Eiropas Komisija kritizē Ungārijas pieņemtos krīzes pārvarēšanas mērus
"Ir īpaši svarīgi, ka ārkārtas pasākumi netiek īstenoti uz mūsu līgumos noteikto pamatprincipu un vērtību rēķina. Demokrātija nevar darboties bez brīviem un neatkarīgiem medijiem. Cieņa pret izteiksmes brīvību un skaidrība par likumiem ir ārkārtīgi svarīga šajos neskaidrajos laikos. Tagad - vairāk nekā jebkad iepriekš - ir svarīgi, lai žurnālisti spēj veikt savu darbu brīvi un precīzi, pretojoties dezinformācijai un nodrošinot, ka iedzīvotājiem ir piekļuve svarīgākajai informācijai. Jebkuriem pasākumiem ir jāaprobežojas ar to, kas ir nepieciešams.
Tiem ir jābūt proporcionāliem, un tie nevar turpināties bezgalīgi. Turklāt valdībām jārūpējas, lai šādi pasākumi tiktu regulāri izvērtēti.
Eiropas Komisija rūpīgi uzraudzīs ārkārtas pasākumu piemērošanu visās dalībvalstīs. Mums visiem ir jāsadarbojas šīs krīzes pārvarēšanā. Un šajā ceļā mums ir jāievēro mūsu vērtības un cilvēktiesības. Tādi mēs esam un par to mēs iestājamies," sacījis Urzulas fon der Leienas runasvīrs Ēriks Mamērs.
Ja vēl pirms nedēļas Eiropas Komisijas virzienā tika vērsta kritika par tās reakciju uz koronavīrusa ierobežošanu, tad šonedēļ impērija, tas ir Eiropas Komisija, deva prettriecienu. Un, lai arī šajā komisijas runasvīra Ērika Mamēra nolasītajā Urzulas fon der Leienas paziņojumā neviena valsts vārdā nosaukta netika, mērķis visiem ir skaidrs. Tā ir Ungārija, kuras parlaments šonedēļ apstiprināja valdībai pilnvaras uz nenoteiktu laiku vadīt valsti ar dekrētu palīdzību.
Kā norāda gan ungāru, gan Eiropas Parlamenta politiķi un Viktora Orbāna režīma kritiķi, šāds solis ir uzskatāms par nopietnu apdraudējumu demokrātijai, likuma varai un arī vārda brīvībai, jo, aizbildinoties ar cīņu pret viltus ziņām, varot tikt mēģināts ierobežot valdībai nesimpatizējošo ungāru žurnālistu darbs.
Atbalstu Eiropas Komisijas viedoklim paudušas arī daudzas dalībvalstis, tostarp Latvija.
Tikmēr Eiropas Tautas partijā atkal ir aktualizējušās diskusijas par to, vai pēc šī likuma pieņemšanas Ungārijā tomēr nevajadzētu vēlreiz pārskatīt jautājumu par Viktora Orbāna vadītās partijas “Fidesz” turpmāko dalību Eiropas ietekmīgākajā politiskajā ģimenē.
100 miljardu Eiropas programma krīzes seku pārvarēšanai
"Daudziem uzņēmumiem pašlaik nav ienākumu, un, ja mēs neko nedarīsim, tām nāksies atlaist savus darbiniekus.
Rezultātā, kad šis dzinējs, kad pasaules ekonomika tiks no jauna iedarbināta, viņiem trūkst nepieciešamā kvalificētā darbaspēka. Tā mēs zaudēsim tirgus un tas ierobežos atkopšanos. Tāpēc mēs iepazīstinām ar programmu SURE – īslaicīgu, Eiropas atbalstītu darbu. Tas varēs mazināt recesijas radītos zaudējumus, ļaus cilvēkiem saglabāt darbu, iedrošinās uzņēmumus atgriezties tirgū ar jaunu apņēmību. Eiropas Komisija nodrošinās aizdevumus tām dalībvalstīm, kurām tos vajadzēs, lai stiprinātu viņu pašu īstermiņa nodarbinātības shēmas," sacījusi fon der Leiena.
Pēc tam, kad Eiropas Komisija ir palīdzējusi normalizēt preču piegādes pār daudzu dalībvalstu slēgtajām robežām un ļāvusi dalībvalstīm uzelpot, piemērojot tādus finansiālās stimulēšanas pasākumus, kādus tās uzskata par nepieciešamām koronavīrusa krīzes pārvarēšanai, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ iepazīstināja ar nākamo programmu – SURE.
Tās mērķis ir Eiropas līmenī mobilizēt aptuveni 100 miljardus eiro, lai palīdzētu uz laiku darba grūtībās nonākušajām personām.
Īpaši svarīgs šāds atbalsts būtu valstīm, kuras vīruss skāris vissmagāk – Itālijai, Spānijai un citām.
Komisijas piedāvājums arī paredz, ka brīvajā laikā darbiniekiem būs iespējas apgūt arī kādas jaunas prasmes, kas vēlāk var izrādīties noderīgas gan pašiem, gan uzņēmumiem. Atsevišķi skeptiķi jau pauduši piesardzīgu cerību, ka šāds palīdzības piedāvājums, iespējams, varētu izrādīties efektīvāks nekā sākotnēji neveiksmi cietušais ierosinājums izdot koronavīrusa eiroobligācijas.
Cīņa pret ieroču kontrabandu uz Lībiju
"Manuprāt, šis ir nozīmīgs Eiropas Savienības ieguldījums, atbalstot tā dēvēto Berlīnes procesu, kura mērķis ir izbeigt konfliktu Lībijā. Otrkārt, tas pierāda, ka arī koronavīrusa pandēmijas laikā mēs turpinām uzņemties atbildību un mēģinām spēlēt nozīmīgu lomu, veicinot mieru mūsu tiešajos kaimiņos. Mēs esam regulāri teikuši, ka tikai politiskas darbības, kā arī Eiropas Savienības un ANO ieroču embargo ievērošana, ir risinājums Lībijas krīzei.
Taču diplomātija nebūs veiksmīga, ja to neatbalstīs reālas darbības,"
sacījis Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels.
Lai arī pašlaik Eiropas Savienības uzmanības centrā ir iedzīvotāju veselības drošība un finansiālā drošība, aizmirsts netiek arī par drošību tās tradicionālajā izpratnē. Šīs nedēļas sākumā Eiropas Savienība Vidusjūrā uzsāka jūras patruļu misiju "Irini". Kā norāda Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels, operācijas mērķis ir rūpēties par to, lai tiktu ievērots ANO noteiktais ieroču tirdzniecības embargo uz Lībiju.
Vienlaicīgi tika izbeigta pirms pieciem gadiem migrācijas krīzes kulminācijā uzsāktā operācija "Sophia", kuras ietvaros Vidusjūrā tika uzņemti tūkstošiem migrantu, kuriem draudēja noslīkšana. Tieši izglābto bēgļu skaita dēļ šīs operācijas darbību faktiski nobloķēja Itālija. Arī šoreiz, lai arī uzmanības centrā ir rūpes par ieroču embargo uzraudzību, migrācijas jautājums nekur nav pazudis. Misijas ietvaros karakuģi tiks izvietoti Vidusjūras austrumos atstatus no migrantu galvenajiem maršrutiem.
Ja tiks fiksēts migrantu skaita pieaugums, tiks lemts par operācijas apturēšanu.
Pagaidām gan līdz galam nav skaidrs, vai ''Irini'' izdosies sasniegt izvirzītos mērķus, jo par izdošanos brīžiem šaubās pats Žuzeps Borels.
