Dažādā robežu atvēršana Eiropā
Šī vasara ES noteikti nebūs tāda, kā citas, jo tikai tagad dalībvalstis pakāpeniski sāk atvērt savas robežas citu valstu tūristiem. Taču dalībvalstu vidū nav vienprātības par to, vai robežas būtu jāatver pilnībā. Ja, piemēram, vīrusa pamatīgi skartā Itālija ir paziņojusi, ka tūristi no visas ES valstīm tiek gaidīti jau no šīs nedēļas, tad Itālijas kaimiņvalstis Austrija un Grieķija savas robežas itāļiem atvērt nesteidz. Arī Francija, Šveice, Slovēnija un Horvātija uz Itāliju neattiecina divpusējos brīvās kustības līgumus.
"Eiropas Komisija ir sniegusi dalībvalstīm vadlīnijas, kā rīkoties robežu atvēršanas gadījumā.
Mēs īpaši uzstājam uz tādu svarīgu principu kā nediskriminācija ievērošanu. Ir svarīgi, lai nenotiktu diskriminācija starp pilsoņiem viņu nacionalitātes dēļ.
Tāpat mēs runājam par nediskrimināciju arī tāpēc, ka gadījumā, ja ierobežojumi tiek atcelti kādā Eiropas Savienības reģionā, tāda pati attieksme ir jāpiemēro visiem reģioniem ar tādu pašu epidemioloģisko situāciju arī citur savienībā, neatkarīgi no ģeogrāfijas," sacīja Eiropas Komisijas (EK) runasvīrs Adalbērs Jāncs.
Lai arī Jāncs akcentējis, ka diskriminācija pret atsevišķu ES dalībvalstu pilsoņiem nebūtu pieļaujama, Itālija norādīja tieši uz to. Vairāki Itālijas politiķi uzsvēruši, ka Itālija tagad tiek uzskatīta par otrās šķiras valsti. Itālijas bažas ir saprotamas, jo tādas valstis kā Horvātija, piemēram, ļoti aktīvi izmanto savus labos koronavīrusa rādītājus, lai pārvilinātu pie sevis bagātākos Eiropas tūristus, īpaši jau no Vācijas.
Vienoti standarti minimālajai algai
Viens no veidiem, kā Eiropai atkopties no koronavīrusa radītās ekonomiskās lejupslīdes, pēc Eiropas Komisijas (EK) domām, ir cieņpilnas minimālās algas saņemšana visā ES. Kā paziņojis EK darba komisārs Nikolass Šmits, tieši cilvēki ar zemākajiem ienākumiem nodrošināja sabiedrības un ekonomikas funkcionēšanu krīzes laikā, kad daudziem citiem darbs bija jāpārtrauc, taču tieši šie cilvēki krīzes laikā arī visvairāk ir cietuši. Tieši tāpēc EK ir uzsākusi konsultācijas ar dalībvalstu sociālajiem partneriem, lai spriestu par veidiem, kā izstrādāt vienotus standartus minimālajai algai dažādās dalībvalstīs.
"Direktīva dotu pārliecību, ka dalībvalstis piemēro obligātas prasības. Tas nozīmētu, ka piedāvājumā būtu noteiktas minimālās prasības un procesuālās saistības, kuras ir jāievēro. Rekomendācijas nodrošinātu politiskās vadlīnijas un noteiktu vienotu ietvaru Eiropas Savienības līmenī, neizvirzot obligātas prasības. Ir svarīgi uzsvērt, ka ne vienā, ne otrā gadījumā dalībvalstīm un sociālajiem partneriem netiktu atņemtas tiesības noteikt minimālās algas apmēru. Tieši tāpēc mēs pašlaik vēlamies iegūt sociālo partneru viedokli par mūsu piedāvātajiem juridiskajiem instrumentiem. Tas arī ir galvenais mērķis otrā līmeņa konsultācijām ar sociālajiem partneriem," sacīja EK preses pārstāve Marta Viečoreka.
Viečoreka norādīja arī, ka pašlaik norisinās diskusijas gan par iespējamo ES direktīvu, kas dalībvalstīm būtu saistoša, gan Eiropadomes rekomendācijām, kas nav saistošas.
Kā uzsvēra EK, minimālās algas līmenis ES dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgs – no 250 eiro Bulgārijā līdz 2000 eiro Luksemburgā.
Lai arī komisijas mērķis nav noteikt vienādu minimālo algu visās dalībvalstīs, tiek uzskatīts, ka cienīgs finansējums un godīgi tā aprēķināšanas principi spēs vairot arī valstu ekonomisko noturību pēckrīzes laikā.
Lielbritānijas un ES sarunas bez progresa
Vairs tikai mēnesis ir atlicis līdz tam, lai Lielbritānija vēl varētu paspēt lūgt pārejas posma pagarinājumu sarunām ar ES par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc "Brexit". Šajā nedēļā Eiropas un Apvienotās Karalistes sarunvedēji rīkoja kārtējo sarunu kārtu, taču pagaidām par nekādu progresu ziņu nav, pat ja uz to cerības vēl pirms sarunu sākuma pauda ES galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē.
"Jūs nevarat dabūt labāko no abām pasaulēm. Līgums, par kuru mēs mēģinām vienoties, strukturēs mūsu attiecības turpmākajiem gadiem. Pat gadu desmitiem. Eiropa vēlas modernu, bezprecedenta, uz nākotni vērstu vienošanos, nevis šauru, pa sektoriem sadalītu un uz pagātnes precedentiem balstītu līgumu. Mūsu turpmāko sadarbību veidos tās izvēles, kuras mēs šogad pieņemsim kopīgi. Jaunajai sarunu kārtai ir jāienes jauna dinamika, lai mēs izvairītos no strupceļa.
Mēģināsim jūnija pirmās nedēļas sarunās beidzot panākt taustāmu progresu," sacīja Barnjē.
Pagaidām nekas neliecina, ka kaut viena no pusēm būtu gatava piekāpties, arī jautājumā par sarunu pagarināšanu. Pašlaik ar lielu nepacietību tiek gaidītas jūnija vidū paredzētās britu premjer Borisa Džonsona sarunas ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu.
Taču Vācijas vēstnieks ES Mihaels Klauss ir paziņojis, ka Eiropas līderi šajās sarunās tā pa īstam iesaistīsies tikai rudenī, lai censtos panākt kompromisa vienošanos līdz 15. oktobra samitam. Klauss gan atklāti paziņojis, ka, viņaprāt, vienošanās panākšanai Lielbritānijai ir jāsāk domāt reālistiski un jāsamierinās ar daļas no savas suverenitātes zaudēšanu.
