Sadaļas Sadaļas

Eiropas notikumu TOP3: Krievijas sankcijas, gausā vakcinācija un digitālajās platformās nodarbinātie

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šīs nedēļas sākumā beidzot vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai. Tiesa, opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedroto aicinājumi par nepieciešamību personu sarakstā iekļaut arī oligarhus gan nav atraduši dzirdīgas ausis. Uzmanības centrā joprojām ir arī ES noritošā gausā vakcinācija. Tikmēr Eiropas Komisija sākusi pirmo posmu apspriešanā ar Eiropas sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas.

Eiropas notikumu TOP3: Krievijas sankcijas, gausā vakcinācija un digitālajās platformās nodarbinātieRihards Plūme

Sankcijas ar amatpersonām, bet bez oligarhiem

Pirmdienas gaidītākais notikums ES līmenī bija bloka ārlietu ministru sanāksme. Tas tādēļ, ka tajā bija plānots lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu. Politiskā vienošanās par jaunām sankcijām nozīmē, ka sarakstā tiks iekļautas vairākas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Sankcijas tiks sagatavotas jau pavisam drīz, uzzinot arī konkrētu personu vārdus. Tomēr Navaļnija līdzgaitnieki vēlas stingrāku ES vēršanos pret Krieviju, tādēļ aicināja sarakstā iekļaut arī oligarhus.

Kā neilgi pirms ministru tikšanās skaidroja Navaļnija padomnieks Leonīds Volkovs, pragmatisku attiecību veidošana ar Kremli ir neloģiska stratēģija no Eiropas puses.

“Es domāju, ka šāda pieejai vienkārši trūkst loģikas.

Tagad, kad Putins smejas Eiropai sejā par cilvēktiesībām, par savām saistībām pret Eiropas Cilvēktiesību tiesu, par savām saistībām pret tādām lietām kā Ķīmisko ieroču konvencija, – kā mēs loģiski varam pieņemt, ka būtu jebkāda jēga ar viņu vienoties klimata pārmaiņu jautājumos vai jautājumos par cīņu pret naudas atmazgāšanu? Ja viņš vairākkārt ir pierādījis, ka viņam ir nospļauties par savām saistībām un saviem parakstiem, kādēļ mums būtu jāapsver, ka viņš ievēros savas saistības citos jautājumos?” sacīja Volkovs.

Tiesa, oligarhi palikuši ārpus saraksta. Tas skaidrojams ar to, ka šo personu saistību ar varas vēršanos pret opozīciju juridiski ir grūti pierādīt.

Digitālajās platformās strādājošie

Jaunā koronavīrusa krīze ir paātrinājusi digitālo pārveidi un platformu uzņēmējdarbības modeļu izvēršanos iekšējā tirgū. Tā skaidro Eiropas Komisija. Dažām platformām ir bijusi liela nozīme, nodrošinot piekļuvi pakalpojumiem ierobežojumu laikā. Tajā pašā laikā krīze vēl vairāk izgaismoja tādās jomās kā platformu ekonomika strādājošo personu neaizsargātību. Gan attiecībā uz pakļautību veselības un drošības apdraudējumiem, gan ierobežotu piekļuvi sociālajai aizsardzībai un pabalstiem.

Ir vajadzīga ES iniciatīva, lai uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri strādā, izmantojot šīs platformas. Tādēļ tagad Eiropas Komisija sākusi pirmo posmu apspriešanā ar Eiropas sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot darba nosacījumus šiem cilvēkiem. 

„Mēs vēlamies, lai no šīm konsultācijām iegūst abas puses – gan platformas, jo tās ir galvenais darbinieku virzītājspēks, gan darbinieki, kas nereti nebauda to aizsardzību, kāda ir tradicionālajā ekonomikā.

Viens no jautājumiem ir, kādā statusā ir šie platformās strādājošie – pašnodarbinātie vai parasti darbinieki.

Tas ir būtisks un sarežģīts jautājums. Jāsaka, ka nav konkrētas atbildes arī no platformu puses, tādēļ nav viena risinājuma. Vēl viens jautājums – kādas ir darbinieku sociālās tiesības, kā funkcionē algoritmi un kāda ir privāto datu aizsardzība. Aktuāls ir jautājums arī par darba laiku. Mums jau ir direktīva par darba laiku, tātad jāvērtē, cik tālu tā ir saistoša šiem darbiniekiem,” stāstīja darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits.

Pirmā posma apspriešanās mērķis ir aicināt Eiropas sociālos partnerus paust viedokli par to, vai ir vajadzīga ES rīcība, lai uzlabotu darba apstākļus platformu darbā, un kāds varētu būt tās iespējamais virziens. Apspriešanās ilgs vismaz sešas nedēļas.

Vakcinācijas temps ES - joprojām gauss

Bažas, neizpratne vai pat dusmas Eiropā saistībā ar vakcināciju ir dzirdamas, un pamats tam ir nespēja vakcinācijas tempā noķert vairākas pasaules valstis, tostarp Lielbritāniju un Amerikas Savienotās Valstis. Lai gan ES vēlas līdz vasaras beigām savakcinēt 70% iedzīvotāju, tādējādi sasniedzot kolektīvo imunitāti, īpaši ticams šāds scenārijs nešķiet.

Vācijas datu apstrādes uzņēmums “Statista” secinājis, ka ar pašreizējiem tempiem dalībvalstis kolektīvo imunitāti šogad vispār nesasniegs. Situāciju šonedēļ vēl sliktāku padarīja ziņas, ka “AstraZeneca” otrajā ceturksnī piegādās mazāk nekā pusi no visa iepriekš apsolītā devu apjoma. Par to ziņoja vairāki mediji, atsaucoties uz avotiem ES. Uzņēmums gan uzreiz centās kliedēt bažas, solot, ka viss noritēs pēc plāna.

“Kontraktiem, protams, jātiek respektētiem, un ir nepieciešama caurskatāmība, kas attiecas uz jautājumiem par vakcīnām. Tā mēs varam radīt vai noturēt sabiedrības uzticību.

Bet mums jāpārliecinās, ka industrija visās mūsu dalībvalstīs ir spējīga šīs vakcīnas sagādāt.

Tas ir steidzams jautājums, un tas nav naudas, bet vēlmes jautājums. Mums jābūt industriālās kapacitātes tīklam visā ES, jo citādi nebūsim spējīgi stāties pretī šai pandēmijai un nespēsim izpildīt mērķi 70% vakcinēto vasaras beigās. Bet ir nepieciešama bloka mēroga politika, un tā ir mācība no šīs pandēmijas,” komentēja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt