Ceturtdien un piektdien tika aizvadīts Eiropas Savienības līderu samits, kura laikā tika pieņemti nozīmīgi lēmumi. Pirmkārt, 25 valstu vadītāji parakstīja fiskālās disciplīnas līgumu. Tas paredz, ka dalībvalstis apņemsies stingri uzraudzīt budžeta tēriņus, tiekties uz budžeta pārpalikumu, paredzēt šo nosacījumu arī nacionālajos likumos, vēlams, Konstitūcijā. Tāpat tās pakļausies stingrākai budžetu kontrolei no Briseles un sankcijām, ja nosacījumi netiks izpildīti.
Tomēr, kā zināms, vienprātību starp kopienas valstīm ir grūti panākt, un Lielbritānija un Čehija atteikušās pievienoties līgumam. Runājot par vienprātību Eiropas Savienībā- samitā tika apstiprināts arī kandidātvalsts statuss Serbijai. Tas ir priecīgs notikums kopienai, taču rodas jautājums- vai pati Eiropas Savienība ir gatava jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Jau nākamgad 27 valstu saimei gatavojas pievienoties arī Horvātija.
Lai gan Grieķijas problēmas šoreiz tika atvirzītas otrajā plānā, šonedēļ tika publicēti jaunākie "Eirostat" dati par bezdarbu. Tie liecina, ka janvāri bezdarbs Eiropas Savienībā palielinājās līdz 10,1%, bet eirozonā tas ir vēl augstāks- 10,7%. Lai gan situācija ir kļuvusi tikai nedaudz sliktāka, kopumā tā noteikti nav kļuvusi labāka. Vissliktāk šajā ziņā klājās Spānijai, kura pie tam šonedēļ paziņoja, ka tās budžeta deficīts aizvadītajā gadā bijis 8,5%- krietni vairāk nekā solīts Briselei.
Draudīgi procesi aizsvilās arī tuvāk Latvijai- pēc Eiropas Savienības lēmuma par jaunām sankcijām pret Baltkrievijas Aleksnadra Lukašenko režīmu, Minska atsauca savus diplomātus no Eiropas Savienības. Baltkrievijas un kopienas attiecības krietni saasinājušās, un Briseles gaiteņos jau sāk runāt arī par ekonomiskām sankcijām. Latvijai šāda perspektīva nav patīkama, jo tās tiešā veidā ietekmētu mūsu uzņēmējus, kuriem ar Baltkrieviju ir ciešas saites.
Lai apspriestu šos notikumus, studijā esam aicinājuši Latvijas ārpolitikas institūta pētnieku Kārli Bukovski.
