Sadaļas Sadaļas

Eiropas notikumu TOP3: Borela vizīte Maskavā, cīņa ar vēzi un Ziemeļīrijas strīds

Gan pagājušās nedēļas nogale, gan šīs nedēļas sākums Eiropas Savienības dzīvē izcēlās ar pirmajām nopietnajām domstarpībām starp 27 valstu bloku un Apvienoto Karalisti. Pareizāk sakot, ar Ziemeļīriju, kas pēcbreksita laikā ir bijis viens no karstākajiem strīdu jautājumiem. Lai arī lielākās problēmas pašlaik it kā varētu būt atrisinātas, rodas sajūta, ka šis ir tikai sākums.

Eiropas notikumu TOP3: Borelja vizīte Maskavā, vēža apkarošana un Ziemeļīrijas strīds Uģis Lībietis
Ziemeļīrijas jautājums būs arī nedēļas TOP3, kurā šoreiz arī par ES Augstā pārstāvja Žuzepa Borela vizīti Maskavā un Eiropas vēža apkarošanas plānu.

 

Borela vizīte Krievijā 

Par to, ka Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Borels gatavojas doties uz Krieviju un tikties ar tās ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, stāstīts jau pagājušajā nedēļā. Toreiz politiķi uzsvēra, ka gaida Alekseja Navaļnija tiesas spriedumu, lai izlemtu par turpmāko rīcību. Navaļnijam ir piemērots reāls cietumsods, bet Žuzeps Borels par spīti pieaugošajai kritikai no savas vizītes atteicies nav.

"Eiropas Savienība un Krievija var sākt normalizēt savas attiecības, taču bumba ir Krievijas varas iestāžu pusē. Nav jau runa tikai par Navaļnija kunga un viņa atbalstītāju arestu, jo aizvien turpinās Krimas aneksija un turpinās karš Ukrainas austrumos. Taču Borela kungam ir jābūt ļoti stingram, atspoguļojot Eiropas Savienības skaidro pozīciju par visiem šiem Krievijas pastrādātajiem cilvēktiesību un starptautisko likumu pārkāpumiem," sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Urmass Paets.

Paets un arī daudzi politikas komentētāji ir norādījuši, ka Borelam Maskavā vismaz ir jāizrāda stingrs mugurkauls.

Kremlis jau ir skaidri paziņojis, ka Eiropas Savienības augstajam pārstāvim nevajadzētu lolot liekas ilūzijas, ka viņa vai visas Eiropas viedoklis varētu panākt Navaļnija atbrīvošanu.

Iespējams, ka Krievijas puse ļoti labi apzinās jaunu sankciju vilni, kas var tikt piemērots vairākām amatpersonām. Taču Krievijas rokās pašlaik ir arī kāds visai savdabīgs trumpis – vakcīna "Sputnik V", kuras efektivitātes dati ir iespaidīgi un kura drīzumā tiks pārbaudīta Eiropas Zāļu aģentūrā. Pieaugot pieprasījumam pēc vakcīnām un Eiropai izjūtot tās trūkumu no Rietumu ražotājiem, arvien vairāk skatienu varētu tikt vērsti arī Maskavas virzienā.

Ziemeļīrijas strīds

Eiropas Komisijas lēmums ierobežot vakcīnu eksportu uz ārvalstīm, tostarp Apvienoto Karalisti, šī lēmuma atcelšana, komisāra Valda Dombrovska vainošana, Eiropas Komisijas kļūdu atzīšana, bet saspīlējuma radīšana uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas – visi šie notikumi šīs nedēļas laikā turpināja radīt pirmo nopietno spriedzi starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju pēc tās izstāšanās no bloka.

"Šī ir ļoti agresīva rīcība no Eiropas Savienības bloka puses. Viņi mēģina apturēt cilvēku dzīvības glābšanai domātu vakcīnu nonākšanu Apvienotajā Karalistē. Pēc Eiropas Savienības referenduma mums gadiem tika stāstīts, ka nedrīkst pieļaut cieto robežu Īrijas salā. Un vienā dienā viņi faktiski šādu robežu ir ieviesuši. Tagad mēs sakām savai Apvienotās Karalistes valdībai, ka tai ir jāsper izlēmīgi soļi, lai tiktu galā ar šo situāciju, tostarp iedarbinot 16. pantu. Jo mums ir nepieciešams domāt arī par citu nozīmīgu produktu nonākšanu Ziemeļīrijā," teica Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu līdere Arlēna Fostere. 

Fostere izvērsusi aktīvu kampaņu, pieprasot atteikties no breksita vienošanās Ziemeļīrijas protokola. Eiropas Savienība un Īrija gan šīs nedēļas laikā ir šādu iespēju noraidījušas, solot rūpēties par protokola pilnvērtīgu ieviešanu.

Vienlaicīgi saspīlējums Ziemeļīrijā joprojām saglabājas un vairākās ostās uz laiku pat ir atsauktas lauksaimniecības un pārtikas produktu pārbaudes veicošās amatpersonas,

jo, piemēram, Belfāstā parādījušies grafiti, kuros tām izteikti reāli draudi. Ir uzsāktas krimināllietas, jo, kā norāda komentētāji, – spriedze Ziemeļīrijas kopienās gruzd jau mēnešiem.

ES plāns cīņā ar vēzi 

Kamēr Eiropa un visa pasaule aktīvi cīnās ar Covid 19 pandēmiju, daudziem ir radies maldīgs priekšstats, ka visas citas slimības ir pazudušas. Taču tā nebūt nav.

"Mēs esam sev izvirzījuši ambiciozus mērķus. Mēs gribam glābt dzīvības caur savlaicīgu novēršanu, mēs vēlamies diagnosticēt vēzi, cik vien agri iespējams. Mēs vēlamies nodrošināt piekļuvi augstākā līmeņa diagnostikai un ārstēšanai. Tāpat mēs vēlamies uzlabot dzīves kvalitāti vēža pacientiem un tiem, kuri ir izārstējušies," šonedēļ paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Iepazīstinot ar jauno Eiropas vēža apkarošanas plānu, Eiropas Komisijas prezidente  atzina –

pērn no vēža Eiropā ir miruši 1,3 miljoni cilvēku, bet vēža diagnoze ir uzstādīta 2,7  miljoniem Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Jaunais plāns turpmākajos gados paredz piešķirt vēža apkarošanai 4 miljardus eiro, lielāku uzmanību veltot profilaksei, laicīgai šīs slimības atklāšanai, diagnostikai un ārstēšanai. Tāpat tiks izveidots Vēža zināšanu centrs, kas apkopos informāciju par šo slimību un tās ārstēšanu.

Kā norāda vairāku vēža ārstniecības un pētniecības organizāciju pārstāvji – arī cīņa ar Covid-19 ir pierādījusi, cik nozīmīga šādu slimību apkarošanā ir valstu un dažādu institūciju sadarbība. Eiropas mērķu izvirzīšana gan ir tikai sākums, jo turpinājumā ir nepieciešams rūpīgi sekot līdzi, kā šie mērķi tiek sasniegti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt