Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Šaubas par patentu atcelšanu Covid-19 vakcīnām

Panorāma

Septiņās ligzdās gaida ģimenes pieaugumu

ES līderi meklē sociālo problēmu risinājumus

Eiropas līderi Portugālē spriež par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu

Sociālā nodrošinājuma līmeņa līdzsvarošana Eiropā var kļūt par vienu no lielākajiem tuvāko gadu izaicinājumiem un arī strīdus objektiem. Tomēr centieni attīstīt ne tikai ekonomisko, bet arī sociālo dimensiju Eiropā kļūst arvien skaidrāki. Šos tematus piektdien apspriež arī Eiropas Savienības līderi, kuri Portugāles pilsētā Portu ir sapulcējušies uz Sociālo samitu.

Portu pilsētā daudz kas atgādina par to kā ir mainījusies ekonomika un līdz ar to arī pilsētas izskats. Sociālā samita norises vieta ir veca muitas ēka, kas atrodas Duro upes krastā. Tagad tur ierīkots konferenču centrs.

Kā samazināt nevienlīdzību

Tomēr nebūt ne visi ir spējuši tik veiksmīgi pielāgoties mūsdienu ekonomikas apstākļiem. Turklāt priekšā ir gaidāmas arvien jaunas pārmaiņas – zaļā un digitālā transformācija. Tādēļ Eiropas Savienības līderi ir sapulcējušies Portu, lai saprastu kā Eiropas valstis var sagatavoties šiem izaicinājumiem.

Latvijas Radio korespondenta Artjoma Konohova reportāža no Portu

Covid-19 ietekme uz veselību un ekonomiku ir nesamērīgi skārusi tieši nabadzīgos un atstumtos, īpaši sievietes un jauniešus, padziļinot jau esošās sociālekonomiskās plaisas. Pandēmija ir izrādījusies nevis izlīdzinātājs, bet gan nevienlīdzību pastiprinātājs, tāpēc arī sociālo jautājumu risināšana šobrīd ir vēl aktuālāka nekā iepriekš.

Eiropas Komisijas delegācijā ir arī priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

„Eiropas līmenī mēs piedāvājam noteikt vienotus principus un vadlīnijas, pēc kurām vadīties, lai mazinātu, piemēram, ienākumu nevienlīdzību. Jo to, ka valstīs ir augstāks vai zemāks ienākumu līmenis, lielā mērā nosaka ekonomiskās attīstības līmenis un produktivitāte,” stāsta Dombrovskis.

“Bet arī valstu iekšienē ir ienākumu nevienlīdzība. Piemēram, Latvijā ir viena no lielākajām ienākumu nevienlīdzībām Eiropas Savienībā.

Līdz ar to ir daudzas lietas, ko var mērķēti darīt ienākumu nevienlīdzības samazināšanā, un tur var palīdzēt tāda veida iniciatīvas kā Sociālais pīlārs.”

Strīdi par minimālo algu

Dombrovska piesauktais Eiropas Sociālo tiesību pīlārs tika pasludināts 2017. gadā Zviedrijas pilsētā Gēteborgā. Ar šo iniciatīvu Zviedrijas premjers, sociāldemokrāts Stefans Levēns gribēja pievērst uzmanību tam, ka Eiropas Savienība nevar rūpēties tikai par uzņēmumu interesēm. Tai pirmkārt būtu jādomā par iedzīvotāju labklājību.

Viens no galvenajiem likumprojektiem, kas ieraudzījis dienasgaismu kopš 2017. gada, ir priekšlikums par vienotiem minimālās algas noteikšanas kritērijiem. Eiropas Parlamentā to virza deputāte no Nīderlandes Agnese Jongēriusa, kura arī piedalās diskusijās Portu.

"Ja godīgi, man ir tiešām ir kauns par to, kā Rietumeiropas uzņēmumi izmanto lēto darbaspēku no Austrumeiropas.

Stāvvietās gar Nīderlandes lielceļiem var labi redzēt, kā bulgāru un rumāņu strādnieki četrus, piecus mēnešus dzīvo teltīs, turpat ēd un guļ bez iespējas satikt savu ģimeni. Par to visu viņi pat nesaņem pienācīgu atalgojumu. Tam ir jāpieliek punkts. Un būtu tikai prātīgi, ja Austrumeiropas valstu valdības saprastu, ka tas nāks viņiem par labu.”

Ieceres jāpārvērš realitātē

Lai arī Zviedrijas premjers aktīvi iestājas par spēcīgāku sociālo aizsardzību, tajā pašā laikā viņa valsts iebilst pret vienoto Eiropas minimālās algas kritēriju noteikšanu, jo Skandināvijā par algām sarunas risina arodbiedrības.

"Mums ir vajadzīgas pienācīgas algas. Mums ir vajadzīgi pienācīgi un labi darba apstākļi. Tas pat nav apspriežams. Bet jautājums ir, kā tieši to panākt. To mēs vēl apspriedīsim.”

Eiropas Komisija ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt, ka Eiropas Savienības valstīs vismaz 78% iedzīvotāju ir nodarbināti, ka 60% pieaugušo katru gadu apmeklē apmācības kursus un par 15 miljoniem cilvēku, tai skaitā pieciem miljoniem bērnu, samazinās nabadzībai pakļauto iedzīvotāju skaits. Tagad šīs ieceres ir jāpārvērš par realitāti.

Sociālo jautājumu risināšana šobrīd ir ļoti svarīga. Eiropas valstu valdības pašlaik “iepumpē” lielu naudu ekonomikā, lai palīdzētu krīzes laikā saglabāt darba vietas. Jautājums ir, kas notiks, kad šis atbalsts būs beidzies? Eiropa tam grib sagatavoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt