Eiropas lidostās nelietderīgi izšķiesti ap 255 miljoniem eiro

Eiropas Savienūbas (ES) valstis pārlieku dāsni un neapdomīgi ir piešķīrušas naudu lidostām, un jau šobrīd ir skaidrs, ka šīs investīcijas nav saniegušas cerēto atdevi. Pētījumā par ES līdzekļu izlietojumu lidostās laikā no 2000. līdz 2013.gadam secināts, ka vieglprātīgi iztērēti ap 255 miljoniem eiro.

Ekonomiskās augšupejas gados arī vairākās Eiropas valstīs tika aktīvi piekopta „gāzi grīdā” attīstības stratēģija, un viena no nozarēm, kur šāda pieeja izrādījusies visai izplatīta, ir aviācija – tā savā pētījumā secinājusi ES Revīzijas palāta.

Šobrīd daudzie grandiozie un dārgaie lidostu paplašināšanas projekti, kuri tika atbalstīti ar Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļiem, nes lielus zaudējumus, bet pašas lidostas stāv pustukšas, norāda Revīzijas palātas pārstāvis Džordžs Pufans.

„Mēs atklājām, ka dažas no lidostām nebija finansiāli ilgtspējīgas, dažas – bija nepietiekami lietotas, bet dažas netika lietotas vispār. Lai risinātu šo problēmu, Eiropas Komisijai (EK) ir jānodrošina, ka dalībvalstis veido lidostas tikai gadījumos, kad patiešām ir nepieciešamība pēc šādām investīcijām, un kad šīs investīcijas ir arī finansiāli pamatotas,” norādīja Pufans.

Viņa kolēģis, Luks Toēns, norāda, ka vērienīgās neveiksmes lidostu attīstībā galvenokārt ir veicinājusi vieglprātīga un neprofesionāla attīstības plānošana. „Auditori izvērtēja faktisko lietojumu tām lidostas platībām, kuras tika radītas modernizācijas rezultātā, analizējot pasažieru apgrozības rādītājus, tostarp arī pīķa stundās,” saka Toēns. „Auditoru uzmanības lokā nonāca arī lidmašīnām radītā infrastruktūra, vērtējot lidmašīnu kustības intensitāti tajā. Kas attiecas uz termināļiem – salīdzinot jauno vai paplašināto termināļu platības pret industrijā vispārpieņemtu rādītāju, 104 pasažieriem uz vienu kvadrātmetru gadā, tikai četras no 14 lidostām to sasniedza. Vidējie citu termināļu izmantošanas rādītāji bija ievērojami zemāki, un septiņos gadījumos – pat zemāki par 50% no šī rādītāja. Tur aplēses bija veiktas, neizmantojot vispārpieņemtus modeļus un balstītas uz nepamatoti optimistiskām prognozēm,” norādīja Toēns.

Diemžēl daudzām no lidostām, it īpaši mazākajām, visticamāk, nav ne mazāko izredžu kļūt pelnošām, liecina Toēna teiktais.

„Vēl viena lieta, ko vērtējām, bija, pašpietiekamība – vai lidostas ir pašpietiekamas. Lai analizētu, vai lidostas ir finansiāli patstāvīgas un pelnošas, vērtējām lidostu pārskatus. Analīze liecina, ka tikai četras lidostas auditētajā periodā bija pelnošas. Septiņas lidostas vēl nepelnīja, bet tām bija iespējas strādāt bez zaudējumiem ilgākā termiņā. Bet tas nozīmē, ka vēl septiņas lidostas laika posmā no 2007. līdz 2012.gadam cieta apjomīgus zaudējumus,” atzīmēja Toēns.

„Vērtējām arī peļņu vai zaudējumus uz vienu pasažieri. Aplēsām, ka lidostas ar mazāk nekā 100 000 pasažieriem gadā cieta zaudējumus 130 eiro apjomā uz vienu pasažieri. Protams, auditori atzīst, ka bez finansiālajiem apsvērumiem var būt arī citi apsvērumi lidostas saglabāt – pieejamība un sociālekonomiskie faktori. Tomēr pasažieru zemais apgrozījums daudzās lidostās liecina par to, ka daudzas lidostas tā arī paliks zaudējumus nesošas,” pauda Toēns.

Latvijā tieši šogad uzsākta salīdzinoši nelielās Liepājas lidostas rekonstrukcija, kurai atvēlēti gandrīz 6,77 miljoni eiro, un arī šis projekts saņems Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļus, un līdzīgas ieceres ir arī Daugavpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti