Piedāvātajā priekšlikumā ir paredzēts spert jaunus soļus, lai vājinātu Krievijas ekonomiku. Tostarp tiek rosināts ieviest aizliegumu importēt Eiropā dažādas Krievijas preces. Savukārt Maskava no Eiropas Savienības (ES) valstīm nevarēs saņemt nozīmīgas tehnoloģijas un ķīmiskos produktus.
Tiek rosināts pastiprināt ekonomiskās sankcijas, aizliegt Eiropas Savienības pilsoņiem ieņemt vadošos amatus Krievijas valsts uzņēmumos un iekļaut melnajā sarakstā virkni personu, kas saistītas ar fiktīvajiem referendumiem.
EK prezidente Urzula fon der Leiena vēsta, ka šīs sankcijas varētu liegt Krievijai līdz pat septiņus miljardus eiro lielus ieņēmumus gadā.
Tāpat paredzēts pastiprināt cīņu pret centieniem apiet sankcijas. Piemēram, Eiropas Savienība grasās vērsties pret personām, kas iegādājas preces Eiropas Savienībā un piegādā Krievijai caur trešajām valstīm.
"Sankcijas darbojas, tām ir nozīme, bet tās ir jāuztur un jānodrošina, lai tās nevarētu apiet," uzsver ES ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels.
Lai sankcijas stātos spēkā, tās būs jāapstiprina visām dalībvalstīm. Nevar izslēgt, ka Ungārija varētu bloķēt šo lēmumu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
