Janvāra protestu laikā Kazahstānā tika nogalināti vismaz 200 cilvēki. Savukārt arestēto skaits sākotnēji sasniedza pat 10 000. Zināms, ka daudzi ieslodzījuma vietās ir sisti un spīdzināti.
Krievija kā postpadomju telpas žandarms
Tādēļ Eiropas Parlaments savā rezolūcijā mudina Kazahstānas varasiestādes atturēties no pārlieka spēka izmantošanas un nevainot terorismā miermīlīgus iedzīvotājus, kuri protestēja pret gāzes un pārtikas produktu sadārdzināšanos.
Viens no rezolūcijas autoriem, lietuviešu deputāts Andrjus Kubiļus, norādīja uz Krievijas varasiestāžu lomu protestu apspiešanā un salīdzināja notikumus Kazahstānā ar protestiem Baltkrievijā.
“No ģeopolitiskā viedokļa Kremlis šajā reģionā kļūst vājāks. Vienīgais veids, kā Kremlis var saglabāt kontroli postpadomju telpā, ir kļūt par militāro žandarmu jebkādām demokrātiskām izpausmēm.
Vēsture atkārtojas. Padomju Savienība sabruka, kad karaspēku sāka izmantot pret miermīlīgiem protestētājiem. Arī tagad mēs redzam, ka autoritārismam postpadomju telpā arvien vairāk tuvojas beigas.”
Cīņa starp dažādiem grupējumiem
Daži deputāti pauda neapmierinātību ar to, ka Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels un Eiropas Komisija ir pārāk gausi reaģējuši uz notikušo.
Tomēr veselības komisāre Stella Kirjakidu sacīja, ka šajā situācijā vēl joprojām ir daudz nezināmā. Tādēļ ar secinājumiem nevajadzētu steigties.
“Sāk iezīmēties aina, kurā mēs redzam, ka labi sagatavotas un agresīvas cilvēku grupas ir pārņēmušas sākotnēji miermīlīgus protestus. Bet šo cilvēku identitāte un motivācija paliek neskaidra.
Iespējams, ka šīs grupas ir saistītas ar bruņotām vienībām, kas varētu norādīt uz to, ka kāds no drošības spēkiem ir piesedzis to veidošanu un pastāvēšanu.
Tāpat te var būt saikne arī ar varas nomaiņu un cīņu par pieeju resursiem starp bijušā un pašreizējā prezidenta pietuvinātajiem cilvēkiem.”
Ždanoka aizstāv Kazahstānas varu
Savukārt no Latvijas ievēlētā EP deputāte Tatjana Ždanoka, kas Eiropas Parlamentā bieži paudusi autoritāriem režīmiem labvēlīgu nostāju, aizstāvēja Kazahstānas varasiestādes un mudināja uz cieņpilnu dialogu ar tās vadību.
“Lai pilnībā izmeklētu šā gada janvārī notikušo Kazahstānā, būs vajadzīgs daudz laika. Tomēr Eiropas Parlaments kārtējo reizi ir uzņēmies tiesneša lomu.
Es gribētu uzdot dažus jautājumus par piedāvāto rezolūciju. Piemēram, kad mēs aicinām Kazahstānas varasiestādes atturēties no pārāk plašas terorisma apsūdzību izmantošanas, vai mūsu parlaments pārāk plaši neizmanto tādus jēdzienus kā „aktīvisti” un „reliģiskās organizācijas”?”
Krievija šonedēļ ir pabeigusi sava karspēka izvešanu no Kazahstānas. Šie karavīri tur atradās pēc Kazahstānas prezidenta uzaicinājuma, lai “stabilizētu situāciju”.
KONTEKSTS:
Kazahstānā janvāra sākumā izcēlās lieli protesti pret šīs Vidusāzijas valsts valdību. Protestu sākotnējais iemesls bija sašķidrinātās gāzes cenu kāpums, neilgā laikā gāze bija kļuvusi vairāk nekā divkārt dārgāka. Taču drīz vien protestētāji izvirzīja arī politiskas prasības, pieprasot aizvākt "veco vīru".
Kazahstānā ilgus gadus kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā bija valdījis prezidents Nursultans Nazarbajevs, kura vārdā pat tika nosaukta Kazahstānas galvaspilsēta (bijusī Astana). 2019. gadā Nazarbajevs atkāpās no Kazahstānas prezidenta amata, bet saglabāja lielu ietekmi kā Drošības padomes priekšsēdētājs un valdošās partijas līderis.
Pēc nemieru sākuma tagadējais Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņoja par valdības atlaišanu. Taču vardarbīgie protesti valsts lielākajā pilsētā Almati nerimās un izplatījās uz citām Kazahstānas pilsētām. 5. janvārī Tokajevs paziņoja, ka Nazarbajevs ir atbrīvots no Drošības padomes priekšsēdētāja amata.
Kazahstānas valdība lūdza nosūtīt uz šo valsti Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) miera uzturēšanas spēkus. KDLO apvieno Krieviju, Baltkrieviju, Armēniju un vairākas Vidusāzijas valstis. Politikas analītiķi izteica bažas, ka KDLO "miera misijas" aizsegā Krievija mēģinās pakļaut Kazahstānu savai kontrolei. Tomēr drīz vien nemieri tika apspiesti; Tokajevs paziņoja par "konstitucionālās kārtības" atjaunošanu un uzsvēra, ka KDLO spēki neilgā laikā tiks izvesti no Kazahstānas.
