Panorāma

Briti par “Brexit"

Panorāma

Panorāma

Eiropadome par Lielbritānijas prasībām

Eiropas līderi: Lielbritānija paliks ES

Eiropas Savienības (ES) līderi, to vidū, Latvijas premjers Māris Kučinskis (ZZS) cer, ka Eiropas valstu vadītājiem ceturtdienas vakarā izdosies panākt vienošanos par Lielbritānijas prasītajām bloka reformām.

Apspriešanai piedāvātais risinājums lielā mērā ņem vērā Latvijas intereses. ES reformas un Apvienotās Karalistes turpmākā dalība blokā ir viens no nozīmīgākajiem jautājumiem līderu sanāksmē. Lielākais klupšanas akmens joprojām ir sociālo pabalstu ierobežošana. Tiek prognozēts, ka diskusijas gan par šo jautājumu, gan arī par migrāciju būs garas un karstas. Netiek izslēgts, ka samits no ceturtdienas ievilksies līdz pat sestdienai.

Visu nedēļu Lielbritānijas premjers Deivids Kemerons tikās ar dažādiem Eiropas politiķiem, lai nodrošinātu atbalstu prasītajām Eiropas reformām. Par daudzām no tām lielu domstarpību vairs nav. Tomēr jautājums par sociālo pabalstu ierobežošanu citu ES valstu pilsoņiem, kuri strādā Lielbritānijā, joprojām nav atrisināts. "Mums šodien un rīt ir ļoti svarīgs darbs darāms, un tas būs grūts. Es cīnīšos par Lielbritāniju – ja es varēšu dabūt labu vienošanos – es to pieņemšu. Bet es nepiekritīšu uz tādu vienošanos, kas neatbilst mūsu vajadzībām. Es domāju, ka ir daudz svarīgāk izdarīt visu pareizi nevis sasteigt. Bet ar apņemšanos un smagu darbu  - mēs varam dabūt Lielbritānijai labus nosacījumus," pauda Kemerons.

Tikpat strīdīga ir arī Londonas ideja maksāt mazākus bērnu pabalstus, ja atvases nedzīvo kopā ar vecākiem Apvienotajā Karalistē.

To īsi pirms samita uzsvēra arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

“Esmu diezgan drošs, ka mēs spēsim panākt vienošanos. Mums vēl ir jāatrisina vairāki jautājumi, starp kuriem ir arī sociālie pabalsti. Esmu pārliecināts, ka  Lielbritānija arī turpmāk būs konstruktīva un proaktīva ES dalībvalsts,” sacīja Junkers.

Tomēr britu eiroskeptiķi uzskata – ka Kemerona prasības Eiropai ir pārāk maigas. "Viņš nav pieprasījis, ka mēs atgūstam mūsu parlamentam “pēdējo noteikšanu”, viņš nav pieprasījis, ka atgūstam iespēju kontrolēt paši savas robežas, viņš nav prasījis samazināt mūsu regulāros maksājumus Eiropai. Mums tiks atļauts – pēc tam, kad esam te lūgušies pēc kaut kādas piekāpšanās – mums tiks atļauts kontrolēt imigrantu pabalstus līdz četriem gadiem. Kā britam – man tas viss liekas diezgan apkaunojoši," teica viens no pazīstamākajiem britu eiroskeptiķis Naidžels Faražs.

Savukārt Eiropas, it īpaši Austrumeiropas valstīm šķiet, ka britu prasības iesaldēt ar darbu saistītos pabalstus imigrantiem no citām ES valstīm ir diskriminācija. Latvijas premjers Kučinskis, kas ar Kemeronu ceturtdien tikās, gan ir cerīgs ka izdosies panākt vienošanos, lai gan vēl vairākas Latvijai būtiskas nianses nav atrisinātas. Vēl nav skaidrs - cik lielus bērnu pabalstus varēs saņemt tie britu salās strādājošie, kuru bērni dzīvo Latvijā.

Pirms Eiropadomes ar Kemeronu tikās arī jaunais Latvijas premjers Māris Kučinskis. Šī ir viņa pirmā Eiropas līderu sanāksme jaunajā amatā. Ierodoties padomes ēkā, viņš norādīja, ka arī Latvijas interesēs ir Lielbritānijas palikšana bloka sastāvā. Tomēr nevajadzētu radīt situāciju, ka pabalstu samazināšana skartu jau tagad Apvienotajā Karalistē strādājošos Latvijas pilsoņus, pasvītroja Kučinskis.

“Šobrīd tas kompromisa variants, kāds mums ir zināms, nozīmē vairāk to, ka mūsu interesēs ir, lai nebūtu nekāda atpakaļejoša datuma. Attiecībā uz [bērnu pabalstu] indeksāciju vēl ir neskaidrības, ko mēs ceram diskusijās novērst,” sacīja Kučinskis.

Daudzi politikas vērotāji šajās dienās ir diezgan optimistiski par to, ka vienošanos starp Lielbritāniju un pārējām valstīm izdosies panākt. Tomēr pirms tam ir gaidāma diezgan karsta cīņa. Tam galvenokārt ir politiski apsvērumi. Bez cīņas var rasties priekšstats, ka Kemerons, vai tieši pretēji, pārējo valstu līderi, ir padevušies pārāk viegli un īstenībā abas puses būtu varējušas iegūt labākus nosacījumus.

Tomēr kopumā neviens no valstu līderiem nav ieinteresēts, lai Apvienotajā Karaliste pamestu bloku, jo tas var radīt neparedzamas sekas. To sacīja arī Liberāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Gijs Verhofstads. “Vienīgie, kuri priecāsies par Lielbritānijas izstāšanos, būs Faražs un [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins, jo viņiem patīk sašķelta Eiropa. Lielbritānijas izstāšanās nāks par labu tikai Putinam, nevis Lielbritānijas pilsoņiem vai ES,” teica Verhofstads.

Savukārt Brisles preses novērtējumu, par kuru trešdien stāstīja arī "Panorāma" – ka Kučinskis no visiem 28 valstu līderiem ir visneietekmīgākais – premjers atvairīja vēl pirms ierašanās. Angļu valodas nezināšana Kučinskim vēlāk vakarā var radīt problēmas, jo britu vienošanās teksts tiks rediģēts uz vietas un to darīs valstu līderi paši, un angļu valodā. Protams – valstu līderiem austiņās tiek nodrošināts tulkojums teiktajam – bet papīrs uz galda būs tikai angļu valodā. Un tulki sēž citā telpā un nevērtē komatu politisko interpretāciju.

Līderu samitā tiek plānots apspriest arī migrācijas problēmas. Kā zināms, patvēruma meklētāju plūsma no Turcijas nav būtiski mazinājusies. Premjeri un prezidenti pārrunās līdz šim paveikto un turpmāk darāmo. Arī šeit diskusijas solās nebūt nedz vienkāršas, nedz mierīgas. Tomēr nekādi pilnīgi jauni lēmumi šajā jomā, visticamāk, nav sagaidāmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt