Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: britu migrācijas politika, ES budžets un digitālā stratēģija

Eiropas šīs nedēļas centrālais notikums sākās vien ceturtdien, 20. februārī, kad Briselē uz sarunām par nākamo daudzgadu budžetu pulcējās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi. Uz drīzu vienošanos par tik plašu un sarežģītu jautājumu, visticamāk, nav vērts cerēt, un atsevišķi komentētāji pat izteikušies, ka samita rezultātus, iespējams, uzzinās vien pēc pāris dienām.

Eiropas notikumu TOP3 šonedēļ: britu migrācijas politika, ES budžets un digitālā stratēģijaUģis Lībietis
    Šīs nedēļas notikumu TOP3 iekļuva arī jaunais ES Digitālās stratēģijas piedāvājums, kā arī no ES aizgājušās Lielbritānijas migrācijas politika, kas var turpināt ietekmēt arī eiropiešus.

     

    Pirmais ES daudzgadu budžets bez Lielbritānijas 

    "Mēs esam gatavi apspriest mūsu nākamo Eiropas budžetu. Iepriekšējo nedēļu laikā mēs esam smagi strādājuši, lai censtos apvienot atšķirīgos viedokļus. Mums ar kohēzijas un lauksaimniecības politikas palīdzību ir nepieciešams saglabāt ciešo saikni starp dalībvalstīm un reģioniem. Vienlaicīgi mēs vēlamies modernizēt savu pieeju. Mums ir nepieciešams vairāk resursu, vairāk inovāciju, lai mēs pārvarētu divus nopietnos izaicinājumus – klimata pārmaiņas un digitālo transformāciju. Šeit nav runa par virtuālu naudu, bet gan par vairāk nekā triljonu eiro reālu investīciju nākamajiem septiņiem gadiem. Investīcijām dzelzceļa līnijās, skolās, infrastruktūrā, "Erasmus" programmā, zaļajā enerģijā, kopējā drošības un aizsardzībā.

    Ja mēs vēlamies būt pirmajās rindās, mums ir jāinvestē pētniecībā, attīstībā un mūsu kosmosa programmā," 

    Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sacīja pirms šīs nedēļas īpašā, budžetam veltītā samita.

    Komentētāji norādīja, ka bijušajam beļģu premjerministram, kurš pazīstams ar savām kompromisu panākšanas spējām, priekšā stāv ļoti sarežģīts uzdevums, jo jāpanāk vienošanās par pirmo budžetu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Tādējādi ir jāspēj sabalansēt dalībvalstu esošās un augošās prasības ar samazinātajām finansiālajām iespējām, kā arī pirms vēlēšanām dotajiem solījumiem.

    Viens no strīdīgajiem jautājumiem ir tas, cik lielu daļu no nacionālajiem budžetiem dalībvalstis iemaksās ES krājkasītē? Tāpat ir jautājums, kā pieejamos līdzekļus sadalīt, sabalansējot starp kohēzijas politiku un lauksaimniecību ar jaunajām prioritātēm, piemēram, inovācijām, aizsardzību, migrāciju.

    Kā norādījis izdevums "Politico", aktualizējies ir jautājums arī par dažādu atlaižu un izņēmumu atcelšanu, pret ko iebilst to saņēmējas, piemēram, Austrija, Dānija, vācija, Nīderlande un Zviedrija.

    Atsevišķas valstis ir draudējušas budžeta apstiprināšanu izgāzt, ja netiks iekļauta prasība Eiropas fondu naudas sadali piesaistīt likuma varas ievērošanai dalībvalstīs.

    Komentētāji jau uzsvēruši, ka parasti daudzgadu budžeta apstiprināšanai ir nepieciešami vismaz divi ārkārtas samiti. Ja Šarlam Mišelam izdosies panākt vienošanos jau šajā nedēļas nogalē, viņš būšot brīnumdaris.

    Stratēģija datu un mākslīgā intelekta industrijas regulējumam

    Šajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) publiskoja arī jauno Datu stratēģiju un redzējumu par Eiropas digitālo nākotni. Šajos trijos dokumentos – datu stratēģijā, Mākslīgā intelekta baltajā grāmatā un arī digitālajā stratēģijā EK piedāvā savas idejas, lai "digitalizācija nāktu par labu ikvienam un atspoguļotu Eiropas lielākās vērtības – atklātību, taisnīgumu, daudzveidīgumu, demokrātiskumu un pārliecību". ES izpildviceprezidente Margrēte Vestagere, kas atbildīga par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu,

    šo jauno piedāvājumu nosaukusi par Eiropas otro iespēju kļūt par pasaules līderi tehnoloģiju jomā.

    "Digitālā pakotne ir veidota no trijām daļām. Pirmkārt, mūsu komunikācijas stratēģija atspoguļo mūsu vīziju par digitālo sabiedrību, kas darbojas visiem. Otrkārt, mūsu Mākslīgā intelekta baltā grāmata piedāvā ietvaru, kurā gan izmantot šo tehnoloģiju radītās iespējas, gan novērst to radītos riskus. Mēs gribam, lai šīm tehnoloģijām vairāk uzticas, nevis no tām baidās. Un, visbeidzot, mūsu datu stratēģijas mērķis ir pārliecināties, ka mūsu uzņēmējiem un juridiskajām personām ir piekļuve lielākam un kvalitatīvākam datu apjomam. Lai viņi tādējādi varētu radīt inovācijas un piedāvāt labākus produktus un pakalpojumus, pilnībā saglabājot mūsu tiesības un vērtības," klāstīja Vestagere.

    EK gan ir aprēķinājusi, ka, lai mazinātu investīciju plaisu ar Ķīnu un ASV, ik gadu būtu nepieciešami aptuveni 65 miljardi eiro.

    Kā uzsvērusi kāda Briseles amatpersona – digitālie jautājumi ir EK prioritāte. Jautājums ir, vai tāda pati prioritāte tā ir dalībvalstīm.

     

    Par jauno Datu stratēģiju un redzējumu par Eiropas digitālo nākotni Latvijas Radio saruna ar eiroparlamentārieti Ivaru Ijabu, kurš EP ievēlēts no partijas „Attīstībai/Par!" un darbojas Eiropas Parlamenta rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, kura ir vistiešākajā veidā saistīta ar šīm jaunajām iniciatīvām.

    Intervija ar Ivaru IjabuUģis Lībietis

       

       

      Lielbritānija mainīs imigrācijas sistēmu

      Pirms daudziem gadiem, aizsākoties diskusijām par iespējamo Lielbritānijas izstāšanos no ES, tieši iespēja atgūt kontroli pār savām robežām un iespēja kontrolēt migrantu plūsmu tika minēti kā galvenie argumenti, lai pamestu 28 valstu bloku.

      Tagad britu iekšlietu ministre Priti Patela paziņojusi, ka turpmāk prioritāte tiks dota augstu kvalificētam darbaspēkam, ieskaitot zinātniekus, inženierus un akadēmiķus. Savukārt darba devējiem nākšoties pielāgoties tam, ka viņi vairs nevarēs pieņemt darbā zemu kvalificētus darbiniekus no Eiropas.

      "Iepriekšējās sistēmas centrā bija brīva pārvietošanās, jo mēs, protams, bijām Eiropas Savienībā. Pašlaik, pirmo reizi vairāk nekā 40 gadu laikā, Lielbritānijas valdībai ir iespēja noteikt pašai savu imigrācijas politiku un pašai kontrolēt, kas ieceļo mūsu valstī un kas to pamet.

      Ar šiem kontroles pasākumiem mēs varam noturēt migrāciju zemu," paziņoja Patela.

      Jaunais britu valdības piedāvājums paredz, ka kvalificētajiem darbiniekiem no ES vai citām valstīm, kas gribēs strādāt Lielbritānijā, būs jānodemonstrē konkrēts darba piedāvājums, kas atbilst konkrētam līmenim, kā arī jāpierāda angļu valodas zināšanas. Šādi cilvēki varēs pieteikties darba vīzām, ja viņi sasniegs minimālās algas prasības, proti 25 600 mārciņu gadā.

      Šie Patelas paziņojumi gan izsauca asu kritikas vilni. Tiek norādīts, ka jau pašlaik, piemēram, medicīnas aprūpes personāls, laboratoriju darbinieki, celtnieki, radiogrāfi, terapeiti, fizioterapeiti, vecmātes un medmāsas saņem mazāk par šo summu. Taču šos cilvēkus būtu grūti nosaukt par zemu kvalificētiem, drīzāk zemu apmaksātiem darbiniekiem.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Pasaulē
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti