EK pavēstīja, ka ir nosūtījusi oficiāla paziņojuma vēstuli Ungārijai, brīdinot, ka EK uzskata, ka ar Ungārijas jaunajām patvēruma procedūrām, kas ieviestas kā atbilde uz jaunā koronavīrusa pandēmiju, tiek pārkāpti ES likumi.
Jaunās procedūras nozīmē, ka ES neietilpstošu valstu pilsoņiem pirms pieteikšanās uz starptautisku aizsardzību Ungārijā "vispirms ir jāiesniedz nodomu deklarācija, paziņojot par savu vēlmi pieteikties pēc patvēruma, kādā Ungārijas vēstniecībā ārpus Eiropas Savienības un jāsaņem īpaša iebraukšanas atļauja", teikts EK paziņojumā.
"[Eiropas] Komisija uzskata, ka šis noteikums ir patvēruma procedūras pieejamības nelikumīgs ierobežojums", jo "nepieļauj personu, kas atrodas Ungārijas teritorijā, tai skaitā pie robežas, pieteikšanos uz starptautisku aizsardzību tur".
Ungārijai tiek doti divi mēneši, lai atbildētu uz EK izteiktajiem iebildumiem.
EK rīcība ir kārtējais konflikts starp ES iestādēm un Ungāriju dažādos jautājumos, starp kuriem ir Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna stingrā nostāja pret imigrāciju un tas, ko EK uzskata par likuma varas vājināšanu Ungārijā.
Kopš 2015.gada Eiropas migrācijas krīzes Ungārijas valdība ir uzcēlusi stingri apsargātus nožogojumus gar savām robežām ar Serbiju un Horvātiju, kā arī atteikusies pieņemt ES uzspiestas migrantu izmitināšanas kvotas dalībvalstīm.
Ungārija arī bija izveidojusi tā sauktās pierobežas "tranzīta zonas" nometnes patvēruma meklētājiem, ko Eiropas augstākā tiesa šogad atzina par "pretlikumīgu aizturēšanu".
Ungārija drīz pēc šī tiesas lēmuma slēdza šīs nometnes, bet septembrī paziņoja, ka ES robežām "jāpaliek slēgtām", pēc jauna ES ierosinājuma par patvēruma sistēmas reformas plānu.
