“Uzbrukumi garāmgājējiem Ķelnē ir atkārtojušies”, “Tūkstotis musulmaņu ir sadedzinājuši Vācijas vecāko baznīcu”, “700 000 vāciešu ir bijuši spiesti pamest valsti Merkeles politikas dēļ”. Tie ir tikai daži no aizvadītās nedēļas virsrakstiem dažādos medijos, kas ir izrādījušies pilnībā nepatiesi. Šos virsrakstus ir apkopojusi Eiropas Savienības stratēģiskās komunikācijas vienība.
Gan ASV, gan arī vairāku Eiropas valstu specdienestu vadītāji brīdina, ka propagandas un nepatieso ziņu apjoms ir milzīgs un draud ietekmēt vēlēšanas Vācijā, Francijā, Nīderlandē un citur.
Par notiekošo ir satraukta arī Brisele. Tomēr, kā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips, nav skaidrs, kā ar šo problēmu cīnīties.
“Tas ir diezgan populārs, pat karsts temats. Bet te nav vieglu risinājumu. Es ticu pašregulācijas pasākumiem. Viltus ziņas ir slikta parādība. Bet arī Patiesības ministrija, manā izpratnē, ir tikpat slikta. Tāpēc tas nebūtu risinājums,” norādīja Ansips.
Līdzīgās domās bija arī tieslietu komisāre Vera Jourova, kura uzrunāja žurnālistus kopā Ansipu. Čehu izcelsmes politiķe atzīmēja, ka viņas pienākumos ietilpst cīņa ar naida runu, kuras kritēriji ir diezgan skaidri atrunāti likumos. Savukārt, ja runa ir par dezinformācijas ierobežošanu, tad kritēriji nav tik skaidri un kādam būtu jāuzņemas patiesības nesēja loma.
“Mēs abi esam ilgu laiku dzīvojuši zem Patiesības ministriju diktāta. Tādēļ mēs diezgan jūtīgi izturamies pret šo jautājumu. Līdz ar to mēs vēlētos, lai dalībvalstis pieņemtu izsvērtus un atbildīgus lēmumus šajā jomā,” teica Jourova.
Lielu lomu dezinformācijas izplatīšanā spēlē arī tādi sociālie mediji kā "Facebook" un "Twitter". ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņas laikā tieši caur šīm platformām pie cilvēkiem nokļuva melīga un nepārbaudīta informācija. Daudzi lietotāji ticēja šādām ziņām un pārpublicēja tās saviem sekotājiem.
Tagad "Facebook" Amerikā ir sācis pilotprojektu, kura ietvaros lietotājiem būs iespējas atzīmēt apšaubāmas ziņas. Tomēr, uzstājoties Liberāldemokrātu grupas rīkotajā pasākumā Eiropas Parlamentā, "Facebook" Briseles biroja vadītājs Tomass Mīrups-Kristensens atzina, ka uzņēmumam nav viegli novilkt svītru starp pilnīgiem izdomājumiem un puspatiesībām.
“Tas, kas vienam ir viltus ziņa, otram var būt patiesība. Šajā pasaulē un arī tepat parlamentā ir daudz konfliktu, kuros katra no iesaistītajām pusēm varētu nodēvēt otras puses notikušā versiju par nepatiesu. Un arī otrādi – tas, kas vienam ir patiesība, otram ir izdomājums. Tādēļ jautājums ir, kā to var līdzsvarot,” uzsvēra Mīrups-Kristensens.
Tajā pašā laikā daudzos citos gadījumos "Facebook" ir gatavs dzēst lietotāju publicēto saturu bez mazākām diskusijām. Tas, piemēram, skar viņu ieskatā pārāk intīmas fotogrāfijas. Turklāt "Facebook" sevi uzskata par tehnoloģiju uzņēmumu, nevis mediju kompāniju, pasvītrojot, ka viņi nemēģina pateikt cilvēkiem, kas ir svarīgs. Tam gan nepiekrīt izdevuma “The Economist” interneta redaktora vietnieks Adams Smits.
“Kas padara uzņēmumu par mediju kompāniju, ir vērtējums. Un tie cilvēki, kuri "Facebook" veido algoritmus, kā arī raksta un interpretē noteikumus, pēc būtības izsaka vērtējumu. Un tādēļ es uzskatu, ka "Facebook" ir mediju kompānija. Līdz ar to šajā kontekstā esmu ļoti pārsteigts un satraukts, dzirdot apgalvojumus, ka tas, kas vienam ir viltus ziņa, otram var būt patiesība. Es domāju, ka "Facebook" jau tagad izsaka dažādus vērtējumus par saturu. Tādēļ dzirdēt šādus paziņojumus ir patiešām satraucoši,” atzina Smits.
Pagaidām vienīgā atbilde cīņai ar propagandu un dezinformāciju, kurai piekrīt gan valdības, gan žurnālisti, gan arī sociālie mediji, ir auditorijas kritiskās domāšanas veicināšana un kvalitatīvas žurnālistikas piedāvāšana. Par citiem risinājumiem viedokļi dalās.
