Nīderlande) Priekšsēdētājas izpildvietnieks - Zaļais kurss Eiropai
Līdzšinējais EK prezidenta vietnieks, bijušais ārlietu ministrs.
Uzklausīšanas laikā EP atzina, ka Eiropas Savienības (ES) politikai cīņā pret klimata pārmaiņām jābūt godīgai, minēja nepieciešamību samazināt izmešu daudzumu aviācijā un jūras transportā, aicināja veidot plašus apmežošanas projektus Eiropā.
Margrēte Vestagere (Dānija) Priekšsēdētājas izpildvietniece - Digitālajam laikmetam gatava Eiropa
Līdzšinēja EK komisāre konkurences jautājumos, bijusī ekonomikas un iekšlietu ministre.
Uzklausīšanas laikā uzsvēra, ka klimata pārmaiņas un digitalizācija ietekmēs katru mūsu ikdienas dzīves aspektu, aicinot veidot Eiropu ar spēcīgām vērtībām, kur tirgus strādā cilvēku labā. Viņa uzsvēra, ka konkurence nebija pietiekama.
Valdis Dombrovskis (Latvija) Priekšsēdētājas izpildvietnieks - Ekonomika cilvēku labā
Līdzšinējais EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, Latvijas ekspremjers.
Uzklausīšanā uzsvēra, ka ES jāstiprina savs ekonomiskais un politiskais svars un ka pārmaiņas būs veiksmīgas tikai tad, ja tās būs sociāli godīgas. Dombrovskis atzina, ka tuvāko desmitgažu laikā ekonomikas pārstrukturēšanai būs vajadzīgi triljoni eiro. Ir skaidrs, ka tikai daļa no šīs naudas nāks no Eiropas Savienības vai valstu budžeta. Līdzekļiem ir jānāk arī no privātā sektora. Tādēļ ir svarīgi radīt apstākļus un noteikumus, lai investīciju fondi, pensiju fondi un citi ieguldītu zaļajā ekonomikā.
Žuzeps Borels (Spānija) Augstais pārstāvis ārlietās / Priekšsēdētājas vietnieks - Spēcīgāka Eiropa pasaulē
Bijušais ārlietu un ES lietu ministrs, bijušais EP prezidents.
Uzklausīšanas laikā EP uzsvēra apņemšanos iesaistīties reformās Rietumbalkānos, atbalstīt demokrātiju un suverenitāti Ukrainā, attīstīt jaunas stratēģijas sadarbībai ar Āfriku. Arī piebilda, ka ES ir ārpolitikas instrumenti – kopīgā tirdzniecības politika un diplomātija, un ES jāmācās lietot arī varas valodu.
Marošs Šefčovičs (Slovākija) Priekšsēdētājas vietnieks - Iestāžu attiecības un nākotnes plānošana
Līdzšinējais EK viceprezidents enerģētikas jomā, bijušais EK viceprezidents starpinstitucionālo attiecību jautājumos.
Uzklausīšanas laikā apliecināja, ka EK piedāvās likumdošanas iniciatīvas, balstoties uz EP rezolūcijām.
Vera Jourova (Čehija) Priekšsēdētājas vietniece - Vērtības un pārredzamība
Līdzšinējā EK tieslietu komisāre, bijusī reģionālās attīstības ministre.
Uzklausīšanas laikā solīja mēģināt “celt tiltus Eiropas Savienībā, kas balstās uz mūsu kopīgām vērtībām”. Runājot par mediju brīvību, viņa minēja arī pretcenzūras likumdošanu un palīdzību tiem, kas saskaras ar likumpārkāpumiem.
Dubravka Šuica (Horvātija) Priekšsēdētājas vietniece - Demokrātija un demogrāfija
Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Horvātijas parlamenta deputāte, bijusī Dubrovnikas pilsētas galva.
Uzklausīšanas laikā EP Šuica apņēmās uzlabot pilsoņu līdzdalību ES demokrātijā, kā arī pievērsties Eiropas demogrāfiskajām izmaiņām, kuras, viņaprāt, ir iemesls tam, ka daži cilvēki zaudē ticību mūsu demokrātijai.
Margaritis Shins (Grieķija) Priekšsēdētājas vietnieks - Eiropeiskā dzīvesziņa
Eiropas Komisijas runasvīrs, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts.
Uzklausīšanas laikā EP skaidroja, ka viņa prioritāte būs padarīt Eiropas sabiedrību taisnīgāku un iekļaujošāku, kā arī piedāvāt jaunu patvēruma un migrācijas paktu. Viņš atzina, ka Eiropa vienmēr būs patvēruma zeme, bet tiem, kuriem nav tiesību palikt, būs jāatgriežas savā valstī. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību modernizēt Eiropas izglītības sistēmu.
Johanness Hāns (Austrija) Budžets un administrācija
Līdzšinējais EK kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs, bijušais zinātnes un pētniecības ministrs.
Uzklausīšanas laikā EP norādīja, ka ir efektīvāk tērēt naudu ES līmenī nekā dalībvalstīs. Viņš ES budžetu uzskata par instrumentu nākotnes investīcijām, norādot, ka ES ir jāaizstāv finansiālās intereses.
Fils Hogans (Īrija) Tirdzniecība
Līdzšinējais lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, bijušais vides un pašvaldību lietu ministrs.
Uzklausīšanas laikā Hogans norādīja, ka tirdzniecība ir Eiropas ekonomikas asinsrite, kurai ir jāpiedāvā eiropiešiem reālas iespējas, taču tai arī jānodrošina vērtības, tajā skaitā cīņa ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīga attīstība, darbaspēka tiesības. Viņš arī pauda, ka ir svarīgas Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformas.
Marija Gabriela (Bulgārija) Inovācija un jaunatne
Līdzšinējā digitālās ekonomikas un sabiedrības komisāre, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte.
Uzklausīšanas laikā uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot Eiropas pētniecības, inovāciju kultūras un sporta telpu un veidot sinerģiju starp programmām, lai īstenotu dzīvē eiropiešu gaidas ilgtspējīgās attīstības un jauniešu iespēju kontekstā.
Nikolā Šmits (Luksemburga) Darbs un sociālās tiesības
Pašreizējais Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais nodarbinātības un sociālo jautājumu ministrs.
Uzklausīšanas laikā Šmits uzsvēra viņa uzticību Eiropas projektam un vērtībām. Viņš norādīja, ka Eiropas modeļa spēks ir saskaņot ekonomikas un sociālos jautājumus un pilnībā tos iekļaut vides jautājumu dimensijā. Viņš stāstīja, ka mēģinās sasniegt divus galvenos mērķus – veicināt nodarbinātības palielināšanu un nodrošināt labi kvalificētu darbaspēku digitālajām un klimata pārmaiņām, kas mūs sagaida.
Paolo Džentiloni (Itālija) Ekonomika
Bijušais ārlietu ministrs, bijušais premjers.
Uzklausīšanas laikā Džentiloni solīja fokusēties uz to, lai iedrošinātu jebkuru pieejamu fiskālo telpu izmantošanu investīcijām. Tāpat darbakārtībā būs ES nodokļu rāmja uzlabošana.
Janušs Vojcehovskis (Polija) Lauksaimniecība
Pašreizējais Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts.
Uzklausīšanas laikā viņš norādīja, ka Eiropas lauksaimniekiem jāsaņem labāks atbalsts, lai palielinātu viņu konkurētspēju un ļautu viņiem arī turpmāk nodrošināt augstas kvalitātes veselīgas pārtikas piegādi 500 miljoniem ES pilsoņu. Tas savukārt prasa attiecīgu finansējumu, un viņš apņēmās cīnīties par stipru budžetu lauksaimniecības politikai.
Elīza Ferreira (Portugāle) Kohēzija un reformas
Portugāles Bankas viceprezidente, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte.
Uzklausīšanas laikā EP viņa uzsvēra, ka kohēzijas politikai jābūt ES darbakārtības augšgalā. Viņa norādīja, ka strukturālām reformām un kohēzijai ir jāstiprina vienai otru. Viņas moto būs “neviens reģions nepaliks novārtā”. Viņa arī norādīja, ka kohēzijas politikai jābūt cieši saistītai ar Eiropas zaļajiem un digitālajiem mērķiem.
Olivers Vārhelji (Ungārija) Kaimiņattiecības un paplašināšanās
Ungārijas vēstnieks ES, strādājis EK Iekšējā tirgus direktorātā.
Uzklausīšanas laikā viņam bija grūti pārliecināt sanākušos par savu neatkarību no oficiālās Budapeštas. “Sākot ar pirmo ievēlēšanas dienu komisāra amatā, es rīkošos pilnīgi neatkarīgi. Es negrasos sekot nevienas valdības vai organizācijas norādījumiem. Es būšu komisāru kolēģijas biedrs un līdz ar to rīkošos koleģiāli, sekojot tikai un vienīgi Eiropas Savienības pozīcijai,” solīja Vārhelji. Viņš arī norādīja, ka ES ir nepieciešams atvērt iestāšanas sarunas ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju. Tāpat ES ir svarīgi nodrošināt, ka Austrumeiropas partnerības valstis īsteno strukturālās reformas.
Stella Kirjakidu (Kipra) Veselība
Kipras parlamenta deputāte, Nacionālās pretvēža stratēģijas komitejas vadītāja.
Viņa uzklausīšanas laikā norādīja, ka nepastarpināti zina, cik svarīga ir labi funkcionējoša veselības sistēma un ka sabiedrības veselība atkarīga no katra mūsu pilsoņa veselības.
Didjē Reinderss (Beļģija) Tiesiskums
Beļģijas ārlietu ministrs, bijušais finanšu ministrs.
Uzklausīšanas laikā EP viņš minēja iespēju pārskatīt Eiropas aresta orderi, pauda pilnīgu atbalstu Eiropas Prokuratūras izveidei, kā arī pilnīgai Datu regulas ieviešanai.
Adina Văleana (Rumānija) Transports
Pašreizēja Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Rumānijas parlamenta deputāte.
Noklausīšanas laikā viņa uzsvēra, ka ES pilsoņi augstu vērtē kustības brīvību un transports padara to par iespējamu. Un Eiropas “zaļo” mērķus nevar sasniegt, ja transports nav šīs programmas kodolā, taču “zaļākai” mobilitātei jākalpo ES pilsoņu interesēm. Digitalizācija un automatizācija nozarē daudz ko mainīs, bet tas nevar notikt uz cilvēku rēķina, tāpēc ir jāfokusējas uz izglītību un pārkvalifikāciju. Viņa arī solīja strādāt pie ceļu drošības, kā arī pievērst uzmanību pasažieru tiesībām.
Helena Dalli (Malta) Līdztiesība
Maltas Sociālā dialoga, patērētāju lietu un pilsonisko brīvību ministre.
Uzklausīšanas laikā EP viņa norādīja, ka diskriminācija kaitē gan indivīdiem, gan sabiedrībai kopumā, un viņa cīnīsies par Eiropu bez diskriminācijas. Viņa arī minēja, ka plāno ieviest dzimumu līdztiesības stratēģiju, solīja nākt ar jauniem soļiem algu caurspīdīguma jautājumos, algu atšķirību novēršanā dzimumiem, vardarbības jautājumos un dzimumu stereotipu jautājumos.
Tjerī Bretons (Francija) Iekšējais tirgus
Francijas tehnoloģiju uzņēmumu “Atos” vadītājs.
Līdz pat izvirzīšanai komisāra amatam Bretons ir vadījis lielu Francijas tehnoloģiju uzņēmumu “Atos”. Tādēļ daudzi deputāti uzklausīšanas laikā vaicāja Bretonam, kā viņš gatavojas izvairīties no interešu konfliktiem, jo “Atos” regulāri uzvar konkursos par miljoniem eiro vērtiem līgumiem no Eiropas Savienības fondiem.
Bretons ir atbildējis, ka ir pārdevis visas savas akcijas šajā uzņēmumā, un solīja strikti ievērot rīcības un ētikas kodeksa prasības. Uzklausīšanas laikā viņš arī uzsvēra, ka ES jāstrādā pie tehnoloģiskas suverenitātes.
Ilva Jūhansone (Zviedrija) Iekšlietas
Nodarbinātības ministre, bijusī parlamenta deputāte.
Uzklausīšanas laikā viņa uzsvēra, ka viens no viņas galvenajiem uzdevumiem būs piedāvāt jaunu paktu patvēruma un migrācijas jomā. “Tas būs grūti, bet izgāšanās vienkārši nav opcija,” sacīja Jūhansone. Viņa norādīja, ka legāli un droši migrantu ceļi uz ES arī ir daļa no problēmu risinājuma. Viņa arī apņēmās nepagurstoši cīnīties ar terorismu un visām radikalizācijas formām. Viņa arī norādīja, ka viņas mērķis ir atjaunot Šengenas zonas darbību pilnībā bez robežkontrolēm.
Janezs Lenarčičs (Slovēnija) Krīžu pārvaldība
Vēstnieks ES, bijušais ārlietu un ES lietu valsts sekretārs.
Uzklausīšanas laikā EP pauda, ka humānā palīdzība ir svarīgākais ES atbildē uz krīzēm un katastrofām, jo stabilizē sabiedrību, parāda ES līderību un veido koalīciju, kas balstās uz ES vērtībām. Viņa prioritātēs būs iekļauta arī humānās palīdzības, attīstības un vides politikas integrācija.
Juta Urpilainena (Somija) Starptautiskās partnerattiecības
Parlamenta deputāte, bijusī UNESCO Somijas nacionālās komitejas vadītāja.
Uzklausīšanas laikā viņa norādīja, ka 2030. gada mērķis ilgtspējīgai attīstībai ir ES zelta iespēja, lai turpinātu spēlēt vadošo lomu partnervalstu atbalstā, tajā pašā laikā uzsverot arī vērtības, to skaitā sieviešu tiesības kā iekļaujošas sabiedrības priekšnosacījumu.
Kadri Simsone (Igaunija) Enerģētika
Parlamenta deputāte, bijusī ekonomikas un infrastruktūras ministre.
Uzklausīšanas laikā viņa uzsvēra ticību, ka enerģijai ir centrālā loma Eiropas “zaļo” mērķu sasniegšanai, viņa apņēmās pārskatīt ES likumdošanu enerģētikas jomā, lai sasniegtu ES mērķus par klimata neitralitāti 2050. gadā. Enerģētikas jomas reformas un ES klimata mērķus var sasniegt ar ES budžeta palīdzību un veidojot Eiropas Investīciju banku par klimata banku.
Virgīnijs Sinkēvičs (Lietuva) Vide, okeāni un zivsaimniecība
Ekonomikas un inovāciju ministrs, bijušais parlamenta deputāts.
Uzklausīšanas laikā EP viņš nosauca trīs prioritātes vides jomā – bioloģiskā dažādība, cirkulārā ekonomika un nulles piesārņojums. Viņš arī piedāvā paplašināt cirkulārās ekonomikas principus uz jaunām nozarēm, piemēram, tekstila, pārtikas un informācijas tehnoloģiju (IT) sektoru. Viņš piebilda, ka ES jāpaliek globālajam līderim ilgtspējīgas zvejniecības un okeānu pārvaldības jautājumos.
Balsojumi par iepriekšējiem EK sastāviem:
|
• |
22.10.2014. Žana Kloda Junkera komisija - 423 balsis par, 209 pret, 67 atturas (EP deputātu kopskaits 751) |
|
• |
09.02.2010. Žozē Manuela Barrozu komisija - 488 par, 137 pret, 72 atturas (EP deputātu kopskaits 736) |
|
• |
18.11.2004. Žozē Manuela Barrozu komisija - 478 par, 84 pret, 98 atturas (EP deputātu kopskaits 732) |
|
• |
15.09.1999. Romano Prodi komisija - 510 par, 51 pret, 28 atturas (EP deputātu kopskaits 626) |
|
• |
18.01.1995. Žaka Santera komisija - 417 par, 104 pret, 59 atturas (EP deputātu kopskaits 567) |
