Eiropas Komisija publiskos rekomendācijas par kandidātvalsts statusu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai

Eiropas Komisija (EK) piektdien, 17. jūnijā, gatavojas publiskot savas rekomendācijas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Neoficiālā informācija liecina, ka statusu varētu saņemt vai nu visas trīs valstis, vai nu divas, turklāt ar īpašiem priekšnoteikumiem. Šis jautājums tālāk tiks apspriests nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.

Eiropas Komisija publiskos rekomendācijas par kandidātvalsts statusu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

Ukrainas glābiņš no Krievijas

Jautājumam par Ukrainas tuvināšanos ES Ukrainā ir ļoti gara vēsture. Vēl pirms nieka astoņiem gadiem asiņainie Maidana notikumi Kijivā arī bija saistīti tieši ar vēlmi būt tuvākiem Eiropai un ar tā brīža Ukrainas vadības atteikšanos parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Šo astoņu gadu laikā Ukraina savu eiropeisko kursu turpināja iet lēniem soļiem, līdz februāra otrajā pusē to kājām gaisā pagrieza Krievijas iebrukums Ukrainā. Tagad jau ES kandidātvalsts statuss tiek prasīts ne vairs tikai kā nākotnes perspektīva, bet gan kā konkrēts glābiņš no Krievijas ietekmes.

Pagājušajā nedēļas nogalē, viesojoties Ukrainā, EK prezidente Urzula fon der Leiena atzina, ka Ukraina jau ir sevi pierādījusi kā stabilu, demokrātisku valsti, kura ir īstenojusi varas decentralizāciju un kas ir pierādījusi savu spēju darboties arī kara apstākļos. Fon der Leiena atzina, ka priekšā vēl daudz darāmā.

"Mēs redzam ļoti digitalizētu valsti, un tas palīdz šī kara laikā. Šī ir valsts, ar kuru mums ir noslēgts asociācijas līgums un visaptverošs brīvās tirdzniecības līgums, un ļoti aktīvi tiek piemērota Eiropas Savienības dienaskārtība. Mēs saprotam, un arī jūs to atzīstat, ka vēl ir ļoti daudz darāmā. Protams, pašlaik visa uzmanība ir jāpievērš karam, un arī mēs esam gatavi palīdzēt, lai izbeigto šo karu. Taču ir jāskatās arī tālāk uz valsts atjaunošanu un to, kas būtu jāpaveic nākamais.

Jūs esat stiprinājuši tiesiskumu, taču ir nepieciešams ieviest reformas korupcijas apkarošanai un biznesa vides sakārtošanai, lai piesaistītu investorus.

Tam visam ir izveidotas nepieciešamās institūcijas un līdz šim paveiktais jau sāk atmaksāties. Tagad tikai jāgaida rezultāti," teica EK prezidente.

Kā uzskata Ukrainas vēstnieks ES Vsevolods Čestnovs, kandidātvalsts statuss dotu ne tikai virzienu valsts turpmākajai attīstībai vidējā un ilgākā termiņā, bet arī palielinātu motivāciju iedzīvotājiem un stiprinātu karavīru garu. Vienlaikus viņš noraidījis vairāku Eiropas valstu kritiku par nepietiekamajām reformām Ukrainā.

"Es gribētu aicināt šīm valstīm godīgi paskatīties uz Ukrainu un uz to, kādā stāvoklī bija tās valstis, kuras kandidātvalsts vai dalībvalsts statusu ieguva deviņdesmitajos gados vai vēlāk. Kāda bija šo valstu attīstība, kāda bija viņu tieslietu sistēma vai pretkorupcijas sistēma? Ukraina pašlaik ir daudz attīstītāka nekā tās valstis pirms 20 gadiem," pārliecināts Čestnovs.

Viena no valstīm, kas visskaļāk bija paudusi savu neapmierinātību, ir Dānija, kura uzskata, ka Ukrainas demokrātiskās institūcijas nav pietiekami attīstītas, cilvēktiesību situācija varētu būt labāka un arī minoritāšu aizsardzības ziņā varētu vēlēties labākus rezultātus. Šādai nostājai piekrīt arī Nīderlande. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies par iespējami citu sadarbības formātu starp Ukrainu un ES.

Nav skaidrs, vai būs kādi priekšnoteikumi

Ukrainas kara dēļ varbūt nedaudz otrajā plānā ir palikušas Moldova un Gruzija, kuras arī izmantoja iespēju iesniegt savus pieteikumus kandidātvalsts statusa iegūšanai. Vienubrīd Ukrainas un Gruzijas starpā pat izcēlās asa vārdu apmaiņa par to, vai Tbilisi vispār ir pelnījusi būt šajā klubiņā, ņemot vērā tās visai prokrieviski noskaņoto vadību. Taču pēdējā informācija liecina, ka kandidātvalsts statusu tomēr varētu saņemt visas trīs valstis – pagaidām gan nav zināms, vai tiks izvirzīti kādi priekšnoteikumi.

Taču viens viedoklis ir visai līdzīgs gan potenciālo kandidātvalstu pusē, gan ES pusē. Priekšā ir gaidāms ilgs un sarežģīts tuvināšanās process, kas, visticamāk, aizņems gadus. Pašlaik šāds statuss ir Albānijai, Ziemeļmaķedonijas Republikai, Melnkalnei, Serbijai un Turcijai, kas to ieguva jau 1999. gadā.

Tieši tāpēc viens no jautājumiem, par kuru jau nākamajā nedēļā var nākties spriest ES līderiem, ir – kā novērst to, lai atrašanās kandidātvalsts statusā neturpinātos tik ilgus gadus?

Kā uzskata Eiropas Parlamenta deputāte no Nīderlandes Sofija In ‘t Velda, iespējams, nākotnē iestāšanās process būtu jāsadala vairākos posmos.

"Pirmā fāze būtu tad, kad vairākas sarunu sadaļas ir noslēgtas – tad valsts varētu saņemt balsstiesības kādos jautājumos vai novērotāja statusu Eiropas Parlamentā. Nākamajā fāzē tās varbūt varētu iegūt jau balsošanas tiesības. Šāda pakāpeniska pieeja un atalgošana liktu cilvēkiem aktīvāk ieviest reformas," norādīja Eiropas Parlamenta deputāte.

Pagaidām gan tā vien liekas, ka valstu kļūšana par pilnvērtīgām ES dalībvalstīm nav gaidāma tik drīz. Atsevišķi eksperti prognozēja, ka tas varētu notikt aptuveni 8-10 gadu laikā, citi ir daudz piesardzīgi un prognozē divciparu skaitļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt