Šī nedēļa Briselē ir ļoti saspringta. Daudzi līderi viens aiz otra ierodas Eiropas Savienības institūciju sienās, lai izrunātu pēdējās neskaidrības un atrisinātu domstarpības pirms ceturtdien un piektdien gaidāmās svarīgās sanāksmes. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers pat pajokoja, ka vairs nespēj atcerēties, kurš pie viņa nāk. “Pie manis pēdējā laikā iepeld un tad aizpeld tālāk tik daudz premjeru, ka es vairs neatceros, kurš no viņiem kad nāk, uz cik ilgu laiku... un arī kādēļ,” jokoja Junkers.
Starp šiem daudziem premjeriem ir arī Kučinskis. Kā ierasts, iepazīšanās vizītē viņš trešdien satikās gan ar Junkeru, gan ar Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku, gan arī ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Martinu Šulcu. Kučinskis šīm amatpersonām apstiprināja, ka Latvija ir gatava pildīt iepriekš uzņemtās saistītas un izmitināt solīto patvēruma meklētāju skaitu.
“Sajūta ir ne tikai mums, bet arī visur citur, ka aktuālie jautājumi šobrīd ir vairāk saistīti ar robežu stiprināšanu,” teica Kučinskis. „Visus uztrauc lēnais darbs, kas notiek attiecībā uz bēgļu punktu [izveidi] Grieķijā. Protams arī robežu jautājumi. Es jau arī izteicu bažas, ka mums, tāpat kā Somijā, nav garantiju, ka varētu pastiprināties [plūsma] arī mūsu robežpunktos. Tātad mēs zinām savas prioritātes,” sacīja Latvijas premjers. Kučinskis apstiprināja, ka ar ES līderiem runājis ar tulka palīdzību.
Gan Šulcs, gan Junkers, gan Tusks ne reizi vien ir kritizējuši Eiropas valstis par nevēlēšanos pildīt pašu dotos solījumus un pietiekami raiti uzņemt Grieķijā esošos patvēruma meklētājus. Tādēļ Eiropadomes vadītājs cer, ka šonedēļ valstu līderiem izdosies godīgi izvērtēt padarīto.
“Mēs netiekamies, lai atrisinātu problēmas cēloņus, bet gan lai nodrošinātu, ka jau iepriekš pieņemtie lēmumi tiek īstenoti dzīvē. Ir īpaši svarīgi kārtīgi paskatīties, cik veiksmīgi darbojas mūsu vienošanās ar Turciju,” sacīja Tusks.
Briselē Kučinskim ir paredzētas arī vairākas citas tikšanās. Tostarp arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Valdi Dombrovski („Vienotība”). Ar viņu jaunais premjers sola izrunāt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iespēju pievienoties Eiropas Tautas partijas blokam.
Kučinskis tajā saskata ieguvumu par spīti viņa apvienības biedres, vienīgās no ZZS saraksta ievēlētās Eiropas Parlamenta deputātes Ivetas Grigules izteiktajai skepsei. “Viņa kā brīvs Eiropas Parlamenta deputāts var izteikties, kā viņa vēlas un kā viņa domā. Es šeit esmu pirmo reizi un darīšu visu pēc saviem ieskaties. Šobrīd es uzskatu, ka tur būtu neskaitāmi plusi un ieguvumu vairāk, ja mēs pievienotos kādai no divām vadošajām partijām. Faktiski mana izvēle ir par labu Eiropas Tautas partijai un es ceru, ka ZZS kopumā to atbalstīs,” teica Kučinskis.
Lielbritānijas prasību jautājums attiecībās ar ES ir ļoti svarīgs arī Latvijai. Tas nozīmētu, ka no Latvijas uz Lielbritāniju aizbraukušie pirmos četrus gadus turpmāk vairs nesaņemtu ar darbu saistītos pabalstus.
Vienīgais jautājums neatrisinātais jautājums, uzver Kučinskis, ir par to, cik lielus bērnu pabalstus turpmāk saņems tie Lielbritānijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji, kuru bērni dzīvo Latvijā. Par to te notiks intensīvas sarunas. Šodien te notiek tikai iesildīšanās, jo rīt gaidāmā sanāksme ilgs vismaz līdz pusnaktij, bet var ievilties arī līdz rīta gaismai.
Kā zināms, dalība kādā no lielajām Eiropas partiju grupām dod iespēju valstu līderiem pirms oficiālām sanāksmēm neformālā gaisotnē apspriest visus svarīgākos jautājumus un saskaņot pozīcijas.
