Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: ES fonds Covid-19 seku novēršanai, EK kritika un Biodaudzveidības stratēģija

Francija un Vācija virza jaunu ideju par kopīgu Eiropas Savienības (ES) Covid-19 seku novēršanas fondu. Eiropas Komisija savukārt norāda uz ES neizdarībām un gatavo savu plānu. Tajā pašā laikā pieņemta vērienīga stratēģija, lai turpinātu saglabāt dabas daudzveidību. Tā paredz arī pesticīdu un citu ķimikāliju ierobežošanu.

ES fonds Covid-19 seku novēršanā

Vēl pavisam nesen daudzas Eiropas Savienības valstis, tostarp Vācija, iebilda pret tā dēvētajām koronaobligācijām, kas ļautu dalībvalstīm saņemt līdzekļus un atkopties no pandēmijas radītajām ekonomiskajām sekām. Tagad Vācija ir mainījusi savu nostāju un kopīgi ar Franciju nākusi klajā ar visai interesantu plānu. Proti, Eiropas Savienība aizņemtos naudu tirgos, iegūto naudu grantu veidā piešķirtu grūtībās nonākušajām valstīm un uzņēmumiem, un naudu atdotu visas dalībvalstis Eiropas Savienības budžeta ietvaros.

Eiropas notikumu TOP3 šonedēļUģis Lībietis

    "Eiropai ir jāturas kopā, lai ekonomiskā atkopšanās būtu ātrāka.

    Un tieši tāpēc mēs gribam izveidot 500 miljardu eiro lielu pagaidu fondu, kura mērķis būtu nodrošināt Eiropas Savienības izdevumus.

    Tas ir, nevis kredītus, bet budžeta izdevumus visvairāk skartajiem sektoriem un reģioniem," tā ideju izklāstīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

    Lai arī šādai iniciatīvai netrūkst kritiķu, lielākoties tomēr Merkeles un Francijas prezidenta Emanuela Makrona piedāvājums tiek vērtēts atzinīgi. Daži to sauc par tik nepieciešamo grūdienu Eiropas Savienības fiskālās savienības virzienā. Daži norāda, ka tieši ar finansiālās solidaritātes principu noteikšanu savulaik tika likti pamati Amerikas Savienotajām Valstīm. Vēl citi norāda, ka divu ekonomisko lokomotīvju vilcējspēks var veicināt visas Eiropas Savienības pozīcijas arī uz globālās skatuves. Jautājums tikai, kādās jomās – ārpolitikā, drošības jomā vai arī tikai ekonomikā?

    Eiropas Komisija identificē ES vājās vietas

    Kamēr Vācija un Francija ir publicējušas savu Eiropas ekonomikas atkopšanās plānu, šī plāna kritiķi gatavo savu piedāvājumu. Eiropas Komisija strādā arī pie sava krīzes pārvarēšanas varianta.

    Pēc Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāra Tjerī Bretona vārdiem, šī krīze ir atklājusi ļoti daudzas Eiropas Savienības vājās vietas, piemēram, lielo Eiropas Savienības atkarību no ārpus Eiropas ražotiem produktiem. Tāpat ir kļuvis redzams, ka globalizācija par spīti tās radītajiem ieguvumiem ir radījusi apdraudējumu spējām reaģēt uz ārkārtas situācijām. Tieši tāpēc arī esot nepieciešams identificēt tās stratēģiskās jomas, kurās ir nepieciešams nodrošināt kapacitāti tehnoloģiju un kritiskās infrastruktūras ražošanai un uzturēšanai.

    Sagaidāms, ka Eiropas Komisija savu plānu izejai no Covid-19 krīzes publiskos nākamajā trešdienā. Kā pieļauj komentētāji, visticamāk, šeit būs ņemtas vērā arī daudzo dalībvalstu daudzās intereses.

    Tikmēr informācijas un analīzes pakalpojumu uzņēmuma "IHS Markit" jaunākā aptauja liecina, ka Eirozonas ekonomika pēc postoša krituma ir, ja tā var teikt, atspērusies no zemākā punkta. Lai arī 19 valstu ekonomikās joprojām ir redzams kritums, tā temps ir samazinājies, jo daudzi no sektoriem pamazām atsāk savu darbu. Kompānijas veidotais Privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss (Purchasing Managers' Index (PMI)) maijā ir pakāpies līdz 30,5 punktiem, salīdzinot ar 13,5 punktiem aprīlī. Tiesa, arī šie rādītāji ievērojami atpaliek no 50 punktu robežas, pēc kuras var sākt runāt par ekonomikas augšanu.

    "Mums visiem ir jāsaprot viens - nevienam pašlaik nav priekšrocību šīs krīzes risināšanai.

    Visām valstīm uz šīs planētas un visām Eiropas valstīm būs jāaizņemas nauda. Visām! Vai tā būtu Francija, Vācija, Austrija, Spānija, Itālija vai Nīderlande. Jāaizņemas būs visām. Un vienīgais, ko mēs visi esam teikuši, protams, ir nepieciešamība nodrošināt spējas precīzi piekļūt šiem resursiem tā, lai tie ir mērķēti un, cik vien iespējams, harmonizēti. Un galvenais mērķis ir saglabāt iekšējo tirgu," komentēja Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisārs Bretons.

    Solis dabas daudzveidības sargāšanas virzienā

    Eiropas Komisija šajā nedēļā pieņēma jauno Biodaudzveidības stratēģiju. Kā norādījis par Eiropas Zaļo kursu atbildīgais Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Franss Timmermanss, koronavīrusa krīze ir pierādījusi, cik mazaizsargātus cilvēkus padara bioloģiskās daudzveidības izzušana, kas arvien pieņemas spēkā, un cik svarīga nozīme sabiedrībā ir labi funkcionējošai pārtikas sistēmai.

    "Biodaudzveidības stratēģijai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai palielinātu mūsu noturību pret jaunu slimību rašanos un izplatību.

    Iznīcinot dabu nepieredzēti lielos apmēros, kad dažu desmitu gadu laikā izzušanai ir pakļauts apmēram miljons dažādu sugu, mēs tiešā veidā apdraudam paši savu dzīvību, veselību un labklājību. Klimata un bioloģiskās dažādības krīzes ir cieši saistītas. Bioloģiskās dažādības mazināšanās apturēšana ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes sasniegšanai," sacīja Timmermanss.

    Jaunā Biodaudzveidības stratēģija vēršas pret tādiem svarīgiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem kā ilgtnespējīga zemes un jūras resursu izmantošana, dabas resursu pārmērīga ekspluatācija, piesārņojums un invazīvu svešzemju sugu izplatīšanās.

    Eiropas Komisija arī uzsver, ka jaunā koronvīrusa pandēmijas laikā pieņemtā stratēģija ir būtisks ES atveseļošanas plāna elements.

    Tāpat šonedēļ tika apstiprināta arī jaunā stratēģija "No lauka līdz galdam", kas sekmēs pāreju uz ilgtspējīgu ES pārtikas sistēmu. Šīs stratēģijas ietvaros plānots par 50% samazināt pesticīdu izmantošanu un to radīto apdraudējumu, vismaz par 20% samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu, par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā izmantoto antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu un panākt, ka bioloģiskās lauksaimniecības platības aizņem 25% lauksaimniecības zemes.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti