Jautājums par izvairīšanos no nodokļiem un naudas atmazgāšanu Eiropas Savienībā īpaši aktuāls kļuva pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes, kas šīs problēmas izcēla dienasgaismā. Šādas darbības ir kalpojušas par vienu no iemesliem, kāpēc pašlaik daudzas no bankām un arī valstīm ir nonākušas pamatīgās finanšu grūtībās.
Pēc krīzes Kiprā daudzu valstu līderi nāca klajā ar paziņojumiem par nepieciešamību izskaust nodokļu nemaksātājus un nodokļu paradīzes ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Šim jautājumam liela uzmanība pievērsta arī šajās dienās Īrijas galvaspilsētā Dublinā notiekošajā Eiropas finanšu ministru tikšanās laikā.
Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Spānijas finanšu ministri piektdien kopīgā preses konferencē uzsvēra, ka godīguma vārdā nodokļi ir jāmaksā visiem. Kā paziņojis Francijas finanšu ministrs Pjērs Moskovici, šī tiešām ir ne tikai Eiropas, bet globāla līmeņa cīņa, rosinot šo jautājumu pacelt Starptautiskā Valūtas fonda, G20 un Ekonomiskā sSadarbības un attīstības organizāciju līmenī. Savukārt viņa britu kolēģis Džordžs Osborns paziņojis, ka tās vietas, kur nodokļu nemaksātāji var slēpties, kļūs arvien mazākas un mazākas.
Sešu lielāko Eiropas valstu aicinājumam jau atsaukušās arī Nīderlande, Beļģija un Rumānija. Tās ir gatavas atbalstīt ierosinājumu, kas paredz automātisku pārrobežu apmaiņu ar banku klientu datiem. Šāda sadarbība, iespējams, ļautu atgūt ievērojamus līdzekļus, kuri būtu ļoti noderīgi grūtībās nonākušajām valstīm. Eksperti prognozē, ka iniciatīvas atbalstītāju skaits strauji kāps, taču ES nodokļu likumu mainīšanai ir nepieciešams pilnīgs visu dalībvalstu atbalsts. Pagājušajā nedēļā viena no aktīvākajām šādas iniciatīvas bloķētājām Luksemburga paziņoja, ka 2015. gadā arī tā varētu atcelt daļu no gadiem pastāvējušajiem ierobežojumiem.
Taču visaktīvāko pretestību jaunajiem ierosinājumiem turpina izrādīt Austrija. Tās finanšu ministre Marija Fektere paziņojusi, ka ES lielo valstu prasības nav nepieciešamas. Fektere uzsvērusi, ka austrieši cīnīsies par banku privātuma saglabāšanu. Vienlaicīgi Austrija norādījusi uz tādām britu kontrolētajām ārzonas teritorijām kā Džersija, Gērnsija, Menas sala un Gibraltārs. Lielbritānija gan atbildējusi, ka no šīm salām nodokļu ienākot daudz vairāk nekā no pašas Austrijas. Britu amatpersonas arī paziņojušas, ka pašlaik noritot aktīvs darbs, lai jaunajiem noteikumiem piekristu arī Britu aizjūras teritorijas - vēl divas pazīstamas ofšoru zonas - Kaimanu un Virdžīnu salas.
Sanāksmes noslēgumā Eiropas Padomes prezidējošās valsts īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnens aicinājis savus kolēģus atbalstīt rosinājumu par šādas kampaņas uzsākšanu un pēc iespējas ātrāk uzsākt darbu pie nepieciešamo dokumentu izstrādāšanas. Eiropas Komisijas nodokļu komisārs Aļģirds šemeta paudis cerību, ka progresu jautājumā par banku klientu datu apmaiņu varētu izdoties panākt jau tuvāko nedēļu laikā. Sagaidāms, ka šis jautājums atkal nonāks uzmanības centrā 22. maijā gaidāmajā ES līderu samitā.
