Borels taisnojas par neveiksmīgajām sarunām Maskavā
Visai pamatīgu vētru tējas glāzē šīs nedēļas laikā sacēla Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels, neveikli taisnojoties par neizdevušos vizīti Krievijā. Tas ir licis aktualizēt jautājumu par Eiropas Savienības kā vienota (vai ne visai vienota) bloka kopējo (vai ne gluži kopējo) ārpolitiku un tās nākotni. Īpaši laikā, kad turpinās cīņa pret pandēmiju sekām un norisinās sacensība par ātrāko atkopšanos no pandēmijas radītās krīzes.
Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības jautājumos Žuzepa Borela pagājušās nedēļas vizīte Krievijā tiek saukta gan par vienkāršu neveiksmi, gan par pilnīgu izgāšanos.
Šonedēļ arī Eiropas Parlamenta debašu laikā Borels izpelnijās pamatīgu kritiku, tostarp no Poliju pārstāvošās Annas Fotigas, kura kopā ar vēl vairākiem desmitiem parlamentāriešu parakstīja vēstuli, pieprasot augstā pārstāvja atkāpšanos.
Pats Borels gan uzskata, ka, neskatoties uz sarunu neveiksmīgo iznākumu, viņš no savas puses ir darījis visu nepieciešamo, lai izteiktu gan stingru Eiropas Savienības nosodījumu par Alekseja Navaļnija notiesāšanu un vēršanos pret viņa atbalstītājiem, gan lai paturētu atvērtus kanālus turpmākajām sarunām ar Maskavu citos diskusiju formātos par spīti tam, ka pušu pozīcijas sāk attālināties. Šī vizīte un tās sekas ir kārtējo reizi aktualizējušas arī diskusijas par to, ka būtu nepieciešams daudz aktīvāk strādāt pie Eiropas Savienības vienotas ārpolitikas. Un, lai to panāktu, cita starpā, piemēram, Vācija, tiek aicināta atteikties no tai ekonomiski ļoti izdevīgā ''Nord Stream 2'' gāzesvada. Taču ne Vācijas izstāšanās no šī projekta, ne arī Žuzepa Borela atbrīvošana no amata pārskatāmā nākotnē neliekas visai ticama.
Eiropas Savienības valstis šogad varētu piedzīvot 3,7 % ekonomikas kāpumu
Kā šonedēļ paziņojis Eiropas Komisijas ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, lai arī šī gada ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek mazinātas, jau pārskatāmā nākotnē ir prognozējama ievērojama atkopšanās.
''Tā kā recesija pagājušajā gadā nebija tik dziļa, kā tika gaidīts, un pateicoties panākumiem vakcīnu izstrādes jomā, mēs prognozējam, ka Eiropas Savienības ekonomika atgriezīsies pirmskrīzes iekšzemes kopprodukta līmenī 2022. gadā. Šī prognoze ir balstīta uz pieņēmumu, ka pašreizējie striktie ierobežojumi tiks atviegloti otrā ceturkšņa beigās, bet pēc tam daudz lielākā apjomā arī gada otrajā pusē. Uz to brīdi visneaizsargātajiem cilvēkiem, kā arī lielākajai daļai pieaugušo būtu jābūt vakcinētiem,'' pauda Džentoloni.
Laikā, kad Eiropa un arī pārējā pasaule piedzīvo nebijušus ekonomiskās aktivitātes un ceļojumu ierobežojumus, ne viens vien ir uzdevis jautājumu par to, kādas sekas šī krīze atstās uz Eiropas ekonomiku. Visas Eiropas Savienības valstis šogad varētu piedzīvot 3,7 procentu kāpumu, bet nākamgad šis skaitlis jau būtu 3,9 procenti. Vienlaicīgi gan tiek atzīmēts, ka izaugsmes apmēri dažādās dalībvalstīs atšķirsies. Komisija arī atzīst, ka cīņa ar vīrusu var ieviest savas korekcijas. Tāpat
pagaidām nav skaidrs, kādu ietekmi īstermiņā atstās 750 miljardu eiro lielā atkopšanās finansējuma iepludināšana Eiropas ekonomikā.
Un vēl, kas ne mazsvarīgi, pagaidām ir grūti prognozēt arī to, kādu ietekmi ilgākā laika posmā atstās Eiropas Komisijas lēmums atvieglot valstu parāda apjoma noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm palielināt valsts parādus, lai veiksmīgāk palīdzētu savām ekonomikām atkopties no pandēmijas.
Eiropas Parlaments prasa skaidrāku rīcības plānu vakcīnu nodrošināšanā
''Mēs pārāk vēlu apstiprinājām vakcīnas. Mēs bijām pārāk optimistiski par vakcīnu masu ražošanu un, iespējams, bijām pārāk pārliecināti par to, ka mūsu pasūtītās vakcīnas tiks piegādātas laikus. Mums ir jāuzdod sev jautājums – ko mēs no tā visa varam mācīties? Mēs strādāsim, cik vien smagi iespējams, lai līdz vasaras beigām 70 % Eiropas iedzīvotāju būtu sapotēti,'' šonedēļ Eiropas Parlamentā sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, atskaitoties par līdzšinējo bloka vakcinēšanas stratēģiju, kas izpelnījusies ne vienu vien skarbu vārdu.
Deputāti pieprasa labākus skaidrojumus par līdzšinējām kļūdām, skaidrāku rīcības plānu nākotnei un vainīgo saukšanu pie atbildības. Tāpat
tiek pieprasīts, lai Eiropas Komisija regulāri atskaitītos par sasniegto progresu, lai eiropiešiem būtu iespējams sekot līdzi, kāds ir progress ceļā uz solītajiem 70 % vakcinēto.
Tikmēr ir arī valstis, kuras ir visai nepacietīgas vai arī nedaudz spītīgas. Pēc tam, kad Ungārija paziņoja par Krievijas ražotās vakcīnas ''Sputņik V'' apstiprināšanu lietošanai, arī Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs izteicies, ka viņa vadītā valsts jau laikus pieteiksies Krievijā ražoto vakcīnu iegādei, lai būtu pirmajās rindās to saņemšanā pēc tam, kad vakcīnu būs apstiprinājusi Eiropas Zāļu aģentūra. Tā šajās dienās ir paziņojusi, ka oficiāla prasība izvērtēt ''Sputņik V'' lietošanu Eiropas Savienībā vēl nav saņemta.
