Šie 18 miljardi eiro segs aptuveni pusi no aptuveni trīs līdz četru miljardu eiro ikmēneša finansējuma, kas Ukrainai būs vajadzīgs 2023. gadā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu nauda tiks novirzīta svarīgāko sabiedrisko pakalpojumu atbalstam, piemēram, slimnīcu un skolu darbības nodrošināšanai, mājokļu nodrošināšanai pārvietotajiem iedzīvotājiem, makroekonomiskajai stabilitātei un Krievijas izpostītās kritiskās infrastruktūras atjaunošanai.
Aizdevums, ko Eiropas Savienība (ES) nodrošinās no finanšu tirgiem, tiks izmaksāts ceturkšņa maksājumos, nodrošinot nepārtrauktību un paredzamību, kas ir būtiski, lai Ukraina kara apstākļos varētu saglabāt stabilitāti.
Aizdevums Ukrainai tiek piešķirts ar nosacījumiem: tai jāveic reformas, lai stiprinātu valsts iestādes un sagatavotu Ukrainu atjaunošanai un virzībai uz iestāšanos ES.
Nosacījumos, ko EK pārskatīs pirms katras aizdevuma daļas izmaksas, iekļauti arī pasākumi korupcijas apkarošanai, tiesu sistēmas reforma, tiesiskuma ievērošana, laba pārvaldība un iestāžu modernizācija.
Regula tika atbalstīta ar 507 balsīm par, 38 pret un 26 atturoties.
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola pēc balsojuma teica:
"Ukraina cīnās par Eiropas vērtībām. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība ir parādījuši ievērojamu solidaritāti ar Ukrainu humanitārajā, militārajā un finanšu jomā. Būtiski arī, ka mēs esam piešķīruši Ukrainai ES kandidātvalsts statusu."
"Vakar mēs uzsākām Eiropas kampaņu "Cerību ģeneratori", lai palīdzētu Ukrainai pārlaist ziemu. Šodien mēs ar lielu balsu vairākumu un rekordlielā ātrumā apstiprinājām 18 miljardu eiro atbalsta pasākumu kopumu, lai Ukraina varētu pārdzīvot karu un atjaunot savu kritiski svarīgo infrastruktūru," norāda Metsola.
EP deputāte Sandra Kalniete, kas ir pastāvīgā ziņotāja par Ukrainu parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā, sacīja:
"Ukraina jau ir izturējusi 273 dienas šī brutālā kara. Krievija ir pārkāpusi visus iespējamos starptautiskos tiesību aktus, izšaujot 4700 raķešu uz Ukrainas pilsētām un svarīgo infrastruktūru, nogalinot tūkstošiem civiliedzīvotāju. Tomēr Ukrainas tauta vēl nekad nav bijusi tik vienota, un tās armija – tik motivēta turpināt savas valsts atbrīvošanu."
"Ukrainai ir jāzina, ka tā var rēķināties ar Eiropas atbalstu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
ES ir gatava sniegt regulāru un paredzamu finansiālu palīdzību, lai palīdzētu segt ievērojamu daļu no Ukrainas neatliekamajām finanšu vajadzībām 2023. gadā," uzsver Kalniete.
Kopš kara sākuma ES un tās dalībvalstis Ukrainas atbalstam ir piešķīrušas 19,7 miljardus eiro, no kuriem liela daļa ir sniegta kā makrofinansiālā palīdzība, ko EP apstiprināja septembrī un jūlijā.
Aizdevums vēl būs vienprātīgi jāapstiprina Eiropas Savienības Padomei 6. decembra sanāksmē, lai EK varētu atbalstu izmaksāt 2023. gada sākumā.
Eiropas Parlamentā steidzamā balsojumā apstiprinājām 18 miljardu eiro palīdzību Ukrainai 2023. gadā. Pateicoties @VDombrovskis un par spīti HU Orbana šantāžai. Viņš draud bloķēt šo palīdzībn. Šķiet gab, ka daļējs darījums ar Orbanu "klusajā diplomātijā" ir panākts.
— Ivars Ijabs (@ijabs) November 24, 2022
Eiropas Parlaments ceturtdien arī atbalstījis lēmumu nepieņemt pases un citus ceļošanas dokumentus, ko Krievija izdevusi nelikumīgi okupētajos Ukrainas un Gruzijas reģionos.
EP ceturtdien ar 531 balsīm par, 7 pret un 34 atturoties apstiprināja vienošanos ar Padomi par Krievijas ceļošanas dokumentu nepieņemšanu, ja tie izsniegti okupētajos Ukrainas reģionos un tā dēvētajās separātiskajās Gruzijas teritorijās. Šis lēmums attieksies uz dokumentu apstrādi vīzu izsniegšanas vai ES ārējās robežas šķērsošanas nolūkos.
Saskaņā ar priekšlikumu EK būtu jāapspriežas ar ES dalībvalstīm un jāizveido to Krievijas ceļošanas dokumentu, jo īpaši pasu, saraksts, kurus nedrīkst atzīt. Tomēr personas, kas bēg no konflikta Ukrainā, joprojām varēs ieceļot ES, pamatojoties uz humanitāriem apsvērumiem.
Pēc balsojuma ziņotājs Huans Fernando Lopezs Agilars (Spānija) sacīja: "Eiropas Parlaments ir apņēmības pilns darīt visu iespējamo, lai ar tiesiskiem un politiskiem līdzekļiem turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju un Putins samaksātu augstu cenu par šo nelikumīgo karu un starptautiskajiem noziegumiem pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem."
Kopš Krievija 2014. gadā nelikumīgi anektēja Krimas pussalu, tā ir izsniegusi pases Krimas iedzīvotājiem un pašlaik to dara arī citās teritorijās, ko vairs nekontrolē Ukrainas valdība.
Pašlaik gandrīz visas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka tās nepieņem Krievijas pases, kas izdotas ārvalstu okupētajos reģionos.
