Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs, pēc Briselē ļoti garās un smagās sarunās kaldinātā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšanas, sacīja: „Tas nav tikai kaut kāds, bet gan sabalansēts un izaugsmi veicinošs Eiropas Savienības budžets nākamajai desmitgadei.”
Taču Eiropadomes prezidents arī atzīst: „Iespējams, šis nevienam nav perfekts budžets, taču tajā ir daudz kas ikvienam. Protams, uz šo rezultātu var skatīties caur daudzām, daudzām prizmām. Taču, ņemot vērā vispārējās Eiropas Savienības perspektīvas, varu teikt, ka šis budžets ir orientēts uz nākotni, reālistisks, un to ir virzījušas aktuālas problēmas.”
Jaunpieņemtā budžeta iznākumu pozitīvi steigušies atspoguļot arī lielo valstu līderi, bruģējot ceļu pie saviem vēlētājiem. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, kurš visaktīvāk iestājās par Eiropas Savienības kopējā naudas maka būtisku samazināšanu, lai arī nepanāca tik dziļus griezienus, kā būtu vēlējies, atzina, ka iznākums Lielbritānijai ir izdevīgs: „Britu sabiedrība var būt lepna, ka mēs pirmo reizi vēsturē esam samazinājuši Eiropas Savienības septiņu gadu kredītkartes limitu.” Britu mediji ziņo, ka Kamerona rīcību Briselē un samita iznākumu slavējuši viņa partijas eiroskeptiskais bloks, sakot, ka tā ir „vēsturiska” uzvara un salīdzinot to ar bijušās britu premjerministres Mārgaretes Tečeres budžeta cīņām astoņdesmitajos gados.
Par veiksmīgu budžeta iznākumu nodēvējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura sarunās Briselē spēlēja izšķirošu lomu. Vācijas kanclere norādījusi, ka budžets, lai arī samazināts, ļauj joprojām atbalstīt Eiropas izaugsmi un plānot nozīmīgus projektus.
Francijas prezidents Fransuā Olands samita iznākumu nodēvējis par labu kompromisu. Galvenais strīdus objekts bija Francijai ļoti būtiskais un Lielbritānijas daudz kritizētais lauksaimniecības budžets. Eksperti ārvalstu presē vērtē, ka tieši Francijas iestāšanās par lauksaimniecības budžeta nesamazināšanu sarunās par to, ka budžets jāgriež kopumā, palīdzējusi arī jaunajām dalībvalstīm saglabāt savu daļu.
Apmierināta ar budžeta iznākumu ir arī Grieķija, kas no ES kopējās naudas saņems vismaz 16 miljardus eiro. Grieķijas premjerministrs Antonis Samars sacījis, ka Grieķijai ir izdevies iegūt vislabāko rezultātu, kāds bijis iespējams.
Kā norāda eksperti, tuvākās nedēļas būs būtiskas visu Eiropas valstu politiķiem, lai pamatotu vēlētājiem sarunu iznākuma rezultātus.
Jāatgādina, ka ES līderi vakar Briselē vienojās par bloka septiņu gadu budžetu, kuru pirmo reizi Eiropas vēsturē samazināja, šoreiz par trim procentiem.
