Eiropas Komisija vērsīsies pret Maltas vēlmi tirgot pilsonību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Eiropas Komisija Briselē gatavo iespēju apstrīdēt Maltas ieceri par naudu tirgot pilsoņu pases. Malta, kurai šāda rīcība nestu miljoniem eiro lielus ienākumus, ir saņēmusi asu kritiku no Briseles, kas norāda, ka Eiropas Savienības pilsonība nav tirgojama prece. Taču Malta no šā nodoma nevēlas atkāpties.

Tirgojot pilsonības, Maltas valdība finansiāli spiedīgajos laikos savu budžeta kasi bija iecerējusi papildināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro. Tikai 400 000 iedzīvotāju lielajai valstij, kuras gada budžets ir uz pusi mazāks nekā Latvijai, šie ienākumi būtu būtiski, taču vienlaikus par Maltas pilsoņiem kļūtu krietns skaits ārzemnieku, kuri dzīvo ārpus Eiropas Savienības.

Viena Maltas pase un līdz ar to automātiska iespēja kļūt par visas Eiropas Savienības pilsoni ārzemniekam maksātu vairāk nekā pusmiljonu eiro un papildus daudzus tūkstošu eiro, ja viņš šo dokumentu vēlētos iegādāties arī ģimenes loceklim vai radiniekam.

Eiropas Savienības institūcijas uz šādu praksi reaģējušas ar neslēptām bažām. Eiropas Komisijas iekšlietu komisāre Viviana Redinga sacījusi, ka pilsonību nekādā gadījumā tirgot nedrīkst un ka to var piešķirt tikai tad, ja cilvēkam ir patiess sakars vai saikne ar attiecīgo valsti. Šim apgalvojumam par pamatu ņemts vēl piecdesmito gadu vidū publiskots tiesas spriedums, kurā teikts, ka pilsonība piešķirama tikai personām, kas var nodemonstrēt patiesu saikni ar attiecīgo valsti, piemēram, viņi tur dzīvojuši vairākus gadus, pirms saņēmuši pasi.

Nacionālā pilsonība ir ieejas durvis Eiropas Savienībā, tās likumos un tiesībās, kuras Eiropas pilsoņi var baudīt. Pase nav tikai papīrs vai oficiāls dokuments. Tā paredz arī tiesības un pienākumus gan pilsoņiem, gan dalībvalstīm,” norādīja Viviana Redinga.

Līdzīgi izteikušies arī vairums Eiropas Parlamenta deputātu, kuri sesijā Strasbūrā pieņēmuši rezolūciju ar tekstu, ka Eiropas Savienības pilsonības tirgošana apdraud savstarpējo uzticēšanos, kas ir Savienības izveidošanas pamatā, un ka pilsonībai nekad nevajadzētu kļūt par tirgojamu preci.

„Mums ir jautājums, vai tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības pilsoņu noteikumiem kopumā, jo, tiklīdz kāds kļūst par Maltas pilsoni, tā brīvi var ceļot visā Eiropas Savienībā. Līdz ar to Maltas lēmumam būs ietekme uz visām Eiropas Savienības valstīm kopumā,” uzsvēra Nīderlandes deputāts no Liberāļu grupas Jans Mulders.

Taču Maltas valdība paziņojusi, ka no sava nodoma negrasās atteikties.

Eiropas Komisija Briselē tagad gatavo iespēju apstrīdēt Maltas ieceri par naudu tirgot pilsoņu pases.

Mediji ziņo, ka Eiropas Savienības iekšlietu komisāres Vivianas Redingas juristi pēta variantus, kā likt šķēršļus Maltas iecerei, atsaucoties uz Eiropas Savienības līgumiem. Taču vienlaikus cenšas arī runāt ar Maltas valdību, lai konfliktu risinātu mierīgā ceļā.

Briselei ir bažas par to, ka šādi savu iespēju uzturēties gan Maltā, gan visā Eiropas Savienībā iegūs nevēlamas personas un arī noziedznieki, turklāt visiem jaunizceptajiem pilsoņiem būs tiesības ieceļot ar atvieglotiem noteikumiem 69 trešajās valstīs, tostarp ASV.

Malta šobrīd ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kas vēlas tirgot pilsonības. Līdz šim virkne Eiropas Savienības dalībnieču - Kipra, Lielbritānija, Portugāle un arī Latvija ārzemniekiem piedāvā līdzīgā kārtā iegādāties uzturēšanās atļaujas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti