Eiropas notikumu TOP3: Ārvalstu investori, vakcīnas «kandidāti» un lēnais dzelzceļš

Jauna Eiropas līmeņa vakcīnu stratēģija un jauni mehānismi, kā aizsargāties no negodprātīgām ārvalstu investīcijām. Šādi jautājumi nedēļas laikā bijuši uzmanības centrā Briseles gaiteņos, kur arvien skaļāk tiek celta trauksme arī par jaunas dvesmas nepieciešamību pēcbreksita sarunām.

Bažās par negodprātīgām ārvalstu investīcijām

Eiropas notikumu TOP3, 19.06.2020.Uģis Lībietis

    Laikā, kad Eiropas Savienības dalībvalstu vidū joprojām turpinās asas diskusijas par to, kā būtu jāsadala Eiropas Savienības ekonomiskās atveseļošanās fonda līdzekļi, Eiropas Komisija šonedēļ prezentēja jaunu stratēģiju arī par to, kā šajā izaicinošajā laikā pasargāt vienoto tirgu no nevienlīdzīgas konkurences.

    Kā norādīja Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Fils Hogans, īpaša uzmanība būtu jāpievērš ārvalstu investīcijām: “Covid-19 ārkārtas situācija ir izgaismojusi mūsu vājās vietas daudzos aspektos. Viena no tām ir mūsu stratēģisko industriju noturība un to spēja reaģēt uz Eiropas iedzīvotāju vitālajām vajadzībām. Mēs visi esam vienisprātis, ka investīcijas, ieskaitot ārvalstu tiešās investīcijas, spēlēs centrālo lomu katras dalībvalsts ekonomikas atveseļošanās posmā. Ārvalstu investīcijas palīdzēs arī mazināt atstarpi starp vietējās ekonomikas atkopšanos un nākotnes ambīcijām, ieskaitot zaļāku ekonomiku un piemērotību digitālajam laikmetam.

    Ārvalstu tiešās investīcijas arī dod jaunu impulsu pētījumiem un inovācijām. Taču šīs ārvalstu investīcijām nav jānāk uz mūsu iekšējās drošības rēķina.”

    Nenoliedzami, vislielākā uzmanība tiek pievērsta Ķīnai, ASV un arī Krievijai, kas arvien aktīvāk iegulda Eiropā. Jaunā stratēģija Eiropas Savienībai dod jaunas pilnvaras ieviest soda naudas, bloķēt uzņēmumu iegādi vai piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, ja tiks konstatēts, ka kompānijas gūst negodīgas priekšrocības no ārpus Eiropas Savienības nākošām subsīdijām.

    Eiropas Komisija uzskata, ka jaunā stratēģija izlīdzinās spēles laukumu vienotajā tirgū. Taču eksperti brīdina, ka ir jāuzmanās no ārvalstu investoru iespējamās aizbaidīšanas ar pārāk stingriem noteikumiem.

    Starp citu, runājot par Filu Hoganu, arī viņš šonedēļ dabūjis nelielu rājienu, Briselei norādot, ka Hoganam būtu jāizvēlas, vai viņš turpina pildīt Eiropas komisāra funkcijas, vai tomēr izlemj kandidēt uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadītāja amatu.

    Plāno pirkt vakcīnu «kandidātus»

    Šonedēļ publiskota Eiropas vakcīnu stratēģija kārtējo reizi paredz nestandarta rīcību nestandarta situācijā. Un šis Covid-19 pandēmijas laikā nav pirmais riskantais Briseles solis.

    Tā vietā, lai ļautu lielajām farmācijas kompānijām strādāt pie jaunās vakcīnas izstrādes, Eiropas Komisija iziet uz pamatīgu risku, solot maksāt dažādiem uzņēmumiem par vakcīnas izstrādi. Risks ir, ka nevienam no šiem uzņēmumiem tā arī neizdodas vakcīnu iegūt.

    Taču, ja risks attaisnojas, Eiropas Savienībai būtu iespējas iegādāties jauno vakcīnu vēl pirms tās testu beigām apmaiņā pret garantētām piegādēm vakcīnas efektivitātes gadījumā. Pēc tam vakcīnas tiktu izdalītas dalībvalstīm proporcionāli to iedzīvotāju skaitam.

    “Vienotas darbības Eiropas Savienības līmenī palielinās iespēju visām dalībvalstīm atrast efektīvu vakcīnu un nodrošināt tās pieejamību mūsu pilsoņiem par pieejamu cenu. Šādi mēs izvairīsimies no kaitīgas konkurences savā starpā un nodemonstrēsim taustāmu Eiropas solidaritāti. Jau nedēļām ilgi mēs esam ļoti cieši sadarbojušies gan ar dalībvalstīm, gan farmaceitiskajām kompānijām, lai panāktu šo vienoto pieeju. Pagājušajā nedēļā to atbalstīja arī bloka veselības ministri. Tagad mums ir strauji jārīkojas, jo pandēmijas pārvarēšanā nozīmīga ir katra diena,” sacīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

    Kā atzīst Eiropas Komisija, risks tiešām ir liels, bet iespējai agrāk tikt pie vakcīnas būs milzīga nozīme gan ekonomiskajā, gan arī cilvēku dzīvības skaita ziņā.  Jācer vien, ka šis risks tiešām attaisnosies un gala iznākums neizrādīsies vienkārši neveiksmīgs blefs.

    Kavējas lielie infrastruktūras projekti

    Šonedēļ saņēmām ziņu, ka jaunākajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā konstatēts – apjomīgā dzelzceļa projekta “Rail Baltica” ieviešana kavējas, turklāt pats projekts ir sadārdzinājies. No sākotnēji plānotajiem 4,6 miljardiem eiro līdz aptuveni 7 miljardiem eiro.

    Lai arī Eiropas Komisijas runasvīrs Stefans Kērsmakers atzīst, ka “Rail Baltica” un citi lielie Eiropas līmeņa infrastruktūras projekti ir īpaši nozīmīgi, Revīzijas palāta norāda uz trūkumiem visos.

    “Augsta līmeņa infrastruktūra ir viens no mūsu vienotā tirgus stūrakmeņiem.

    Mums ir nepieciešami gan lieli, gan mazi projekti, lai sasniegtu Zaļā kursa izvirzītos mērķu, īpaši ņemot vērā ekonomiskās atveseļošanās aspektu. Ir ļoti svarīgi saprast, ka šādi apjomīgi infrastruktūras projekti pēc savas būtības ir ļoti sarežģīti – gan tehniskajā, gan vides, gan finansiālā un plānošanas ziņā. Ir iesaistīti daudzi cilvēki un ieinteresētās puses. Tas nozīmē dažādas valstis ar dažādu pārvaldi, noteikumiem un prasībām. Mēs cieši sadarbojamies ar visiem, lai pārliecinātos, ka šie astoņi tiesas auditētie projekti būs funkcionējoši līdz 2030. gadam,” sacīja Kērsmakers.

    Kopā ņemot, darbi visos projektos atpaliek par 11 gadiem. Vai tie būtu dzelzceļi, lielceļi vai ūdensceļi. Kā norādījis vadošais auditors Oskars Herics, ja Eiropas Komisija nespers izlēmīgus soļus, neefektīvie tēriņi turpināsies, jo katra no projektos iesaistītajām dalībvalstīm strādājot savā nacionālajā burbulī. 

    Un, lai arī mūsu nacionālajā burbulī tiek apgalvots, ka “Rail Baltica” sasniegs tai izvirzītos mērķus un jau pārskatāmā nākotnē atmaksāsies, auditori uzskata pretējo.

     

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti