Sarežģītākais jautājums joprojām ir sociālo pabalstu ierobežošana. Tiek prognozēts, ka diskusijas par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību blokā un migrāciju būs karstas un arī garas. Netiek izslēgts, ka samits no ceturtdienas ievilksies līdz pat sestdienai.
Visu nedēļu Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons tikās ar dažādiem Eiropas politiķiem, lai nodrošinātu atbalstu prasītajām Eiropas reformām. Par daudzām no tām lielu domstarpību vairs nav. Tomēr jautājums par sociālo pabalstu ierobežošanu citu ES valstu pilsoņiem, kuri strādā Lielbritānijā, joprojām nav atrisināts. Tikpat strīdīga ir arī Londonas ideja maksāt mazākus bērnu pabalstus, ja viņi nedzīvo līdz ar vecākiem Apvienotajā Karalistē. To nedēļas sākumā pasvītroja arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
"Pret sociālo pabalstu jautājumu mums ir jāizturas ar maksimālu piesardzību, jo tas skar ne tikai Lielbritāniju, bet arī citas valstis. Es uzskatu, ka tiem, kuri jau atrodas Lielbritānijā, būtu jāturpina saņemt sociālie pabalsti līdzšinējā apjomā. Savukārt par tiem cilvēkiem, kuri ieradīsies nākotnē, mums vēl ir jārunā. Arī bērnu pabalstu indeksācija būs mūsu uzmanības centrā gan rīt, gan Eiropadomes laikā," norādīja Junkers.
Otrdien Kemerons tikās arī ar visu lielāko Eiropas Parlamenta (EP) politisko grupu vadītājiem. EP priekšsēdētājs Martins Šulcs jau sen aicināja Lielbritānijas premjeru uzstāties parlamenta debatēs. Tomēr Kemerons izvēlējās tikšanos aiz slēgtām durvīm.
Eiropas Tautas partijas grupas vadītājs Manfreds Vēbers apstiprināja, ka ir gatavs vēlāk atbalstīt nepieciešamās izmaiņas Eiropas likumos, lai varētu īstenot prasītās reformas.
"Tā ir vienošanās. Lai to panāktu, visiem ir jāpiedalās. Es domāju, ka gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija, gan pārējie partneri spēra soli uz priekšu. Un es domāju, ka galu galā tā ir laba vienošanās. Tā dod pienesumu Eiropai cīņā ar birokrātiju, konkurētspējas uzlabošanā un godīgākas sociālo pabalstu sistēmas nodrošināšanā. Un Lielbritānija iegūst no tā, ka tiek skaidrāk pateikts, ko nozīmē arvien ciešākas savienības jēdziens," teica Vēbers.
Savu deputātu balsis solīja arī otras lielākās grupas, sociāldemokrātu, vadītājs Džanni Pitella. Tomēr pretī viņš vēlas redzēt Kemerona aktīvu iesaisti iedzīvotāju pārliecināšanā balsot referendumā par palikšanu ES. "Kamerons ierosināja šo referendumu un tādēļ tagad viņam arī būtu kaut kas jādara, lai panāktu uzvaru tajā," sacīja Pitella.
Arī liberāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Gijs Verhofštads bija pārliecināts, ka valstu līderiem izdosies atrast kopsaucēju, jo neviens nevēlas pieļaut Apvienotās Karalistes izstāšanos.
"Vienīgie, kuri priecāsies par Lielbritānijas izstāšanos, būs Faražs un Putins, jo viņiem patīk sašķelta Eiropa. Lielbritānijas izstāšanās nāks par labu tikai Putinam, nevis Lielbritānijas pilsoņiem vai Eiropas Savienībai," uzsvēra Verhofštads.
Līderu samitā tiek plānots apspriest arī migrācijas problēmas. Kā zināms, patvēruma meklētāju plūsma no Turcijas nav būtiski mazinājusies. Premjeri un prezidenti apspriedīs līdz šim paveikto un turpmāk darāmo. Arī šeit diskusijas solās nebūt nedz vienkāršas, nedz mierīgas. Tomēr nekādi pilnīgi jauni lēmumi šajā jomā nav sagaidāmi.
