„Saskaņota rīcība” bija atslēgas frāze ceturtdienas vakara diskusijās starp Eiropas Savienības valstu līderiem. Par nepieciešamību koordinēt atbildi un meklēt kopīgus risinājumus Briselē pēdējās nedēļās tiek runāts itin bieži. It sevišķi pēc tam, kad vairākas valstis spēra krasus vienpusējus lēmumus.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja, ka 27 bloka valstu premjeri un prezidenti uzdeva viņai izstrādāt koordinētu stratēģiju, kā varētu notikt atgriešanās pie ierastās dzīves.
„Ekonomikas atlabšana pieprasa labi pārdomātu izejas stratēģiju. Visur ir ieviesti ierobežojošie pasākumi un sociālā distancēšanās, lai palēninātu vīrusa izplatību. Tagad mums ir jāsaskaņo mūsu lēmumi par to, kad zināmā brīdī mēs gribētu atgriezties pie normālās dzīves. Jo citādi mēs varam apdraudēt pašreizējo stingro ierobežojumu efektivitāti,” sacīja Leiena.
Viens no lielākajiem domstarpību avotiem ir, kāds būtu piemērotākais finanšu mehānisms krīzes pārvarēšanai. Itālija un Spānija ir starp tām valstīm, kas vēlas, lai Eiropas Savienība izdotu kopīgus vērtspapīrus. Tos mēdz dēvēt par „koronas obligācijām”. Šādi tiktu radīts kopējais Eiropas Savienības, nevis katras valsts parāds. Šāda risinājuma priekšrocība ir tajā, ka kopā krīzes skartās valstis, it sevišķi Eiropas dienvidos, varētu aizņemties naudu krietni lētāk, nekā darot to atsevišķi.
Līdzīgu pozīciju atbalsta arī Francija. Tam par labu nesen izteicās arī Eiropas Parlamenta deputāts no Nacionālās apvienības Roberts Zīle. Turpretī vairāki Zīles frakcijas biedri Eiropas Parlamentā, gluži tāpat kā Nīderlandes un Ziemeļvalstu pārstāvji, ir pret šādu risinājumu. Viņi uzskata, ka naudu varētu aizņemties caur Eiropas Stabilitātes mehānismu, ko mēdz dēvēt arī par Eiropas Valūtas fondu.
Tagad līderi ir uzdevuši bloka finanšu ministriem divu nedēļu laikā nākt klajā ar piedāvājumu.
Vēl viens neatrisināts jautājums ir kravu kustība starp Eiropas valstīm. Kaut gan Eiropas Komisija ir mudinājusi ieviest zaļos koridorus, caur kuriem kravas automašīnas varētu 15 minūšu laikā šķērsot robežu, pagaidām ne visur tie darbojas. Un uz robežām daudzviet veidojas garas rindas.
Diskusijas notika arī par progresu kopīgo medicīnisko ierīču un aizsarglīdzekļu iegādē. Pastāv cerība, ka ražotāji sāks piegādes jau tuvāko nedēļu laikā.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis trīs priekšlikumus, kas ļaus īstenot Eiropas Savienības atbalsta pasākumus Covid-19 krīzē cietušajiem. Deputāti attālinātā balsojumā apstiprināja investīciju iniciatīvu, kas ļauj novirzīt 37 miljardus eiro no savienības fondu līdzekļiem iedzīvotājiem, reģioniem un valstīm, kuras vissmagāk skārusi koronavīrusa pandēmija.
Vienlaikus paplašināta bloka solidaritātes fonda darbība, kas ļauj piešķirt cīņai ar koronavīrusu un epidēmijas seku likvidēšanai vēl 800 miljonus eiro. Deputāti arī apturēja aviācijas noteikumus, kas traucētu lidostām un aviokompānijām pārciest krīzi.
Pasaulē izplatoties Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs ieviesti stingri ierobežojumi - atcelti masu pasākumi, slēgtas robežas, skolas un citas iestādes.
