Eiropas Parlamenta deputāti mudina ES glābt Ukrainu no bankrota un piemērot sankcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Eiropas Savienībai (ES) jāsniedz Ukrainai steidzama finansiāla palīdzība, vienlaikus piemērojot personalizētas sankcijas tiem, kuri atbildīgi par vardarbību pret protestētājiem, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā, informēja  Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā preses sekretāre Marta Rībele.

Galvenie uzdevumi, kas Ukrainai jārisina tuvākajā nākotnē, ir - konstruktīvs dialogs starp visiem politiskajiem spēkiem, teritoriālās vienotības saglabāšana, cīņa pret korupciju un brīvas un taisnīgas vēlēšanas.

Deputāti prasa ES Ministru padomei un Eiropas Komisijai kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc iespējas ātrāk piedāvāt īstermiņa finansiālo palīdzību maksājumu bilances stabilizācijai, kā arī ilgtermiņa finansiālo atbalstu reformu īstenošanai. Deputāti aicina ES uzņemties iniciatīvu, lai sarīkotu Ukrainai veltītu starptautisku līdzekļu devēju konferenci.

Tāpat EP uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāpiemēro sankcijas - ceļošanas ierobežojumi un aktīvu iesaldēšana tiem, kuri atbildīgi par vardarbību. Par šīm sankcijām 20. februārī vienojās dalībvalstis. Deputāti arī mudina dalībvalstis apturēt nelikumīgas naudas plūsmas no Ukrainas.

Personām, kuras pastrādājušas noziegumus pret Ukrainas iedzīvotājiem un ļaunprātīgi izmantojušas valsts varu, būtu jāstājas neatkarīgas tiesas priekšā, saka deputāti, aicinot izveidot neatkarīgu starptautisku komisiju demonstrāciju laikā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai.

Deputāti norāda, ka ES ir gatava parakstīt asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu, tiklīdz būs atrisināta pašreizējā krīze, tomēr partnerība "nav galīgais mērķis ES un Ukrainas sadarbībā". Viņi atgādina, ka, saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību, ikvienai Eiropas valstij, tostarp Ukrainai, ir iespēja iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par ES dalībvalsti.

Eiropas Savienībai ir jāpalīdz Ukrainas jaunajai valdībai cīņā pret plaši izplatīto korupciju, kas ievērojami traucē Ukrainas attīstībai, uzskata deputāti.

Rezolūcijā mudināts visas puses neļauties "alkām pēc atmaksas", bet gan iesaistīties politiskajā dialogā ar visiem Ukrainas sabiedrībā pārstāvētajiem spēkiem, lai rastu kompromisus un nepieļautu ārpustiesas atriebību.

Ukrainas jaunajiem vadītājiem vajadzētu norobežoties no ekstrēmistiem un nepieļaut provokācijas, kas varētu stimulēt separātiskas darbības, turklāt ievērot mazākumtautību tiesības, cita starpā - arī krievu mazākumtautības tiesības izmantot krievu valodu. Deputāti arī nosoda nesen notikušos uzbrukumus Ukrainas Komunistu partijas birojam.

Deputāti atzinīgi vērtē lēmumu prezidenta vēlēšanas rīkot 2014. gada 25.maijā un uzsver, ka tām jābūt brīvām un godīgām. Viņi mudina Ukrainas parlamentu pieņemt nepieciešamos vēlēšanu tiesību aktus, cita starpā par politisko partiju finansēšanu.

Viņi aicina šajā gadā sarīkot arī jaunas parlamenta vēlēšanas.

Parlaments joprojām aicina piemērot sankcijas Ukrainas amatpersonām, proti, liegt vīzas ieceļošanai Eiropas Savienībā un iesaldēt banku kontus tiem, kas atbildīgi par vardarbību Maidanā.  Un izveidot neatkarīgu starptautisku komisiju demonstrāciju laikā notikušo cilvēktiesību pārkāpumu izmeklēšanai.

Taču ES dalībvalstis ar sankcijām Ukrainai nesteidzas.

Joprojām spēkā ir 20. februārī panāktā ES ārlietu ministru principiālā vienošanas, ka Ukrainas amatpersonām, kuras vainojamas asiņainajā vardarbībā Maidanā, ir piemērojami vīzu ierobežojumi un aizliegums iebraukt ES teritorijā, kā arī iesaldējami to banku konti Eiropas bankās. Taču tā kā situācija Ukrainā ir būtiski mainījusies, šīs sankcijas pagaidām spēkā nestājas un parādās dažādi uzskati. Daļa valstu arī aicina tagad piemērot sankcijas pret tām amatpersonām, kuras izsaimniekojušas Ukrainas valsts kasi un līdz ar to arī ES fondu piešķirto naudu.

Taču diplomāti sliecas domāt, ka šo cilvēku sodīšana būtu atstājama Ukrainas tiesas rokās.

 EP deputāti atgādina, ka Krievija 1994. gadā, parakstot Budapeštas memorandu, kopīgi ar ASV un Apvienoto Karalisti ir apņēmusies garantēt pašreizējās Ukrainas robežas. Tajā pašā līgumā Krievija arī apņēmusies atturēties no Ukrainas ekonomiskas ietekmēšanas savās interesēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti