Drūpoši ledāji, resni fabriku dūmeņi, degoši meži – ar šādu dramatisku ainu virkni, fonā skanot Mocarta "Rekviēmam”, sākas kāds Eiropas Parlamenta video. Tā mērķis ir atgādināt klimata krīzes postošos apmērus un uzslavēt sevi par cīņu ar to: Eiropas Savienība samazinājusi siltumnīcas efekta gāzu emisiju zem 1990. gada līmeņa un turpinās to darīt vēl straujāk; jauni noteikumi palīdzējuši uzlabot degvielas kvalitāti; jaunajiem auto jāiziet stingrāka piesārņojuma kontrole; Eiropas veikalos nākamgad vairs nepārdos vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus.
Pērn novembrī pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par ārkārtas stāvokli klimata jomā ir daudz ambiciozu apņemšanos nākotnei – līdz 2050. gadam sasniegt oglekļa neitralitāti, straujāk mazināt emisijas aviācijā un kuģniecībā un izbeigt valstu subsīdijas fosilajam kurināmajam. Mazāk ievērības šajā rezolūcijā guvis kāds punkts, kurā Eiropas Parlaments apņemas arī pats mazināt savu oglekļa pēdu, nomainot savas automašīnas pret tādām, kas nerada izmešus, un aicina dalībvalstis beidzot vienoties par Eiropas Parlamenta atrašanos vienā pilsētā.
Stāsts par „ceļojošo cirku” starp Briseli un Strasbūru nav nekas jauns. Lai gan vēsturiski galvenā Eiropas Parlamenta mītne ir Francijas pilsētā Strasbūrā, ikdienā deputāti strādā Briselē, kur atrodas Eiropas Komisija, un uz 450 kilometru attālo Strasbūru dodas vien reizi mēnesī noturēt plenārsēdes. 2017. gadā tika lēsts, ka tas izmaksā 150 līdz 200 miljonus eiro gadā un gaisā atstāj 11 – 19 tūkstošus tonnu oglekļa dioksīda.
Eiropas Konservatīvo un reformistu politiskā grupa tagad pieprasījusi veikt oficiālu izpēti par Eiropas Parlamenta atstāto oglekļa pēdu, stāsta grupas deputāts Aleksandrs Vondra no Čehijas.
"Katru mēnesi mēs ceļojam starp Briseli un Strasbūru, tērējam daudz naudas un ražojam milzīgu oglekļa pēdas nospiedumu, no kā faktiski nav nekādas jēgas. Mans piedāvājums ir vienoties par vienu darba vietu Eiropas Parlamentam. Un deputātiem neatlika nekas cits kā piekrist. Citādi viņiem nāktos atzīt, ka viņi mudina citus dzert ūdeni, kamēr paši dzer vīnu," pauda Vondra.
Taču lieta nav tik vienkārša. Par Eiropas Parlamenta atrašanās vietu jāvienojas visām dalībvalstīm bez izņēmuma, un Francija kategoriski iebilst. To labi raksturo Eiropas Tautas partijas grupu pārstāvošās franču eiroparlamentārietes Annes Sanderes teiktais.
"Tas ir vēl viens uzbrukums Strasbūrai, kādu pagātnē bijis ļoti daudz. Jebkurš temats ir gana labs, lai uzbruktu Strasbūrai. Reiz tas bija budžets, tad – izdrukātā papīra daudzums, tagad – klimata pārmaiņas. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta sēdeklis ir Strasbūrā. Neatkarīgi no tā, vai deputāts pirmdienas rītā ceļo uz Strasbūru vai Briseli, izmaksas videi ir vienas un tās pašas," teica Sandere.
Papildus šai ikmēneša ceļošanai savu artavu oglekļa pēdas nospiedumā atstāj arī Eiropas Parlamenta oficiālās automašīnas, kas pieejamas deputātiem sēžu laikā. Tās var lietot 20 kilometru rādiusā ap darbavietu un lielākoties tiek izmantotas deputātu vadāšanai uz un no lidostas. Kā Eiropas radiotīklam "Euranet Plus” norādīja Eiropas Parlamenta preses dienestā, šīs automašīnas tiekot regulāri mainītas pret jaunākām, "lai nodrošinātu mazāko iespējamo ietekmi uz vidi”. Un esot apņemšanās līdz 2024. gadam pilnībā pāriet uz elektriskajiem auto.
Vides vārdā atteikties no oficiālajām automašīnām vispār Eiropas Parlaments gan negrasās.
