Dienas notikumu apskats

G7 vienojas pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju

Dienas notikumu apskats

Lietuvā notiek kratīšanas ar "Maxima" īpašnieku saistītā uzņēmumā

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers plāno vizīti Krievijā

Eiropas Komisijas prezidents Junkers plāno vizīti Krievijā

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers esot ielūgts piedalīties Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā un izmantos šo iespēju, lai pavēstītu  Krievijas vadībai un plašākai sabiedrībai Eiropas Savienības (ES) redzējumu par pašreizējām abu pušu attiecībām. 

To pirmdien, 30.maijā, apstiprināja Eiropas Komisijas preses pārstāvis.

Junkers uz Krieviju plāno doties laikā, kad abu pušu starpā valda ļoti sarežģītas attiecības. Eiropas Savienība joprojām nav atcēlusi sankcijas pret Krieviju pēc agresijas Ukrainā, kamēr Krievija spēkā joprojām patur savējās, liedzot Eiropas pārtikas precēm un produktiem ienākt tirgū.

Junkers esot saņēmis uzaicinājumu būt klāt Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā 16.jūnijā, un līderis šo piedāvājumu esot pieņēmis, norādot, ka izmantos iespēju runāt par to, kādas šobrīd ir abu pušu attiecības.

Par to, vai Junkers tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņa preses pārstāvis atbild diplomātiski:

„Saprotam, ka prezidents Putins arī apmeklēs forumu un līdz ar to diviem līderim būs jātiekas, jo viņi būs vienā un tajā pašā vietā.”

Vismaz līdz šim Eiropas Savienība ir bijusi stingra savos uzskatos, norādot, ka sankcijas pret Krieviju neatcels, kamēr Maskava neizpildīs Minskas vienošanos, kas paredz vairākas prasību konflikta risināšanai Ukrainā. Par to Eiropas Komisijas prezidents Junkers izteicies arī nesen notikušajā G7 samitā.

Eiropas Komisijas prezidenta vizītei ir daudz kritiķu. Medijos jau parādījušās ziņas, ka Junkeru kritizē gan ASV, gan Apvienotā Karaliste, gan vairākas Centrāleiropas, arī Baltijas valstis, gan kolēģi arī viņa paša vadītajā Eiropas Komisijā.

Ja Junkers aizbrauks uz Krieviju, viņš būs pirmais Eiropas Savienības institūciju līderis, kurš ieradies Krievijā kopš 2014. gadā noteiktajām sankcijām. Galvenās bažas ir par to, ka ar šo braucienu uz Krieviju Junkers netieši palīdzēs Putinam nostiprināt pozīcijas pirms Eiropas Savienības izšķirošā lēmuma, vai pagarināt sankcijas ar Krieviju.

Sanktpēterburgas Starptautiskais ekonomikas forums, uz kuru Junkers dosies, ir ļoti liela un vērienīga tikšanās reize, kurā pulcējas gan politiķi, gan biznesa līderi un domātāji, un šo forumu mēdz dēvēt par Putina versiju Pasaules ekonomikas forumam, kas regulāri notiek Davosā, Šveicē.

„Šādas tikšanās nedod nekādu labumu. Putins to izmantos, lai parādītu plašākai sabiedrībai, ka viss ar Eiropas Savienību ir vecajās sliedēs,” tā izdevumam „Politico” norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Diplomātiski avoti arī norādījuši, ka Junkers vēl var atsaukt savu vizīti, ja situācija Ukrainā pasliktinās vai notiek vēl kādas Eiropas Savienībai nevēlamas reakcijas no Krievijas puses.

Eiropas Savienības valstīm jau jūlijā būs jāpieņem lēmums par to, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju. Līdz šim dažādi avoti vēsta, ka, visticamāk, tā notiks, lai gan vairākas dalībvalstis sliecas pretējā virzienā, norādot, ka tas ir liels slogs to ekonomikai, īpaši lauksaimniekiem, kuri cieš pamatīgus zaudējumus.

Ziņas no Ukrainas, kas patlaban ir Krievijas un Eiropas Savienības būtiskākais strīdus objekts, vēsta, ka bruņotais konflikts arvien notiek. Ziņo par jaunām sadursmēm starp Ukrainas karavīriem un prokrieviskajiem kaujiniekiem pie Doņeckas. Konfliktā kopš 2014.gada aprīļa gājuši bojā vairāk nekā 9300 cilvēku.

Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem. 

Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.  

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no ES valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti