Panorāma

Tautieši Lielbritānijā vērtē nesaskaņas KPV LV

Panorāma

Kapseļu ielas zīdaiņu namā būtiskas pārmaiņas

EP ziņojums par Krieviju

Eiropas Parlamenta ziņojums par attiecībām ar Krieviju kļuvis asāks

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

“Laiks jaukai diplomātiskai valodai ar Krieviju ir beidzies” - tāds noskaņojums valdīja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā, pieņemot ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībām. Starp nedaudzajām vēl joprojām pieņemamajām sadarbības iespējām tajā minēts atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai Krievijā un studentu apmaiņas programma. 

Iepriekšējais Eiropas Parlamenta ziņojums par Krieviju bija pirms četriem gadiem. Tagadējais jaunais ziņojums, par kuru tiks balsots marta plenārsesijā, ir daudz asāks un konkrētāks. 

Ziņojumā uzskaita Krievijas pārkāpumus un piedāvā sadarboties vairāk, ja Krievija iet pretī starptautiskās sabiedrības prasībām par starptautisko tiesību ievērošanu. Bet,

ja Krievija turpina kā līdz šim, jādomā vairāk par sankcijām gan pret privātpersonām, gan organizācijām. 

Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete ("Vienotība") pastāstīja, ka projektu bija uzrakstījusi ļoti stingrā valodā, rēķinoties, ka kompromisu sarunās daudz kas tiks “izskalots” ārā. "Faktiski nevis tika “izskalots”, bet mēs kopā vēl pastiprinājām šo ziņojumu," uzsvēra politiķe. 

Ziņojums arī aicina pārtraukt jau sākto "Nord Stream 2" gāzes vada celtniecību, norādot, ka Eiropas gāzes atkarība no Krievijas pēdējos četros gados ir pieaugusi. Vācijas Zaļo deputāte Rebeka Harmsa ir bieži braukusi uz Donbasu Ukrainā, un viņas teiktais liecina, ka Vācijas ekonomiskās intereses nav liekamas augstāk par ES politiskajām interesēm.  

"Kamēr mēs lielos apjomos importējam enerģētiskos resursus no Krievijas, mēs tiešā veidā uzturam Krievijas militāro kompleksu," sacīja Harmsa. "Manuprāt, tā nav ilgtspējīga stratēģija no Eiropas Savienības puses."

Cilvēktiesību jomā ziņojums piedāvā izveidot visas Eiropas Magņitska sarakstu,

kas ļautu iesaldēt cilvēktiesību pārkāpēju aktīvus un liegt tiem iebraukšanu. Tāds saraksts vispirms tika pieņemts ASV, un arī vairākās Eiropas valstīs tai skaitā Latvijā. Šim solim gan iebilst Nīderlande.

Tomēr stingru nostāju pauž Harmsa: "Redzot, kas notika Ukrainā, redzot, kas pirms tam notika Gruzijā, redzot MH17 notriekšanu, Skripaļa gadījumu, iejaukšanos vēlēšanās, agresīvās viltus ziņu kampaņas pret Eiropas Savienību, atbalstu eiroskeptiķiem, Kremlis, kas aiz šī visa stāv, vairs nevar tikt uzskatīts par stratēģisko partneri."

Savukārt Kalniete uzsver, ka ziņojumu tajā pašā laikā nekādā gadījumā nevajag izprast kā apvainojumu vai pārmetumu krievu tautai. "Tas, ko mēs uzrunājam, būtībā ir Putina režīms, – tā ir nelielā valdošā elite, kas Krieviju grūž pretī šādai starptautiskai izlolācijai, kas droši vien iekšpolitiski Krievijas valdošajai kliķei ir izdevīga," paskaidroja Kalniete.

Parlamenta sagatavotais ziņojums būs ļoti skaidrs signāls, taču radikāli neietekmēs Eiropas ārpolitiku, ko vairāk veido pašas dalībvalstis, kad izdodas vienoties. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti