Ieilgusī atkopšanās no eirozonas finanšu krīzes, pagājušajā gadā piedzīvotā migrācijas krīze un domstarpību pastiprināšanās ES institūciju un dalībvalstu vidū, kā arī Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no ES – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, kas pēdējo gadu laikā ir aktualizējuši jautājumu par ES nākotni.
Daudzi eiroskeptiķi uzskata, ka ES tās pašreizējā formā ir lemta neveiksmei vai arī jau ir cietusi neveiksmi. Eiropas integrācijas atbalstītāji ir pārliecināti, ka ES nav neveiksmes stāsts un ir pienācis īstais brīdis pabeigt daudzas tik ļoti nepieciešamās reformas, lai atjaunotu pilsoņu uzticību Eiropas projektiem. Vienotas nostājas par to, kā un vai turpmāk vispār attīstīt ES, nav.
- Jauna valsts - Eiropas Republika?
- Poļa vai francūža identitāte tomēr svarīgāka
- Bijušais eirokomisārs: Drošība ir pirmajā vietā
- Būs ES kodols un «dīvaino valstu grupa»
- Nacionālisms pret patriotismu?
- «Terminatora» scenārijs ES
Pētniece: Ir jāveido Eiropas Republika
Polijas ziemeļu pilsēta Sopota atrodas Eiropas mūsdienu vēsturei ļoti nozīmīgā reģionā. Tikai dažus kilometrus tālāk, Gdaņskā, 1980. gadā tika dibināta arodbiedrība ''Solidaritāte'' (“Solidarność”), kura ar savām aktivitātēm aizsāka protestus pret pastāvošo komunistisko iekārtu. Nepilnus desmit gadus vēlāk, arī pateicoties šiem procesiem, tika nojaukts Berlīnes mūris, sabruka Padomju Savienība un aizsākās Eiropas atkalapvienošana un integrācija, kas joprojām turpinās. ES sniegtās iespējas bijušajām Austrumu bloka valstīm vēl pirms 25 gadiem likās nepiepildāms sapnis, kurš tagad ir kļuvis par realitāti.
Jau sesto gadu tieši Sopota ir izvēlēta par mājvietu "Eiropas Forumam jaunajām idejām", jeb saīsinājumā EFNI. Tā ir konference, uz kuru pulcējušies galvenokārt liberāli noskaņoti eksperti un politiķi no visas Eiropas. Nevarētu teikt, ka šajā konferencē nav pārstāvēti arī pretējā bloka viedokļi, taču jāatzīmē, ka kopš konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” nākšanas pie varas EFNI ir zaudējis Polijas valdības un līdz ar to arī valsts uzņēmumu atbalstu.
Vai ES vajadzētu turpināt ciešāku integrāciju un vai tā vispār pašreizējā situācijā ir iespējama? Vai varbūt ir nepieciešams ES kompetences atkal atdot atpakaļ dalībvalstīm, līdzīgi kā to "Brexit'' kampaņas laikā centās panākt Lielbritānija?
Šādi jautājumi politiskajās diskusijās ir dzirdami arvien biežāk.
Kā norāda Berlīnē bāzētās Eiropas Demokrātijas laboratorijas dibinātāja un vadītāja Ulrike Gero, ES integrācijai nepietiek tikai ar vienotas valūtas ieviešanu. Pēc viņas vārdiem, pašreizējā ES sevi ir izsmēlusi un tās pamatlīgumus būtu radikāli jāpārskata.
Tieši tāpēc Gero uzskata, ka nepieciešams tiekties uz Eiropas Republiku, kurā Eiropas Parlamentam tiktu piešķirtas lielākas pilnvaras un visi Eiropas pilsoņi būtu vienādi likuma priekšā.
"Mums ir jāsaprot, ka ES mērķis kopš saviem pirmsākumiem ir bijis pārvarēt nācijvalstis, un, manuprāt, pie tā mums atkal būtu jāatgriežas. Strukturāli nācijvalstis nespēj veidot Eiropu. Kamēr pastāvēs ES Padome, kas torpedē visas labās idejas un izspēlē vienu nacionālo kārti pēc otras, ES kā politisks projekts nespēs funkcionēt," norāda Gero.
"Ja mums tagad ir bēgļu politika, bet poļi, čehi, slovāki un ungāri saka, ka mums ir suverēnas nācijvalstis… Suverenitāte ir tiesības uz neiejaukšanos. Šādā situācijā ES nebūs spējīga ieviest dzīvē savu politiku, un tieši ar to mēs pašlaik saskaramies. Mums ir jāsaprot, ka suverēna nav nācijvalsts. Suverenitāte ir individuāls koncepts, un suverēni vienmēr ir cilvēki.
Tāpēc mums pašiem ir jābūt valdniekiem pār ES politisko sistēmu, un to būs iespējams sasniegt tikai tad, ja mēs izlemtu ieviest pilnībā reprezentatīvu, parlamentāru, transnacionālu Eiropu ar vienu tirgu, vienu valūtu un vienu demokrātiju.
Šāda Eiropas Republika būtu balstīta uz katru suverēno ES pilsoni, kuri visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā. Diemžēl mēs tur vēl neesam," saka Gero.
EP deputāts: Cilvēki nesekos Eiropas valsts idejai
Viens no asākajiem Gero ideju kritiķiem jau ilgus gadus ir Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks no Vācijas, kurš pašlaik ir visilgāk Eiropas Parlamentā strādājošais politiķis. Viņš uzskata, ka par spīti nepilnībām ES nevar uzskatīt par neveiksmes stāstu, jo ir izveidots strādājošs iekšējais tirgus, ir veikti fundamentāli transformācijas procesi Centrālajā un Austrumeiropā un, lai arī tikai pēdējos gados, ir īstenotas vairākas nozīmīgas reformas, kuras iepriekš nebija iespējamas dalībvalstu iebildumu dēļ.
Arī tādi jautājumi kā migrācijas politika saskaras ar grūtībām ne tik daudz Eiropas institūciju, kā dalībvalstu iebildumu dēļ, tāpēc daudzu problēmu iemesli ir jāmeklē tieši dalībvalstīs.
Kā norāda Broks, viņam kā politiķim - atšķirībā no akadēmiķiem - uz politiskiem procesiem ir jāskatās reālistiski un jāapzinās, ko ir iespējams sasniegt un ko ne.
"Ja jūs vēlaties restrukturizēt ES, veicot izmaiņas līgumos vai izstrādājot jaunu līgumu, no pieredzes varu teikt – tam būs nepieciešami pieci līdz astoņi gadi. Mums tam nav laika," uzsver Broks.
"Ir jāatrisina iekšējās un ārējās drošības jautājums, terorisma jautājums, jāatrod atbildes globalizācijai, jāatrod sociālais un ekonomiskais līdzsvars un jārisina migrācijas jautājums. Mums nav laika, jo mums šie jautājumi ir jārisina tagad. Tikai tad, ja mēs atrisināsim šīs problēmas un spēsim izskaidrot cilvēkiem, ka mēs spējam tās risināt, mēs varēsim atgūt viņu uzticību turpmāku institucionālo reformu veikšanai. Tagad nav laiks institucionālām debatēm – cilvēkiem ir pieriebušās šādas debates, un viņi vēlas atbildes. Mūsu pienākums ir tās sniegt," norāda Broks.
"Vēl man jāsaka, ka es nekad neesmu atbalstījis ideju par Eiropas valsti. Eiropa vienmēr ir bijusi būvēta uz nācijām. ES ir nāciju veidojums.
Izveidot Eiropas Republiku, kurā nācijām nebūtu nekādas lomas – šādai idejai pilsoņi nekad nesekos, jo viņi grib saglabāt savu poļu, vācu, franču identitāti. Ja mēs to neņemsim vērā un aiziesim pārāk tālu – mēs Briselē būsim ļoti vientuļi," ir pārliecināts Broks.
Nedrīkst apiet nācijvalsti
Arī ilggadējs Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais ES budžeta lietu komisārs no Polijas Janušs Levandovskis uzskata, ka pašreizējā situācijā Eiropas iedzīvotāji nevēlas iesaistīties plašās ideoloģiskās diskusijās par ES uzbūvi un nākotni. Tā vietā liela daļa eiropiešu, īpaši Centrālajā un Austrumeiropā, ir noraizējušies par savu drošību, un reāli, taustāmi rezultāti, kas varētu šīs bažas mazināt, būtu tie, kuri palīdzētu atjaunot uzticību ES.
"Galvenais karalauks Eiropas nākotnei būs par drošību un nedrošību, par kolektīvo atbildi vai individuālo nācijvalstu atbildi. Ja jūs vēlaties aizsargāt kolektīvo drošību, un tā ir vienīgā saprātīgā atbilde, to nebūs iespējams panākt ar Ulrikes ieteiktajām metodēm. Tāds noskaņojums pašlaik Eiropā nevalda.
Ir nepieciešams sasniegt konkrētus, taustāmus, pragmatiskus rezultātus tajās jomās, kur ir vislielākie trūkumi, piemēram, drošības jomā. To nevar sasniegt ar diskusijām par nācijvalstu apiešanu," uzsver Levandovskis.
"To var sasniegt ar ļoti praktiskiem soļiem – labāku skenēšanu uz robežām, kopīgiem robežsardzes spēkiem uz ES ārējām robežām, pasažieru datu reģistru. Ar šādiem pragmatiskiem līdzekļiem ir iespējams pierādīt, ka drošība nāk ne tikai no NATO, kas ir atkal atgriezies Eiropā, bet arī no pašas ES sadarbībā ar NATO. Nekādas lielās vīzijas neatbilst mūsu laika noskaņojumam," viņš skaidro.
Globālas problēmas cenšas risināt atsevišķi
Runājot par ES nākotni, bieži vien varam dzirdēt par vairāku ātrumu Eiropu. No vienas puses, šāda vairāku ātrumu Eiropa jau ilgus gadus ir realitāte, kura tiek gan slavēta, gan kritizēta. Šīs diskusijas ar jaunu sparu ir aktivizējušās, gaidot Lielbritānijas izstāšanos no ES. Eksperti jau tagad norāda, ka "Brexit" kampaņa ir ne tikai palielinājusi Eiropas pilsoņu atbalstu turpmākai dalībai ES gandrīz visās dalībvalstīs, bet arī aizsākusi ES politiskā centra sakoncentrēšanos ap eirozonu. Uz to norāda arī interneta izdevuma "Politico" komentētājs Jans Čenskis.
"ES, par spīti kurnēšanai no dažu dalībvalstu vidus, ir radījusi ļoti daudz vērtību, kaut vai radot iespēju dzīvot un strādāt jebkurā valstī, radot labklājības sistēmu un nodrošinot mieru un stabilitāti. Tāpēc, manuprāt, dalībvalstis nebūs gatavas no tā atteikties," pauž Čenskis.
""Brexit" gadījums ir motivējis Eiropas kodola konsolidāciju ap eirozonu, ap sešām dibinātājvalstīm plus līdzīgi domājošām valstīm. Šī ciešākā savienība aktīvāk nodarbosies ar kopīgās politikas izstrādi. Un tad būs tāda “dīvaino valstu grupa”, kas neiederas, piemēram, Ungārija vai Polija, kuras tiks atstātas ārpusē.
Šīm valstīm būs mazāk naudas, un citiem nebūs pacietības ņemties ar jebkādiem jautājumiem vai problēmām, kas tām radīsies. Tāpēc mēs redzēsim daudz ciešāk integrētu kodolu un valstis, kuras teorētiski būs ES, bet vairāk pat būs ārpus tās," paredz komentētājs.
Kā norāda vēl vien ietekmīga EP deputāte Danuta Hibnere, pēdējā laikā arvien straujāk samazinās to politiķu skaits, kuri spēj domāt ne tikai nacionālajā, bet arī Eiropas līmenī.
Šāda tendence veicinot gan nacionālistisko domāšanu, gan antiglobālisma uzplaukumu.
Tieši tāpēc dalībvalstu vidū esot vērojama arvien lielāka tieksme apvienoties mazākās grupās, lai censtos risināt dažādas problēmas.
Pēc Hibneres vārdiem, šādas grupas, piemēram, Višegradas grupa, kurā ietilpst Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija, aizstāv atšķirīgus ES attīstības konceptus. Turklāt tās valstis, kurās nav ieviests eiro, bieži vien jūtoties atstumtas, nenovērtētas un pietiekami nepārstāvētas, tāpēc arī šajās valstīs antieiropeiskais noskaņojums pieaug, tādējādi vēl vairāk mazinot uzticību šīm valstīm ES partneru acīs.
Populisms un nacionālisms bīstamāks par «Daīš»
Lai arī EFNI konference notika Polijā, tās laikā ne mazums kritikas tika veltīts pašreizējai Polijas konservatīvajai valdībai, kā arī Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam un viņa īstenotajai politikai, Francijas galēji labējai kustībai “Nacionālā fronte” un tās līderei Marinai Lepēnai, kā arī pēdējā laikā strauju popularitāte iegūstošajai kustībai “Alternatīva Vācijai”.
Kā uzskata Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermanss, tieši populisms un nacionālisms pašlaik ir viens no lielākajiem ES izaicinājumiem, turklāt situāciju sarežģītu padara arī tas, ka daudzās valstīs notiek maldinoša manipulācija ar jēdzieniem.
"Ir šis aplamais priekšstats par pretrunām starp Eiropas nācijām un ES. Manuprāt, patiesās pretrunas ir starp patriotiem un nacionālistiem. Patrioti ir cilvēki, kuri mīl savu valsti, jo viņi ir lepni par to, kas tā ir, ko tā ir sasniegusi un ko tā var panākt. Viņi atklāti cenšas šo lepnumu parādīt visai pasaulei – "Nāciet un apskatieties uz mums, redziet, ko mēs varam sasniegt, nāciet, pievienojieties, palīdziet mums, runājiet ar mums!" Nacionālisms agri vai vēlu sāks meklēt ienaidniekus. Iekšējos ienaidniekus, ārējos ienaidniekus. Nepārprotiet mani – nav nekā slikta, es pat teiktu – ir skaisti būt patriotam, taču es aicinu: nedeģenerēsim to par nacionālismu," viņš mudina.
Dažādu konferences diskusiju laikā vairāki eksperti atzina, ka patiesībā populisms un nacionālisms ES apdraudot daudz vairāk, nekā, piemēram, teroristu grupējums “Daīš”.
Taču, nenoliedzami, arī starptautiskais terorisms un pavisam nesen piedzīvotā migrācijas krīze ir veicinājuši radikālā noskaņojuma pastiprināšanos Eiropā un daudzu valstu vēlmi daudz aktīvāk norobežoties no pārējās Eiropas, aizsargājot savu drošību. Timmermanss gan aicinājis ar jaunu robežu celšanu būt īpaši uzmanīgiem.
"Īstais konflikts pasaulē ir starp tiem, kuri tic dialogam, kompromisu, savstarpējo kontaktu un atvērtības pasaulei, un tiem, kuri tic slēgta veikala pasaulei – ar žogiem, robežām un iedomātu nacionālo tīrību.
Jā, ES ir nepieciešams darīt vairāk, lai aizsargātu savas ārējās robežas. Taču mums nav vajadzīgas robežas Eiropas iekšienē – un es šeit runāju par fiziskām, ekonomiskām un arī mentālām robežām,'' akcentē Timmermanss.
"Es esmu pilnībā pārliecināts, ka tie, kuri uzskata, ka ir iespējams ar uzceltām robežām pilnībā norobežot sevi no pārējās Eiropas, iespējams, izturēs dažus mēnešus vai gadus ilgāk. Bet tad robežu celšana Eiropas iekšienē atstās dziļu iespaidu uz visas Eiropas uzbūvi. Robežu celšana nozīmēs Šengenas zonas beigas. Šengenas zonas beigām būs ārkārtīgi negatīvas ekonomiskās sekas. Tāpēc esiet uzmanīgi ar to, ko darāt. Šengenas saglabāšana ne tikai ļaus cilvēkiem brīvi ceļot pār robežām. Šengenas saglabāšana ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai, sagatavojot mūsu sabiedrības globalizācijas izaicinājumiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāvirzās uz priekšu, atbrīvojoties no ilūzijām, ka nacionālās robežas mums sniegs problēmu risinājumus. Tā nebūs! Mums ir nepieciešama Eiropas solidaritāte," norāda Timmermanss.
Ceturtās industriālās revolūcijas izaicinājums
Visticamāk, Eiropas solidaritāte būs nepieciešama, lai stātos pretī vēl kādam izaicinājumam, kurš kļūst arvien aktuālāks un redzamāks, bet par kuru vēl tiek runāts salīdzinoši maz. Turklāt ne tikai Austrumeiropas valstīs vai Centrālajā Eiropā, bet arī tādās ekonomikas lielvalstīs, kā Vācija vai Fancija.
Šis izaicinājums ir ceturtā industriālā revolūcija.
Vēl pirms 32 gadiem, iznākot asa sižeta filmai “Terminators”, robotu ienākšana mūsu dzīvē likās īsta zinātniskā fantastika, bet tagad digitalizācija, jaunas programmatūras un mašīnas gandrīz ikkatrā dzīves sfērā ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa. Taču, tiecoties uz izmaksu samazinājumu, mašīnas arvien biežāk aizstāj cilvēku darbu, un Eiropai, kas jau tā ar grūtībām spēj tikt galā ar augsto bezdarba līmeni, pagaidām vēl nav risinājuma šai parādībai. Taču tas jau ir cita raidījuma cienīgs temats.
