"Tituls sniedz lielisku iespēju atdzīvināt kultūras dzīvi pilsētā un aiznest kultūru un mantojumu līdz iedzīvotāju namdurvīm. Tā ir arī iespēja Eiropas un visas pasaules tūristus iepazīstināt ar pilsētu un tās kultūras objektiem, un novērtēt mūsu kontinenta kultūras atšķirības," sacīja Eiropas Savienības komisārs izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jautājumos Tibors Navračics.
2024. gadā otra Eiropas kultūras galvaspilsēta būs no Austrijas, bet vēl viena pilsēta tiks izraudzīta no kādas kandidātvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas valsts.
Par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu Igaunijā pēdējā kārtā sacentās arī Narva. Pirms tam savu pieteikumu iesniedza arī Sāremā sala.
Igaunijas valsts Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai piešķirs līdz desmit miljoniem eiro, līdzīgu summu piešķirs pašvaldība un citi finanšu avoti, bet Eiropas Komisijas prēmija ir 1,5 miljoni eiro.
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Tituls tiek piešķirts kopš 1985.gada.
Par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2019. gadā kļuvušas Itālijas pilsēta Matēra un Bulgārijas pilsēta Plovdiva.
Savukārt nākamgad Eiropas kultūras galvaspilsēta būs Rijeka Horvātijā un Golveja Īrijā. 2021. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ieguvusi Grieķijas pilsēta Elefsina, Rumānijas pilsēta Timišoara un Eiropas Savienības kandidātvalsts Serbijas pilsēta Novisada. 2022. gadā šis tituls piešķirts Lietuvas pilsētai Kauņai un Ešsuralzeta Luksemburgā.
