Polijā valdošās nacionālkonservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” kontrolētais parlaments janvārī galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplināri sodīt tiesnešus, tostarp atcelt no amata, ja viņi kritizē valdības tiesus sistēmas reformas. Likumprojekts stājās spēkā februārī, pēc tam kad to parakstīja Polijas prezidents Andžejs Duda.
Jaunais likums paplašina disciplinārpārkāpuma jēdzienu, un tādējādi tos var izmantot tiesas lēmumu politiskajai kontrolei.
Otrkārt, jaunais likums piešķir jaunizveidotajai īpašajai Ārkārtas kontroles un sabiedrisko lietu palātai ekskluzīvu kompetenci lemt par jautājumiem saistībā ar tiesu neatkarību. Un tas nozīmē – Polijas tiesas vairs nevarēs lūgt Eiropas Tiesai padomu jeb prejudiciālus nolēmumus.
Treškārt, likums liedz Polijas tiesām izvērtēt to tiesvedībā esošo lietu kontekstā ar citām lietām.
Visbeidzot, tiesnešiem tiek pieprasīts atklāt īpašu informāciju par viņu darbību ārpus profesijas, un tas nav savienojams ar tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, ko nosaka ES Pamattiesību harta.
Par tieslietām atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Vera Jourova paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) uzsāk pārkāpumu procedūru pret Poliju saistībā ar jauno likumu. Viņa norādīja, ka likums iedragā tiesnešu neatkarību un to varot izmantot, lai politiski ietekmētu tiesu lēmumus.
“Dalībvalstis drīkst reformēt savu tiesu sistēmu, bet tas ir jādara, nepārkāpjot Eiropas Savienības likumus. Mēs esam uzsākuši šo pārkāpumu procedūru, jo tam ir spēcīgs juridisks pamats. Ir saredzami riski, ka disciplinārlikumu var izmantot, lai politiski kontrolētu tiesu lēmumus. Šis ir visas Eiropas mēroga jautājums, jo Polijas tiesas pakļaujas Eiropas Savienības likumiem. Tiesnešiem pārējās dalībvalstīs ir jābūt pilnīgi drošiem, ka tiesneši Polijā rīkojas neatkarīgi. Šī abpusējā uzticība ir pamats mūsu vienotajam tirgum, brīvībai, drošībai un taisnīgumam,” sacīja Jourova.
Komisāre norādīja, ka Polijas valdībais šis EK lēmums nevar būt pārsteigums, jo jau pērn decembrī Brisele aicināja Polijas valdību neapstiprināt minēto likumu, bet janvārī Jourova ieradās Varšavā, lai apspriestu jautājumu ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki.
Polijas valdībai divu mēnešu laikā ir jāatbild uz EK iebildumiem. Ja Varšava atteiksies pildīt Briseles prasības, tad EK varēs vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Ja tiesa lems par labu Briselei, tad Polijai var draudēt apjomīgas finansiālās sankcijas, kā arī būs jāveic izmaiņas strīdīgajā likumā.
Šī ir jau ceturtā pārkāpumu procedūra, ko Eiropas Komisijas ir uzsākusi pret Poliju. Arī agrākās procedūras bija saistītas ar Polijas tiesus sistēmas refomām.
Partija “Likums un taisnīgums” kopš nākšanas pie varas 2015. gadā ir cītīgi strādājusi pie Polijas tiesu sistēmas reformēšanas. Valdība apgalvo, ka reformas ļaus cīnīties pret korupciju un komunisma mantojumu tiesu sistēmā. Turpretī kritiķi uzskata, ka reformas apdraud tiesu neatkarību. Arī Eiropas Komisija ir kritizējusi Polijas tiesu sistēmas reformas kā likuma varu apdraudošas.
