Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: ES un britu sarunas, «Covid-19» un izlūkošanas koledža

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Laikā, kad visas pasaules uzmanības centrā ir jaunā koronavīrusa izplatība, aktuāla ir arī tā ietekme uz Eiropas Savienību (ES). Lai arī Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas uzskata, ka veselības ziņā pašlaik Eiropas līmenī uztraukumam pamata nav, ekonomikas jomā bažas tomēr kļūst arvien lielākas un zaudējumi atsevišķu valstu ekonomikai jau ir jūtami. Bet tikmēr ES un Lielbritānija gatavojas jau nākamajā nedēļā uzsākt ilgi gaidītās sarunas par turpmākajām tirdzniecības attiecībām pēc "Brexit". Vēl būtisks šis nedēļas notikums – vienošanās veidot Eiropas Izlūkošanas koledžu.

ES un Lielbritānijas tirdzniecības sarunas

Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: ES un britu sarunas, «Covid-19» un izlūkošanas koledža
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Šīs nedēļas sākumā ES dalībvalstu pārstāvji vienojās par mandātu turpmākajām tirdzniecības sarunām ar Lielbritāniju. Kā paziņojis ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, mērķis ir panākt godīgu un sabalansētu partnerību ar skaidru pārvaldības plānu. Barnjē atkāroti norādījis, ka grib piedāvāt Lielbritānijai īpašu un ambiciozu līgumu, taču tas paredz arī konkrētas prasības, piemēram, garantijas brīvai, godīgai un atvērtai konkurencei.  

 

"Šis mandāts skaidri un precīzi atbilst vadlīnijām, ko Eiropadome ir regulāri atjaunojusi kopš 2017. gada. Mēs negatavojamies noslēgt šo tirdzniecības vienošanos par katru cenu. Jūs zināt mūsu mērķus – tie vienmēr ir bijuši precīzi izskaidroti un tādi arī turpinās būt. Jūs arī zināt, kādi principi un punkti ir īpaši svarīgi, jo tie ir iekļauti politiskajā deklarācijā, par kuru ir panākta vienošanās ar Borisa Džonsona valdību. Šīs sarežģītās un ļoti prasīgās sarunas turpināsies ļoti īsu laiku un noslēgsies ar Lielbritānijas izstāšanos no kopējā tirgus un muitas savienības 31. decembrī, ja vien britu pozīcija nemainīsies. Šādu īsu laiku ir izvēlējusies Lielbritānijas valdība, un tai arī nāksies uzņemties savu atbildību. Šajā īsajā laikā mēs nevarēsim paveikt visu, bet mēs darīsim maksimāli daudz," sacīja Barnjē.

Līdz šim Lielbritānija ir solījusi ievērot dažādus augstus kvalitātes standartus, tostarp konkurences, lauksaimniecības, vides aizsardzības, sociālajās un darba tiesību jomās, taču tā nav gatava pakļauties ES regulējumam. Arī publiskojot savu mandātu gaidāmajām sarunām, britu valdība ir norādījusi, ka tā vēlas panākt Kanādas tirdzniecības līgumam līdzīgu vienošanos, taču jūnijā tiks izlemts, vai no sarunām neizstāties, lai sakārtotā veidā izbeigtu pārejas periodu. Praktiski tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste ir gatava gada beigās izstāties no pārejas perioda uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, ja vien abas puses turpmāko četru mēnešu laikā nebūs gatavas piekāpties ļoti nozīmīgos jautājumos.

EK jau paziņojusi, ka Brisele patur prātā iespēju un gatavojas arī haotiskam bezvienošanās iznākumam, taču vienlīdz liela ir gatavība arī panākt progresu un pozitīvu sarunu iznākumu.

 

ES satraukums par "Covid-19" ietekmi 

Kamēr jaunais koronavīruss "Covid-19" turpina iekarot aizvien jaunas teritorijas arī Eiropā, arvien biežāk izskan bažas par to, kādus ekonomiskos zaudējumus šis vīruss varētu radīt ekonomikai. Šonedēļ, iepazīstinot ar ES ziņojumu par dalībvalstu nacionālo ekonomiku stāvokli, ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni atzina, ka ietekme uz Eiropas finansiālo stāvokli noteikti būs jūtama.

"Kad pirms divām nedēļām mēs iepazīstinājām ar ziemas prognozēm, es teicu, ka koronavīruss rada jaunus ekonomiskās lejupslīdes riskus. Taču tobrīd bija pārāk agri runāt par tiešo ietekmi. Un tas tā ir arī joprojām, pat ja pēdējo dienu notikumi liek runāt par daļēju šo risku materializēšanos. Ietekme uz ekonomiku pilnīgi noteikti būs, jo Ķīnas ekonomika pašlaik ir aptuveni 18% no globālā IKP [iekšzemes  kopprodukta].

Nopietns izvērtējums un prognoze nākotnei pašlaik nav iespējama, jo šī situācija strauji mainās, un mēs to ļoti rūpīgi uzraudzīsim,"  sacīja Džentiloni.

Arī Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis atzīst, ka pašlaik jau ir mazinājies aviopārvadājumu skaits, kritušies tūrisma apmēri un samazinājies kopējais pieprasījums pēc precēm, ņemot vērā traucējumus piegādes ķēdēs. Vissmagāk ir cietusi Itālija, kas no ES varētu cerēt arī uz palīdzības finansējumu krīzes seku likvidēšanai.

ES atzina, ka plašāks ziņojums, kurā var tikt ietverta arī ekonomiskās izaugsmes samazinājuma prognoze, ir gaidāms maijā.

Vienojas par Eiropas izlūkošanas koledžas izveidi

Ideju par Eiropas izlūkošanas akadēmijas izveidi jau 2017. gada septembrī pirmais pauda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš tobrīd runāja par spēcīgāku Eiropu un nepieciešamību veicināt Eiropas suverenitāti. Toreiz viņš runāja arī par nepieciešamību izveidot izlūkošanas akadēmiju, kurā ES dalībvalstu izmeklēšanas kopienas varētu vēl vairāk satuvināties caur apmācībām, treniņiem un pieredzes apmaiņu. 

"Tas nenozīmē, ka izlūkošanai nav nākotnes. Tas arī nenozīmē, ka mēs vēlamies standartizēt mūsu metodes, mūsu organizācijas un mūsu zināšanas. Labākajā gadījumā tas būtu mulsinoši, sliktākajā gadījumā kontrproduktīvi. Tieši pretēji. Mūsu dažādība rada iespēju stāties pretī neskaidrību pilnajai pasaulei, kuras draudiem ir dažādas sejas. Taču mums ir jāveido savstarpējā sapratne un uzticība," iepriekš sacīja Makrons.

Šonedēļ Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā 23 Eiropas valstis parakstīja nodomu protokolu par Eiropas Izlūkošanas koledžas izveidi, tādējādi noslēdzot dažādu izlūkošanas aģentūru tīkla izveidi.

Kā paskaidrojis ES prezidējošās valsts Horvātijas premjers Andrejs Plenkovičs, šī koledža nebūs tikai izglītības iestāde, bet arī vieta, kur akadēmiķiem, medijiem un jebkuram citam meklēt risinājumus dažādiem mūsdienu pasaules radītajiem izaicinājumiem, īpaši Eiropā. Arī Horvātijas izlūkdienesta direktors Daniels Markičs norādījis, ka šī ir jauna veida sadarbība, kas neaizstās operacionālo sadarbību ne starp ES valstīm, ne ar citām valstīm, piemēram ASV.

Pašlaik no ES valstīm šim projektam nav pievienojušās Grieķija, Slovākija, Bulgārija, Īrija, Luksemburga un Polija, kas vēlas nogaidīt, lai redzētu, kā šī iniciatīva attīstās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti