Vīruss izaicina Eiropu
“Ir svarīgi, lai mēs rīkojamies ļoti izlēmīgi un kopīgi, lai, pirmkārt, apturētu vīrusa izplatīšanos un palīdzētu pacientiem, kā arī novērstu negatīvas ekonomiskās sekas. Es gribētu skaidri pateikt, ka Eiropas Komisija ar visiem spēkiem strādā abās frontēs. Komisijai ir uzticēts koordinēt nepieciešamos pasākumus, ik dienu sazinoties ar dalībvalstu veselības vai iekšlietu ministriem. Otrkārt, komisija izveidos epidemiologu un virusologu komandu, lai dotu mums Eiropas līmeņa vadlīnijas,” paziņoja EK līdere Urzula fon der Leiena.
Jaunā koronavīrusa izplatība Eiropas Savienības valstīs, nenoliedzami, ir likusi kārtējo reizi acis vērst Briseles virzienā, domājot par to, kā situāciju varētu risināt bloks kā viens veselums. Kā norādījusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropas Komisija tur roku uz pulsa arī, piemēram, jautājumā par Eiropā pieejamiem aizsarglīdzekļu krājumiem un to sadali.
Taču Eiropas reputācijai jaunu triecienu deva ASV prezidents Donalds Tramps, kurš, apsūdzot Eiropas Savienību par pārāk lēniem piesardzības pasākumiem, ieviesa 30 dienu ieceļošanas aizliegumu no Šengenas zonas ielidojošām personām. Kā paziņojusi fon der Leiena, koronavīruss ir globāla problēma un šādus vienpusējus ierobežojumus bez konsultēšanās ieviest nav korekti.
Taču tā vien liekas, ka šajā brīdī Lielbritānija var izjust pirmos augļus tam, ka ir izstājusies no Eiropas Savienības, jo uz to ASV ceļojumu aizliegumi neattiecas.
Migrācijas krīze pie ES durvju sliekšņa
Paralēli koronavīrusa izplatībai joprojām turpina gruzdēt jautājums par jaunas migrācijas krīzes iespējamību Eiropas Savienības robežu tuvumā. Tieši tāpēc šajā nedēļā notika Eiropas Savienības līderu un Turcijas prezidenta Rečepa Taijipa Erdogana tikšanās.
Saskaņā ar Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela teikto ir svarīgi noskaidrot, vai Eiropas Savienība un Turcija vienādi interpretē pirms pieciem gadiem noslēgto vienošanos, kas apmaiņā pret migrantu plūsmas noturēšanu Turcijai no Eiropas sola ievērojamus finansiālos līdzekļus.
“Mums bija iespēja apspriest atšķirīgos viedokļus par līguma ieviešanu dažus gadus pēc tā noslēgšanas. Mēs esam izlēmuši, ka ir ļoti nozīmīgi tuvāko dienu un nedēļu laikā uzdot augstajam pārstāvim ārlietās Žozepam Borelam un viņa turku kolēģim noskaidrot, kas ir nepieciešams, lai Turcijas un Eiropas Savienības līgums tiešām tiktu ieviests dzīvē. Ir svarīgi, lai mums būtu vienāda interpretācija par sadarbību ar Turciju.
Mēs turpināsim politisko dialogu ar prezidentu Erdoganu, kā arī turpināsim konsultācijas ar dalībvalstīm,” paziņoja Šarls Mišels.
Taču tā vien liekas, ka šī stratēģija ir tikai veicinājusi to, ka Erdogans Eiropu un tās iedzīvotājus arī turpmāk turēs par ķīlniekiem. Vairums ekspertu uzskata, ka šāda situācija noteikti nevar turpināties, tāpēc Eiropas Savienībai ir nepieciešams pārstartēt attiecības ar Turciju.
Iespējams gan, ka migrācijas draudi varētu arī nebūt tik aktuāli, kā cīņa ar koronavīrusu, jo, piemēram, Urzula fon der Leiena savu vizīti Grieķijā un viesošanos bēgļu nometnē tomēr atcēla.
Jaunā industriālā stratēģija
Dažādo krīžu fonā Eiropas Komisija šonedēļ iepazīstināja ar savu jauno industriālo stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt Eiropas konkurētspēju un stratēģisko neatkarību laikā, kad notiek ģeopolitiskas pārmaiņas un pieaug globālā konkurence. Uz to norāda arī Eiropas Komisijas izpildviceprezidente Margrēte Vestagere:
“Dubultā digitālā un zaļā pāreja rada gan izaicinājumus, gan iespējas nozarei kopumā, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Biznesa modeļi mainās.
Visā Eiropā uzņēmumi saskaras ar patērētāju uzticības samazināšanos un pieaugošām prasībām pēc caurskatāmības. Mūsu jaunā stratēģija piedāvā arī jaunas darba metodes. Mūsu mērķis ir darīt lietas kopīgi ar mazajiem un lielajiem uzņēmumiem, dalībvalstīm, pētniekiem, akadēmiķiem, sociālajiem partneriem un citām Eiropas Savienības institūcijām. Mēs uzraudzīsim un analizēsim rūpniecības vajadzības un identificēsim industriālās ekosistēmas, kurām nepieciešama īpaša pieeja. Jaunās stratēģijas progress tiks visu laiku uzraudzīts.”
Taču daudzi eksperti norāda, ka jaunā stratēģija ir vien iepriekšējo ne visai veiksmīgo dokumentu un stratēģiju apkopojums un jaunākā versija, kas nav pietiekami ambicioza. Turklāt jautājums ir par to, kā jaunā stratēģija ietekmēs arī Eiropas zaļo mērķu sasniegšanu.
Jebkurā gadījumā jaunajai stratēģijai ir jāpierāda, ka Eiropas Komisija tiešām savus vārdus spēj materializēt un investīcijas zaļajai transformācijai tiešām sasniedz mērķi. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka neatkarīgi no Eiropas iniciatīvām arī tādām rūpniecības lielvalstīm kā Vācijai ir nepieciešamas pašiem savas stratēģijas un investīcijas.
