Eiropas līderi sveic Kariņu ar stāšanos premjera amatā

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, sveicot Kariņu norādīja, ka šogad aprit 15 gadu, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, un 5 gadi, kopš pievienojās eirozonai. Viņš izteica cerību, ka Kariņa valdība Latvija turpinās atbalstīt Eiropas projektu.

Bijušo kolēģi sveica arī Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajāni, kurš Kariņu sauca par cītīgu cilvēku, kurš zina, kā Latvijai atrast vietu Eiropā.

Changing the European Parliament bench with the Prime Minister one. Congratulations to @krisjaniskarins, hard working colleague who knows how to put Latvia at the heart of Europe. Veiksmi un izturību! ????

— Antonio Tajani (@EP_President) January 23, 2019

Labus vārdus Kariņam veltījis arī Eiropas Tautas partijas priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers, kurš varētu kļūt par nākamo Eiropas Komisijas prezidentu.

Intervijā Latvijas Televīzijai Briselē viņš uzsvēra, ka Latvijā šī ir laba diena, jo ir panākts kompromiss, kas ir ļoti svarīga pieeja visā Eiropā.

Eiropas Parlamenta deputāts @krisjaniskarins kļuvis par Latvijas valdības vadītāju. ETP grupa @EPPGroup sirsnīgi apsveic Krišjāni Kariņu par paveikto sarežģīto darbu valdības veidošanā! Izcils politiķis Eiropā, spilgts un tālredzīgs līderis #Latvijā. #Latvia

— Manfred Weber (@ManfredWeber) January 23, 2019

"Es zinu Krišjāni Kariņu kā Eiropas politiķi ar labiem sakariem un pieredzi. Viņš strādāja Tautas partijas grupā un Eiropas Parlamentā ilgu laiku. Viņam ir prasmes, kā vienot un veidot kompromisus, kā veidot valdību. Katrā Eiropas Savienības valstī ir atšķirīgas tradīcijas, kā veidot valdību, kā veidot vairākumu.

Vissvarīgākais, ka Eiropā ir jānosargā pieeja - nonākt pie kompromisa. Jo mēs visā Eiropā jūtam, ka populisms, ekstrēmisms un pat nacionālisms atgriežas.

Tie, kas grib šķelt, tie, kas vairs nav gatavi uz kompromisu, kļūst arvien stiprāki un stiprāki. Tāpēc ideja - sanākt kopā un būt saprātīgiem, būt gataviem iet uz kompromisu - tas ir galvenais, kas nepieciešams. Tāpēc šī ir laba diena Latvijai - jo šodien ir kompromisa diena, kopības diena. Un tas ir tas, kas Eiropai nepieciešams," stāstīja Vēbers.

KONTEKSTS:

Trešdien, 23. janvārī – 109 dienas pēc 13. Saeimas vēlēšanām – parlaments apstiprināja piecu partiju veidoto Ministru kabinetu mazākās frakcijas pārstāvētā politiķa Kariņa vadībā. Trešdienas rītā piecas partijas parakstīja sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un Fiskālās disciplīnas līgumu.

Par jauno valdību balsoja tajā pārstāvēto partiju deputāti: “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības (NA), “Attīstībai/Par!”, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) parlamentārieši, kā arī daļa no “KPV LV” deputātiem. Savukārt pret jauno valdību balsoja partija "Saskaņa" un līdzšinējā premjera Māra Kučinska pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti. Arī pieci "KPV LV" deputāti balsoja pret Kariņa valdību.

Pirmajā mēnesī pēc 13. Saeimas vēlēšanām jaunievēlētās partijas sāka sarunas par valdības veidošanu, taču nespēja vienoties. Līdz ar parlamenta jaunā sasaukuma sanākšanu valdības veidošanā iesaistījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, premjera amatam nominējot JKP līderi Jāni Bordānu un vēlāk "KPV LV" līderi Aldi Gobzemu. Katram no viņiem tika dots divu nedēļu laiks valdības aprišu izveidei, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi.

Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās "Jaunās Vienotības" politiķis Krišjānis Kariņš. Turpinoties partiju sarunām par koalīciju, prezidents Kariņu premjerministra amatam nominēja 7. janvārī. Turpinoties sarunām un partijām paužot atbalstu topošai valdībai, partijas "KPV LV" pieci deputāti paziņoja par tās neatbalstīšanu.